Curonia: Atšķirības starp versijām

Curonia
Pamatinformācija
Dibināšana	1808; Tērbata
Krāsas	zaļš-zils-balts
Devīze	Sirds Kurzemnieka gods; Draugs tam draugam.
Konventa dzīvoklis	Dzirnavu iela 15 Rīga (1929—1931).; Mazā Miesnieku iela 1-4 Rīga (1939).

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 17. jūlijs, plkst. 14.49

Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā. Tās devīzes bija: Sirds Kurzemnieka gods un Draugs tam draugam (kaut sarunvaloda bija vācbaltu dialektā, devīzes bija latviešu valodā).

Vēsture

Par savu pirmsākumu korporācija uzskata 18. gadsimtā Jēnas, Getingenes, Heidelbergas, Berlīnes un Bonnas universitātēs pastāvējušās kurzemnieku novadniecības (vācu: Landsmannschaft), kas Franču revolucionāro karu dēļ 1798. gadā tika slēgtas. Curonia dibināta 1808. gadā pie Tērbatas Universitātes kā Kurzemes guberņas studentu novadniecība. 1812. gada kara laikā varas iestādes korporāciju likvidēja, tomēr Curonia turpina pastāvēt neoficiāli.

1821. gadā atsāka oficiālu darbību. No 1834. gada aktīvi piedalījās Tērbatas šaržēto konventa darbā. 1855. gadā Krievijas impērijas tautas izglītības ministrs oficiāli atļāva korporācijas darbību.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada decembrī visi ieročus nest spējīgie korporācijas biedri brīvprātīgi iestājās Baltijas Landesvērā cīņai pret lieliniekiem.

1920. gadā korporāciju atkārtoti reģistrēja pie Tērbatas Universitātes.

1921. gadā tās darbību pārcēla uz Rīgu, attiecīgi reģistrējoties pie Latvijas Universitātes (LU). Tajā pašā laikā darbību uzsāka arī tās filiāle Jēnas Universitātē Vācijā.

1924. gadā Curonia tika uzņemta Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konventā (P!K!).

1932. gadā tā kopā ar pārējām vācbaltu studentu korporācijām demonstratīvi izstājās no P!K!, protestējot pret prasību P!K! sēdēs lietot tikai latviešu valodu. Pēc LU padomes lēmuma to 1932. gada jūnijā slēdza, bet Curonia turpināja pastāvēt kā biedrība, saglabājot korporācijas iekšējo uzbūvi.

Otrā pasaules kara sākumā, sakarā ar vācbaltiešu izceļošanu 1939. gadā, biedrību Curonia slēdza. Lielākā daļa tās biedru apmetās Pozenes apkārtnē un uzsāka studijas vietējā universitātē. Tur gan nebija iespējama korporācijas atjaunošana, bet filistri pulcējās "Kurzemes Veco kungu biedrības" (Altherrenverband Kurland) aizsegā.

Pēc kara beigām filistru biedrības priekšnieks Ernsts fon Mirbahs 1947. gadā izveidoja biedru adrešu sarakstu un 1948. gadā Hanoverā notika pirmais filistru konvents un komeršs.

1959. gadā 86 Vācijā dzīvojošie Curonia's filistri kopā ar pārējo vācbaltu korporāciju filistriem piedalījās Baltijas tradīciju korporācijas Curonia Goettingensis dibināšanā, kuru vēlāk deklarēja par Baltijas korporāciju oficiālo tradīciju turpinātāju. Pateicoties Curonia's filistru lielajai aktivitātei, jaundibināto organizāciju bieži uzskata par 1808. gadā dibinātās korporācijas turpinājumu. Tika saglabātas arī Curonia's krāsas.

Biedri

Curonia visu savu pastāvēšanas laiku pieturējās pie novadniecības principa. Līdz ar to korporācijā tika uzņemti tikai Kurzemes guberņā (vēlāk arī Rīgā) dzimuši vācbaltiešu studenti. Līdz 1938. gadam korporācijas rindās bija uzņemti 1818 biedri. Pazīstamākie biedri: Tērbatas Universitātes rektors Frīdrihs Biders, Rīgas pilsētas vecākais Vilhelms fon Bulmerinks, Vācijas bundestāga loceklis Oto fon Firkss, vēstures profesors Teodors Šīmanis.

