Apskatīt Kosovas kauja izejas kodu

{{Warbox
|conflict=Kosovas kauja
|partof=[[Osmaņu impērijas kari Eiropā]]
|image=[[Attēls:Battle of Kosovo, Adam Stefanović, 1870.jpg|200px]]
|caption=Kosovas kauja, Adam Stefanović, eļļa, 1870
|date=1389. gada 15. jūnijs (Jūlija kalendārs)
|place=[[Kosova]]
|result=Neizšķirts
|combatant1={{OTA}}
|combatant2=[[Serbija]] 
|commander1=[[Murads I]] †<br />[[Bajezids I]]<br />Jakubs Čelebi
|commander2=Lazars Hrebeljanovičs †,<br /> Vuks Brankovičs,<br /> Vlatko Vukovičs
|strength1=~27'000—40'000
|strength2=~12'000—30'000
|casualties1=nezināms
|casualties2=smagi
|notes=
}}
'''Kosovas kauja''' (arī Amselfeldas kauja) notika Svētā Vita dienā, [[1389]]. gada [[28. jūnijs|28. jūnijā]] (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] 15. jūnijā) starp [[Serbija|Serbijas caristes]] karaspēku prinča Lazara vadībā un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], 5 kilometrus no mūsdienu [[Priština]]s pilsētas.

Par šo kauju nav saglabājušies pietiekami ticami vēstures avoti, tomēr, salīdzinot ar citām kaujām, par šo ir diezgan pietiekamas ziņas, kuras var izmantot, lai rekonstruētu notikumu gaitu.

== Sagatavošanās ==
=== Karaspēka kustība ===
[[Osmaņu impērija]]s [[sultāns]] [[Murads I]] 1389. gada pavasarī pie [[Plovdiva|Filipopoles]] sagrupēja savu karaspēku un pēc trīs dienu pārgājiena nonāca ar to Ihtimanā. No turienes viņš izplānoja savu ceļu pa Velbuždu (Kjustendila) un Kratovu (Maķedonijā). Tas bija garāks ceļš nekā cits maršruts caur [[Sofija|Sofiju]] un Nišavas ieleju, tomēr noveda viņu līdz [[Kosova]]i, kas bija [[Balkānu pussala|Balkānos]] stratēģiski nozīmīgs tirdzniecības centrs. No Kosovas Murads I varēja viegli uzbrukt Lazara vai Vuka Brankoviča zemēm. Pēc neilgas atpūtas Kratovā, Murads devās caur Kumanovai, Preševai un Gnjilanei uz [[Priština|Prištinu]], kurā viņš ieradās 14. jūnijā.

Par Lazara sagatavošanās darbiem nav daudz ziņu, tomēr var pieņemt, ka viņš savus spēkus pulcēja [[Niša (pilsēta)|Nišā]], iespējams, Južnas Moravas upes labajā krastā. Tur viņš palika, līdz uzzināja, ka Murads I pārvietojis karaspēku uz Velbuždu un pārcēlās caur Prokuplji uz Kosovu. Kosovas laukā Lazars ieradās tajā pašā laikā, kad Murads bija ieradies Prištinā. Viņš bija ieņēmis labāko novietojumu kara laukā, jo no turienes varēja pārskatīt visus virzienus, no kurienes varētu uzbrukt Murads I.

=== Karaspēka sastāvs ===
Nav skaidrs karaspēka daudzums, jo senākie avoti pārspīlē to apmērus. Murada armija varēja būt no 27 līdz 40 tūkstošus liela un, ja aprēķina, par pamatu ņemot 40 tūkstošus, tajā bija 5 tūkstoši [[jeničeri]], 2,5 tūkstoši Murada kavalērija, 6 tūkstoši [[sipahi]], 20 tūkstoši [[azaps|azapi]] un [[akindži]] un 8 tūkstoši viņa vasaļu karaspēku. Lazaram, iespējams, armija bija no 12 līdz 30 tūkstošiem liela, no tiem aptuveni 15 tūkstoši bija Lazara karaspēks, 5 tūkstoši Vuka karaspēks un tikpat arī Vlatko Vukoviča karaspēks. No tiem daži tūkstoši bija kavalērija un tikai daži simti bija pilnībā bruņoti.

