pareo

 Entradas similares:  pareó

Español

pareo
pronunciación (AFI)	[paˈɾe.o]
silabación	pa-re-o
acentuación	llana
longitud silábica	trisílaba
rima	e.o

Etimología

Del inglés pareu, y este del tahitiano pāreu.

Sustantivo masculino

pareo (1)

Singular	Plural
pareo	pareos

1

Tela con que las mujeres envuelven el cuerpo, generalmente, sobre el traje de baño.

Véase también

• Wikipedia tiene un artículo sobre pareo.

Traducciones

Traducciones

Inglés: [1] pareo (en)

Forma flexiva

Forma verbal

1

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de parear.

Latín

pareo
clásico (AFI)	pāreō [ˈpäːreoː]
eclesiástico (AFI)	pāreō [ˈpäːreo]
rima	aː.re.oː

Etimología

Del protoitálico *pās-ē-, y este del protoindoeuropeo *peh₂-s- ("mirar, ver"?). Compárese el armenio antiguo հայիմ (hayim, "ver") y el albanés pashë ("ver").
→ pār, pāscō

Verbo intransitivo

presente activo pāreō, presente infinitivo pārēre, perfecto activo pāruī, supino pāritum.

1

Aparecer, mostrarse, dejarse ver.

b

Ser visible, estar a la vista.

2

Demostrarse, aclararse.

b

Ser evidente, estar claro, estar demostrado.

c Derecho

Impersonal (pāret): está claro, es evidente, queda demostrado.

3

Mostrarse a un lado de, apoyar a, servir a (un magistrado de ayudante o sirviente).

4

Obedecer.

• Antónimo: imperō

b

Ser obediente, ser sumiso, ser servil.

5

Someterse a, rendirse a, entregarse a, avasallarse a, ceder, etc.

b

Estar sometido a, estar subyugado a.

Conjugación

Flexión de pāreōsegunda conjugación, perfecto con u, intransitivo

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	pāreō	pārēs	pāret	pārēmus	pārētis	pārent
	imperfecto	pārēbam	pārēbās	pārēbat	pārēbāmus	pārēbātis	pārēbant
	futuro	pārēbō	pārēbis	pārēbit	pārēbimus	pārēbitis	pārēbunt
	perfecto	pāruī	pāruistī	pāruit	pāruimus	pāruistis	pāruērunt, pāruēre
	pluscuamperfecto	pārueram	pāruerās	pāruerat	pāruerāmus	pāruerātis	pāruerant
	futuro perfecto	pāruerō	pārueris	pāruerit	pāruerimus	pārueritis	pāruerint
pasivo	presente	—	—	pārētur	—	—	—
	imperfecto	—	—	pārēbātur	—	—	—
	futuro	—	—	pārēbitur	—	—	—
	perfecto	pāritum* est (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	pāritum* erat (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
	futuro perfecto	pāritum* erit (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	pāream	pāreās	pāreat	pāreāmus	pāreātis	pāreant
	imperfecto	pārērem	pārērēs	pārēret	pārērēmus	pārērētis	pārērent
	perfecto	pāruerim	pāruerīs	pāruerit	pāruerīmus	pāruerītis	pāruerint
	pluscuamperfecto	pāruissem	pāruissēs	pāruisset	pāruissēmus	pāruissētis	pāruissent
pasivo	presente	—	—	pāreātur	—	—	—
	imperfecto	—	—	pārērētur	—	—	—
	perfecto	pāritum* sit (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	pāritum* esset (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	pārē	pārētō	pārētō	—	—	—
	plural	pārēte	pārētōte	pārentō	—	—	—
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		pārēre	pāruisse	pāritūrus -a,-um esse	—	—	—
participios		pārēns (pārentis)	—	pāritūrus -a,-um	—	pāritum*	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		pārendum	pārendī	pārendō	pārendum*	pāritum	pāritū
* Verbos intransitivos o verbos usados intransitivamente solo emplean el participio perfecto pasivo y el gerundivo en construcciones impersonales en el nominativo singular neutro.