Pāriet uz saturu

Zemes degunragputni: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.1
Bai-Bot (diskusija | devums)
Boti
93 050 edit
m sīkumi, replaced: Dienvidu Āfrika → Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika using AWB
 
(Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
20. rindiņa: 20. rindiņa:
}}
}}


'''Zemes degunragputni''' (''Bucorvus'') ir vienīgā '''zemes degunragputnu dzimtas''' (''Bucorvidae'') ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/todies/ World Bird List: Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes & hornbills]</ref> Tās mājo [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]]: [[Abesīnijas degunragputns]] sastopams joslā no [[Senegāla]]s līdz [[Etiopija]]i, bet [[Kāpzemes degunragputns]] [[Dienvidu Āfrika|Dienvidu]] un [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]].
'''Zemes degunragputni''' (''Bucorvus'') ir vienīgā '''zemes degunragputnu dzimtas''' (''Bucorvidae'') ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/todies/ World Bird List: Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes & hornbills]</ref> Tās mājo [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]]: [[Abesīnijas degunragputns]] sastopams joslā no [[Senegāla]]s līdz [[Etiopija]]i, bet [[Kāpzemes degunragputns]] [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidu]] un [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]].


To tuvākie radinieki ir [[degunragputnu dzimta]]s putni, ar kuriem nesenā pagātnē zemes degunragputni tika klasificēti vienā dzimtā.
To tuvākie radinieki ir [[degunragputnu dzimta]]s putni, ar kuriem nesenā pagātnē zemes degunragputni tika klasificēti vienā dzimtā.


== Kopīgās īpašības ==
== Kopīgās īpašības ==
Zemes degunragputni ir liela auguma putni ar lieliem, liektiem knābjiem, košu, neapspalvotu sejas ādu un tādas pašas krāsas paseksti. Lielākais no abiem ir [[Kāpzemes degunragputns]] (''Bucorvus leadbeateri''), kurš sver līdz 6,2 [[Kilograms|kg]], bet tā ķermenis ir 1,2 [[metrs|metrus]] garš.<ref name=kem>Kemp, A C (2001). "Family Bucocerotidae (Hornbills)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 436–487. {{ISBN|84-87334-30-X}}.</ref>
Zemes degunragputni ir liela auguma putni ar lieliem, liektiem knābjiem, košu, neapspalvotu sejas ādu un tādas pašas krāsas paseksti. Lielākais no abiem ir [[Kāpzemes degunragputns]] (''Bucorvus leadbeateri''), kurš sver līdz 6,2 [[Kilograms|kg]], bet tā ķermenis ir 1,2 [[metrs|metrus]] garš.<ref name=kem>Kemp, A C (2001). "Family Bucocerotidae (Hornbills)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 436–487. {{ISBN|84-87334-30-X}}.</ref>


Abas sugas atšķirībā no tuvu radniecīgajiem [[degunragputnu dzimta|degunragputniem]] uzturas un ligzdo uz zemes. Barojas ar [[kukaiņi]]em, [[čūskas|čūskām]], mazākiem [[putni]]em, [[abinieki]]em un [[bruņurupuči]]em.<ref>Kinnaird Margaret F. and O‘Brien< Timothy G.; The Ecology and Conservation of Asian Hornbills: Farmers of the Forest; pp. 20-23. {{ISBN|0226437124}}</ref> Zemes degunragputni ir vieni no visilgāk dzīvojošiem putniem pasaulē,<ref>Wasser, D. E. and Sherman, P.W.; “Avian longevities and their interpretation under evolutionary theories of senescence” in Journal of Zoology 2 November 2009</ref> bet Kāpzemes degunragputns pieaug vislēnāk no visiem putniem un, iespējams, ir visilgāk dzīvojošais putns pasaulē.<ref>Skutch; Alexander Frank (author) and Gardner, Dana (illustrator) Helpers at birds' nests : a worldwide survey of cooperative breeding and related behavior pp. 69-71. Published 1987 by University of Iowa Press. {{ISBN|0877451508}}</ref>
Abas sugas atšķirībā no tuvu radniecīgajiem [[degunragputnu dzimta|degunragputniem]] uzturas un ligzdo uz zemes. Barojas ar [[kukaiņi]]em, [[čūskas|čūskām]], mazākiem [[putni]]em, [[abinieki]]em un [[bruņurupuči]]em.<ref>Kinnaird Margaret F. and O‘Brien< Timothy G.; The Ecology and Conservation of Asian Hornbills: Farmers of the Forest; pp. 20-23. {{ISBN|0226437124}}</ref> Zemes degunragputni ir vieni no visilgāk dzīvojošiem putniem pasaulē,<ref>Wasser, D. E. and Sherman, P.W.; “Avian longevities and their interpretation under evolutionary theories of senescence” in Journal of Zoology 2 November 2009</ref> bet Kāpzemes degunragputns pieaug vislēnāk no visiem putniem un, iespējams, ir visilgāk dzīvojošais putns pasaulē.<ref>Skutch; Alexander Frank (author) and Gardner, Dana (illustrator) Helpers at birds' nests : a worldwide survey of cooperative breeding and related behavior pp. 69-71. Published 1987 by University of Iowa Press. {{ISBN|0877451508}}</ref>
47. rindiņa: 47. rindiņa:
*[https://web.archive.org/web/20180216173558/http://news.softpedia.com/news/9-Things-About-Hornbills-85119.shtml 9 Things About Hornbills]
*[https://web.archive.org/web/20180216173558/http://news.softpedia.com/news/9-Things-About-Hornbills-85119.shtml 9 Things About Hornbills]
*[https://web.archive.org/web/20170601194328/http://www.arkive.org/ft/ground-hornbills ARKive: Ground Hornbills (family bucorvidae)]
*[https://web.archive.org/web/20170601194328/http://www.arkive.org/ft/ground-hornbills ARKive: Ground Hornbills (family bucorvidae)]
*[http://www.biodiversityexplorer.org/birds/bucorvidae/index.htm Biodiversityexplorer: Family: Bucorvidae (ground-hornbills)]
*[http://www.biodiversityexplorer.org/birds/bucorvidae/index.htm Biodiversityexplorer: Family: Bucorvidae (ground-hornbills)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409090832/http://www.biodiversityexplorer.org/birds/bucorvidae/index.htm |date={{dat|2016|04|09||bez}} }}



