Apskatīt Esperanto gramatika izejas kodu

[[Attēls:Esperanto libraro.jpg|thumb|250px|Esperanto bibliotēka [[Bjalistoka|Bjalistokā]], [[Polija|Polijā]]]]
'''Esperanto gramatika''' ir [[Vārds|vārdu]] un [[Teikums|teikumu]] struktūra [[esperanto]] valodā, kas tās [[Mākslīgā valoda|mākslīgās izveides]] dēļ ir vienkāršāka nekā lielākajai daļai valodu. Pavisam valodā ir 16 gramatikas likumi, kuriem nav izņēmumu.<ref>[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-maksli.htm Mākslīgās valodas un esperanto]</ref> Valoda izstrādāta, balstoties uz lielāko Eiropas valodu leksiku un gramatiskajām normām.<ref>[http://profizgl.lu.lv/pluginfile.php/34186/mod_resource/content/0/L.Jurgites_materiali/Valodas_pasaulee/3_3_Viena_no_maaksliigajaam_valodaam.pdf Viena no mākslīgajām valodām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190529202046/http://profizgl.lu.lv/pluginfile.php/34186/mod_resource/content/0/L.Jurgites_materiali/Valodas_pasaulee/3_3_Viena_no_maaksliigajaam_valodaam.pdf |date={{dat|2019|05|29||bez}} }} (PDF)</ref> Turklāt [[Afikss|afiksu]] pievienošanas sistēma atvieglo esperanto mācīšanos: tā var balstīties uz labi zināmiem vārdiem, lai radītu jaunus vārdus, kas saprotami visiem citiem, tāpēc nav nepieciešams mācīties tik daudz dažādu [[Sakne (valodniecība)|sakņu]]. 

== Alfabēts un izruna ==
[[Attēls:Manalfabeto.png|thumb|250px|Esperanto [[alfabēts]] [[zīmju valoda|zīmju valodā]]]]
{| class="wikitable" style="text-align:center"
|+ Esperanto alfabēts ar latviešu un [[IPA]] norādīto izrunu.
|-
! Lielie burti
| A || B || C || Ĉ || D || E || F || G || Ĝ || H || Ĥ || I || J || Ĵ || K || L
| M || N || O || P || R || S || Ŝ || T || U || Ŭ || V || Z
|-
! Mazie burti
| a || b || c || ĉ || d || e || f || g || ĝ || h || ĥ || i || j || ĵ || k || l
| m || n || o || p || r || s || ŝ || t || u || ŭ || v || z
|-
! Latviešu izruna
| a || b || c || č || d || e || f || g || dž || h || h* || i || j || ž || k || l
| m || n || o || p || r || s || š || t || u || u** || v || z
|-
! [[IPA]]
| {{IPA|a|a}} || {{IPA|b|b}} || {{IPA|t͡s|ts}} || {{IPA|t͡ʃ|tʃ}} || {{IPA|d|d}} || {{IPA|e|e}}<br />{{IPA|ɛ|ɛ}} || {{IPA|f|f}} || {{IPA|g|g}} || {{IPA|d͡ʒ|dʒ}} || {{IPA|h|h}} || {{IPA|x|x}} || {{IPA|i|i}} || {{IPA|j|j}} || {{IPA|ʒ|ʒ}} || {{IPA|k|k}} || {{IPA|l|l}} || {{IPA|m|m}} || {{IPA|n|n}} || {{IPA|o|o}}<br />{{IPA|ɔ|ɔ}} || {{IPA|p|p}} || {{IPA|r|r}} || {{IPA|s|s}} || {{IPA|ʃ|ʃ}} || {{IPA|t|t}} || {{IPA|u|u}} || {{IPA|w|w}}<br />({{IPA|u̯|u}}) || {{IPA|v|v}} || {{IPA|z|z}}
|}
* h* — kā vārdos ''haoss'', ''mehānika''.
* u** — veido [[divskanis|divskani]] ar iepriekšējo [[patskanis|patskani]].