Abās armijās bija cittautu karaspēka vienības: serbu pusē bija poļi, ungāri un horvāti, bet turku pusē — serbu augstmaņa Konstantina Dejanovica karaspēks.

== Kauja ==
[[Attēls:Battle of Kosovo, disposition of troops.svg|thumb|left|Kosovas laukums ar iespējamo karaspēka vienību izvietojumu pirms kaujas]]
=== Vienību izvietojums ===
Abas armijas satikās Kosovas laukā. Turku armijas centru vadīja sultāns Murads I, bet Bajezids bija labajā spārnā un Jakubs — kreisajā. Spārnu pirmajās rindās bija aptuveni viens tūkstotis strēlnieku, kuriem aizmugurē izvietojās azapi, tad akindži, bet centrā atradās jeničeri, aiz kuriem atradās Murads I ar savu kavalērijas sardzi. Armijas aizmugurē atradās apgādes dienesti ar nelieliem apsardzes pulkiem.

Serbu pusē centrā atradās Lazars, labajā spārnā Vuks un kreisajā — Vlatko. Armijas priekšgalā atradās kavalērija un kājnieki tika novietoti aizmugurē. Lai arī izvietojums nebija vienlīdzīgs, serbu centrs pārsniedza turku centru.

=== Sākums ===
Kauju sāka turku strēlnieki, kas šāva pa serbu kavalēriju, kura devās uzbrukumā. Serbu kavalērija izrāvās cauri turku kreisajam spārnam, bet viņiem neveicās cīņā ar centru un labo spārnu. Arī kreisajam spārnam viņi neko daudz nekaitēja, jo tos tikai nedaudz atvirzīja atpakaļ.

=== Murada I nāve ===
Balstoties uz turku avotiem, tiek uzskatīts, ka sultānu nogalināja Milošs Obiličs, kurš izlicies miris, kad sultāns gājis pa kaujas lauku pēc kaujas. Serbu avotos, savukārt, pastāv uzskats, ka tas pats Milošs Obiličs nogalinājis sultānu, iekļūstot turku nometnē, uzdodoties par dezertieri.

=== Turku pretuzbrukums ===
Pirmajā cēlienā Balkānu koalīcija guva sākotnēju uzvaru, kad tika nopietni iedragāts kreisais spārns, kuru vadīja Jakubs Čelebi. Centrā kristiešu kaujinieki spēja atspiest Osmaņu karaspēku atpakaļ, izņemot Bajezida spārnu, kas veiksmīgi atvairīja Vlatko Vukoviča karaspēka uzbrukumus.

=== Iznākums ===
Kaujas iznākums nav skaidrs. Lai arī Osmaņu karaspēks spēja atvirzīt atpakaļ serbu karaspēku, viņi nedevās tālāk, ieņemt Kosovu. Tā vietā viņi atkāpās sultāna Murada nāves dēļ un jaunajam sultānam Bajezidam bija jāatgriežas galvaspilsētā, lai kāptu tronī. Tādēļ nevar noteikt, vai tā bija uzvara vai zaudējums. Tomēr tagad visi apstākļi bija par labu Osmaņu impērijai, jo serbi bija cietuši ļoti lielus zaudējumus.

== Rezultāti ==
Abas armijas bija cietušas lielus zaudējumus, bet zaudējumu apmērs kristiešiem (īpaši serbiem) bija katastrofāls. Princi Lazaru Hrebeljanovicu ieslodzīja un sodīja ar nāvi.

[[Kategorija:Kaujas ar Osmaņu impērijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Kosovas vēsture]]
[[Kategorija:1389. gads]]