[[Kategorija:Zemes degunragputnu dzimta| ]]
[[Kategorija:Zemes degunragputnu dzimta| ]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 25. februāris, plkst. 11.21

Zemes degunragputni
Bucorvus (Lesson, 1830)
Kāpzemes degunragputns (Bucorvus leadbeateri)
Kāpzemes degunragputns (Bucorvus leadbeateri)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDegunragputnveidīgie (Bucerotiformes)
DzimtaZemes degunragputnu dzimta (Bucorvidae)
ĢintsZemes degunragputni (Bucorvus)
Zemes degunragputni Vikikrātuvē

Zemes degunragputni (Bucorvus) ir vienīgā zemes degunragputnu dzimtas (Bucorvidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās mājo Subsahāras Āfrikā: Abesīnijas degunragputns sastopams joslā no Senegālas līdz Etiopijai, bet Kāpzemes degunragputns Dienvidu un Austrumāfrikā.

To tuvākie radinieki ir degunragputnu dzimtas putni, ar kuriem nesenā pagātnē zemes degunragputni tika klasificēti vienā dzimtā.

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes degunragputni ir liela auguma putni ar lieliem, liektiem knābjiem, košu, neapspalvotu sejas ādu un tādas pašas krāsas paseksti. Lielākais no abiem ir Kāpzemes degunragputns (Bucorvus leadbeateri), kurš sver līdz 6,2 kg, bet tā ķermenis ir 1,2 metrus garš.[2]

Abas sugas atšķirībā no tuvu radniecīgajiem degunragputniem uzturas un ligzdo uz zemes. Barojas ar kukaiņiem, čūskām, mazākiem putniem, abiniekiem un bruņurupučiem.[3] Zemes degunragputni ir vieni no visilgāk dzīvojošiem putniem pasaulē,[4] bet Kāpzemes degunragputns pieaug vislēnāk no visiem putniem un, iespējams, ir visilgāk dzīvojošais putns pasaulē.[5]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes degunragputnu dzimta (Bucerotidae)

Galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ World Bird List: Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes & hornbills
  2. ↑ Kemp, A C (2001). "Family Bucocerotidae (Hornbills)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 436–487. ISBN 84-87334-30-X.
  3. ↑ Kinnaird Margaret F. and O‘Brien< Timothy G.; The Ecology and Conservation of Asian Hornbills: Farmers of the Forest; pp. 20-23. ISBN 0226437124
  4. ↑ Wasser, D. E. and Sherman, P.W.; “Avian longevities and their interpretation under evolutionary theories of senescence” in Journal of Zoology 2 November 2009
  5. ↑ Skutch; Alexander Frank (author) and Gardner, Dana (illustrator) Helpers at birds' nests : a worldwide survey of cooperative breeding and related behavior pp. 69-71. Published 1987 by University of Iowa Press. ISBN 0877451508

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zemes_degunragputni&oldid=3793487"