Ja nav iespējas rakstā lietot burtus ar diakritiskām zīmēm, var lietot dubultos burtus, tā, '''ĉ''' vai '''ŝ''' vietā var izmantot H-sistēmā '''ch''', '''sh''' vai X-sistēmā '''cx''', '''sx'''.<ref>[https://lernu.net/eo/gramatiko/skribo Skribo kaj elparolo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190529154429/https://lernu.net/eo/gramatiko/skribo |date={{dat|2019|05|29||bez}} }} {{eo ikona}}</ref>

== 16 gramatikas likumi == 
[[Attēls:Akuzativo.JPG|thumb|250px|Akuzatīva lietošana esperanto]]
[[Attēls:Elementos estruturais do Esperanto.svg|thumb|250px|Esperanto valodas struktūrelementi]]
* '''1. ''' — Nepastāv nenoteiktais [[artikuls]]; definēts tikai viens noteiktais artikuls ('''la''') visiem [[Dzimums|dzimumiem]], [[Locījums|locījumiem]] un [[Skaitlis|skaitļiem]]. Noteiktā artikula lietošana ir tāda pati kā citās lielajās Eiropas valodās. 
* '''2. ''' — [[Lietvārds|Lietvārdi]] visi beidzas ar '''-o'''. [[Daudzskaitlis|Daudzskaitļa]] veidošanai tiek beigās pievienots '''-j.''' Locījumi ir tikai divi: [[nominatīvs]] un [[akuzatīvs]]; pēdējo veido no nominatīva, pievienojot tam galotni '''-n''' . Pārējie locījumi tiek izteikti, izmantojot [[Prievārds|prievārdus]] (visbiežāk [[Ģenitīvs|ģenitīvu]] ar '''de''', [[Datīvs|datīvu]] ar '''al''', [[Instrumentālis|instrumentāli]] ar '''per''', [[Lokatīvs|lokatīvu]] ar '''en'''). 
* '''3. ''' — [[Īpašības vārds]] beidzas ar '''-a'''. Locījumi un skaitļi tiek pieskaņoti lietvārdiem. Salīdzinošā pakāpe tiek veidota ar [[Vārds|vārdu]] '''pli''', vispārākā pakāpe ar '''plej'''. [[Saiklis|Saiklis]] '''ol''' ("nekā") tiek izmantots salīdzinošajā pakāpē. 
* '''4. ''' — [[Skaitļa vārds|Skaitļa vārdi]] (nelokās) ir: [[1 (skaitlis)|unu]], [[2 (skaitlis)|du]], [[3 (skaitlis)|tri]], [[4 (skaitlis)|kvar]], [[5 (skaitlis)|kvin]], [[6 (skaitlis)|ses]], [[7 (skaitlis)|sep]], [[8 (skaitlis)|ok]], [[9 (skaitlis)|naŭ]], [[10 (skaitlis)|dek]]; [[100 (skaitlis)|cent]]; [[1000 (skaitlis)|mil]]. [[10 (skaitlis)|Desmiti]] un [[100 (skaitlis)|simti]] veidojas, vienkārši savienojot ciparus (''dudek'' — divdesmit). Kārtas skaitļiem tiek pievienota īpašības vārda galotne; multiplikatīvajiem — sufikss '''-obl-''' (''duobla'' — divkāršs, ''duoble'' — divkārt), daļskaitļiem — '''-on-''' (''duono'' — puse, ''duona'' — pus..., ''duone'' — uz pusēm), sadalījumam — vārds '''po''' (''po du'' — pa divi). Turklāt skaitļa vārdi var tikt lietoti kā lietvārdi (''duo'' — divnieks) un īpašības vārdi.
* '''5. ''' — Personas [[Vietniekvārds|vietniekvārdi]]: ''mi'' (es), ''vi'' (tu, Jūs), ''li'' (viņš), ''ŝi'' (viņa), ''ĝi'' (tas), ''si'' (III personas atgriezeniskais vietniekvārds), ''ni'' (mēs), ''ili'' (viņi), ''oni'' (tie). Piederības vietniekvārdi tiek veidoti, pievienojot īpašības vārdu galotni. Loka kā lietvārdus. 
* '''6. ''' — [[Darbības vārds]] nemainās personā un skaitlī. Vārda formas: [[nenoteiksme]] beidzas ar '''-i''', tagadne ar '''-as'''; pagātne ar '''-is'''; nākotne ar '''-os'''; nosacītā izteiksme '''-us'''; [[pavēles izteiksme]] '''-u'''. [[Divdabis|Divdabjos]] darāmās kārtas tagadne '''-ant-'''; pagātne '''-int-'''; nākotne '''-ont-'''; ciešamās kārtas tagadne '''-at-'''; pagātne '''-it-'''; nākotne '''-ot-'''. Visi pasīvās formas tiek veidotas, izmantojot atbilstošo formu vārdam ''esti'' (būt) un ciešamās kārtas divdabi, uz darītāju norāda vārds '''de''' vai '''far'''. 
* '''7. ''' — [[Apstākļa vārds|Apstākļa vārdi]] visi beidzas ar '''-e'''; salīdzināmās [[Grāds (leņķis)|pakāpes]] tāpat kā īpašības vārdiem. 
* '''8. ''' — Visi [[Prievārds|prievārdi]] prasa nominatīvu. 
* '''9. ''' — Katrs vārds tiek lasīts tā, kā tas ir rakstīts. 
* '''10. ''' — [[Uzsvars]] vienmēr ir uz priekšpēdējās [[Zilbe|zilbes]] . 
* '''11. ''' — Saliktos vārdus veido vienkāršs vārdu savienojums (galvenais vārds ir beigās). 
* '''12. ''' — Nav divkārša nolieguma, vārds '''ne''' tiek lietots tikai vienreiz. (''Neniu ne venis'' — neviens neatnāca: nepareizi, patiesībā nozīmē "visi atnāca"; ''neniu venis'' — neviens atnāca: pareizi.) 
* '''13. ''' — Lai parādītu virzienu, vārdiem pievieno akuzatīva galotni. (''Mi iras hejmen'' — es eju mājup.) 
* '''14. ''' — Katram prievārdam ir noteikta nozīme; bet, ja nevar atrast piemērotu, tad izmanto prievārdu '''je''', kuram nav savas nozīmes. Prievārda vietā var izmantot arī akuzatīvu. 
* '''15. ''' — Internacionālie vārdi esperanto valodā tiek lietoti bez izmaiņām, saņemot tikai šīs valodas [[Ortogrāfija|pareizrakstību]]. Bet ieteicams darināt vārdus no saknes pēc esperanto noteikumiem (''nacio'' — nācija, ''nacia'' — nacionāls). 
* '''16. ''' — Lietvārda un artikula beigu [[patskanis]] var tikt aizstāts ar neizrunājamu [[Apostrofs|apostrofu]], īpaši poētiskos tekstos.<ref>[https://bertilow.com/pmeg/aldonoj/fundamenta_gramatiko.html Fundamenta Gramatiko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190529202047/https://bertilow.com/pmeg/aldonoj/fundamenta_gramatiko.html |date={{dat|2019|05|29||bez}} }} {{eo ikona}}</ref> 

