Jurmala

Jūrmala – pilsēta uz viļņa

Jūrmala – lielākā Baltijas valstu kūrortpilsēta un otra lielākā Latvijas pilsēta pēc platības, ko izsenis slavenu darījuši dabas ārstnieciskie faktori – maigais klimats, jūra, veselīgais gaiss, medicīniskās dūņas un minerālūdeņi. Tā ir pirmā Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu Asociācijā. Īpašu pievilcību kūrortam dod 32 km garā balto smilšu pludmale, plašie priežu meži un pilsētas dabiskā robeža – upe Lielupe. Vēstures gaitā pilsēta ir iekļāvusi sevī 12 ciemus - Priedaini, Lielupi, Buldurus, Dzintarus, Majorus, Dubultus, Jaundubultus, Pumpurus, Mellužus, Asarus, Vaivarus, Jaunķemerus un divas nelielas pilsētas - Sloku un Ķemerus. Jūrmalā veiksmīgi sadzīvo pagājušā gadsimta sākumā celtās koka vasarnīcas un mūsdienu kūrortiestāžu ēkas. Daudzi šeit ierodas, lai atgūtu un nostiprinātu veselību, izmantojot rehabilitācijas iespējas, ārstniecisko dūņu un minerālūdeņu iedarbību.

Jūrmala ir iecienīta starptautisku konferenču un sanāksmju vieta. Daudzajās viesnīcās ir labi priekšnosacījumi gan ražīgam garīgam darbam, gan atpūtai. Šeit dzīvo darbīgi ļaudis, kas ik gadus piedāvā jaunas iespējas tūristiem – kūrortviesnīcas, SPA centrus, restorānus, dažādas izklaides. Aktīvās atpūtas cienītāji var pavadīt laiku tenisa kortos, trenažieru zālēs, vizināties ar jahtām un ūdens motocikliem, spēlēt biljardu un boulingu, doties izjādēs, apmeklēt vietējos un starptautiskos izklaides pasākumus, koncertus slavenajā Dzintaru koncerzālē, izbaudīt ūdens atrakcijas "Līvu akvaparkā", vai pastaigāties pa Jomas ielu, savukārt gardēžus gaida Jūrmalas restorāni un kafejnīcas.

Pēdējo gadu laikā pilsētas labiekārtošanā tiek ieguldīti lieli līdzekļi, kas dod iespēju Jūrmalas pilsētai kļūt par aizvien populārāku tūrisma vietu Latvijā. Jūrmalas pilsēta ir ļoti slavena ar savām sakoptajām pludmalēm, pludmales kafejnīcām un "dzīvo" mūziku.

PRIEDAINE

Jūrmalas daļa, 17 km no Rīgas. Veidojusies 20.gs sākumā Lielupes labajā krastā. Jau 1911.gadā tajā bija vairāk nekā 100 apbūves gabalu. Turīgo slāņu vasarnīcu rajons. Jūrmalā iekļauta 1949.gadā. Padomju laikā tika attīstīta rūpniecība (Kūdras fabrikas iecirknis, dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca) un dzīvokļu celtniecība. Tika uzcelta skola un kultūras nams.

Baltā kāpa - valsts nozīmes dabas piemineklis atrodas 4 km no Priedaines dzelzceļa stacijas Lielupes krastā. Kāpa veidojusies pēdējos divsimt gados, novietojusies perpendikulāri jūras krastam. Tās garums - 800 m, platums - 100 m, augstums - 15 - 17 m. Kāpa radusies pēc tam, kad Lielupe 1757.gadā pārrāva zemes šaurumu, izveidojot jaunu ieteku jūrā. No kāpas paveras panorāma ar Lielupi, Stirnu ragu un Buļļupi.

ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI PRIEDAINĒ

Priedaines dzelzceļa stacija.

Celta 1938.gadā. Arhitekti A.Grundmanis, J.Šarlovs. Veidota kā funkcionālisma stila celtne, viens no veiksmīgākajiem šā gadsimta apbūves paraugiem Jūrmalā. Dzīvojamā ēka Mārupes ielā 3. Celta ap 1910.gadu. Masīva divstāvu koka celtne ar mansarda izbūvi. Neparasta ir stūra veranda ar gadsimta sākumam raksturīgu logu stiklojumu un kokgriezumiem.

Dzīvojamā ēka Lielajā prospektā 16.

Celta ap 1910.gadu. Divstāvu mūra ēka. Monumentāls veidojums ar stāvām jumta plaknēm un dažādi veidotiem logiem. Ieeja veidota ar pusloka kolonnu portiku. Ēkā redzamas klasicisma arhitektūras atskaņas. Apbūves gabalā saglabāts reljefs un mežs.

Dzīvojamā ēka Babītes ielā 1, lit.3.

Celta 19.gs.otrā pusē. Apmestajā divstāvu celtnē jaušamas Latvijas lauku muižu arhitektūras ietekmes, kā arī neobaroka stila iezīmes. Rotondas tipa veranda.