== Literatūra ==
[[Attēls:1894 Germana Kajero 1.jpg|thumb|220px|Vācu — esperanto vārdnīca. [[Odesa]], 1894.]]
* ''Reformētais esperanto - pilnīga starptautiskās valodas gramatika''. Valters un Rapa, Rīga, 1923.
* ''Esperanto'' — Eduards Jaunvalks, Zvaigzne, Rīga, 1985.
* ''Esperanto - Latviešu, Latviešu - Esperanto vārdnīca'' — E. Jaunvalks, Latvijas Valsts Izdevniecība, Rīga, 1957.
* Latviešu  esperanto sarunvārdnīca — E. Jaunvalks, Avots, Rīga, 1983.
* ''Gramatika, esperanto - latviešu un latviešu - esperanto vārdnīca'' — E. Jaunvalks, A. Gūtmanis, Liesma, Rīga, 1979.

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Esperanto grammar|Esperanto gramatika}}
* [https://web.archive.org/web/20190529154438/https://lernu.net/eo/gramatiko Gramatiko {{eo ikona}}]  
* [https://web.archive.org/web/20190607212620/https://bertilow.com/pmeg/ Plena Manlibro de Esperanta Gramatiko {{eo ikona}}]
* [https://web.archive.org/web/20110810061751/http://akademio-de-esperanto.org/fundamento/gramatiko_rusa.html Первая грамматика эсперанто на русском {{ru ikona}}]
* [https://web.archive.org/web/20190530075537/http://www.akademio-de-esperanto.org/fundamento/gramatiko_angla.html Grammar in English {{en ikona}}]
* [http://www.esperanto.mv.ru/Lernolibro/index.html Б. Г. Колкер, Учебник языка эсперанто Основной курс {{ru ikona}}]
* [https://web.archive.org/web/20191030173439/http://literaturo.org/HARLOW-Don/Esperanto/eaccess/eaccess.language.html Saites uz esperanto valodnieciskajiem resursiem {{en ikona}}]
* [https://web.archive.org/web/20190602115946/http://esperanto.50webs.com/ Esperanto Grammar - Jirka Hana {{en ikona}}]
* [http://web.mit.edu/esperanto/courses/iap/textbook.pdf An Elementary Esperanto Primer - Daniel M. Albro {{en ikona}}]
* [https://web.archive.org/web/20190530124536/http://kurso.com.br/ Kurso de Esperanto: multivides datorprogramma esperanto pašmācībai]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Esperanto]]