Izmantotā literatūra

V. Ščerbinskis. Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.
A. Sietiņsons. Curonia's 150 gadi//Universitas-1958.-Nr.5.-60.-63.lpp.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+{{Nosaukums slīprakstā}}
 {{Studentu korporācija
 |           nosaukums = Curonia
@@ 6. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |              krāsas = zaļš-zils-balts
 |              devīze = ''Sirds Kurzemnieka gods''<br /> ''Draugs tam draugam''.
-|                  cq = Dzirnavu iela 15 Rīga (1929-1931).<br /> Mazā Miesnieku iela 1-4 Rīga (1939).
+|                  cq = Dzirnavu iela 15 Rīga (1929—1931).<br /> Mazā Miesnieku iela 1-4 Rīga (1939).
 }}
-'''Curonia''' bija [[Tērbata|Tērbatā]] dibināta [[vācbaltiešu studentu korporācijas|vācbaltiešu studentu korporācija]], kas ir darbojusies arī [[Rīga|Rīgā]].
+'''''Curonia''''' ir vecākā [[Tērbata|Tērbatā]] dibināta [[vācbaltiešu studentu korporācijas|vācbaltiešu studentu korporācija]], kas ir darbojusies arī [[Rīga|Rīgā]]. Tās devīzes bija: ''Sirds Kurzemnieka gods'' un ''Draugs tam draugam'' (kaut [[sarunvaloda]] bija vācbaltu dialektā, devīzes bija latviešu valodā).
-Tās devīzes bija: ''Sirds Kurzemnieka gods'' un ''Draugs tam draugam''.
 == Vēsture ==
+[[Attēls:Mensur - Dorpat 1820er Jahre.jpg|thumb|left|250px|Menzūra (divkauja) Tērbatā starp vācbaltu korporāciju ''Curonia'' un ''Fraternitas Rigensis'' biedriem ([[1820. gadi]]).]]
+Par savu pirmsākumu korporācija uzskata 18. gadsimtā [[Jēnas Universitāte|Jēnas]], [[Getingenes Universitāte|Getingenes]], [[Heidelbergas Universitāte|Heidelbergas]], [[Berlīnes Universitāte|Berlīnes]] un [[Bonna]]s universitātēs pastāvējušās kurzemnieku novadniecības ({{val-de|Landsmannschaft}}), kas [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] dēļ 1798. gadā tika slēgtas. ''Curonia'' dibināta [[1808]]. gadā pie [[Tērbatas Universitāte]]s kā [[Kurzemes guberņa]]s studentu novadniecība. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā varas iestādes korporāciju likvidēja, tomēr ''Curonia'' turpina pastāvēt neoficiāli.
+[[1821]]. gadā atsāka oficiālu darbību. No [[1834]]. gada aktīvi piedalījās Tērbatas šaržēto konventa darbā.
-Curonia dibināta Tērbatā [[1808]]. gadā kā kurzemnieku novadniecība (landsmanšafte). Korporācijas ideja un krāsas pārņemtas no jau agrāk Vācijā pastāvējušām kurzemnieku novadniecībām [[Jēna|Jēnā]], [[Leipciga|Leipcigā]], Getingenē un [[Heidelberga|Heidelbergā]].
+[[1855]]. gadā [[Krievijas impērija]]s tautas izglītības ministrs oficiāli atļāva korporācijas darbību.
-[[1812]]. gadā varas iestādes korporāciju likvidē, tomēr Curonia turpina pastāvēt neoficiāli.
-[[1821]]. gadā atsāk oficiālu darbību. No [[1834]]. gada aktīvi piedalās Tērbatas šaržēto konventa darbā.
-[[1855]]. gadā [[Krievijas impērija]]s tautas izglītības ministrs oficiāli atļauj korporācijas darbību.
-[[1918]]. gadā visi ieročus nest spējīgie korporācijas biedri brīvprātīgi iestājas [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvērā]] cīņai pret [[Lielinieki|lieliniekiem]].
+[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1918]]. gada decembrī visi ieročus nest spējīgie korporācijas biedri brīvprātīgi iestājās [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvērā]] cīņai pret [[lielinieki]]em.
-[[1920]]. gadā atkārtoti reģistrēta pie [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas universitātes]].
-[[1921]]. gadā darbību pārceļ uz Rīgu, attiecīgi reģistrējoties pie [[Latvijas Universitāte]]s. Tajā pašā laikā darbību uzsāk ar Curonia's filiāle [[Jēnas universitāte|Jēnas universitātē]], Vācijā.
-[[1924]]. gadā tiek uzņemta Latvijas studentu korporāciju [[Prezidiju Konvents|Prezidiju Konventā]] (P!K!).
-[[1932]]. gadā, kopā ar pārējām vācbaltu studentu korporācijām, demonstratīvi izstājas no P!K!, protestējot pret prasību P!K! sēdēs lietot tikai [[Latviešu valoda|latviešu valodu]]. Tā paša gada jūnijā, pēc LU padomes lēmuma, slēgta kā korporācija. Turpina pastāvēt kā biedrība saglabājot korporācijas iekšējo uzbūvi.
-[[1939]]. gadā, ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu, slēgta, visiem biedriem izceļojot uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Pēc izceļošanas lielākā daļa biedru apmetās [[Poznaņa|Pozenes]] apkārtnē un uzsāka studijas vietējā universitātē. Tur gan nebija iespējama korporācijas atjaunošana, bet filistri pulcējās ''Veco kungu biedrības Kurzeme'' (Altherrenverband Kurland) aizsegā.
+[[1920]]. gadā korporāciju atkārtoti reģistrēja pie [[Tērbatas Universitāte]]s.
-Pēc [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] nokļuvušie biedri jau ātri sāka apzināt viens otru. Pēdējais pirmskara [[Filistrs|filistru]] biedrības priekšnieks barons Ernsts fon Mirbahs [[1947]]. gadā apzinot visus dzīvos un mirušos biedrus izveidoja pirmo pēckara adrešu sarakstu. 1948. gadā [[Hannovere|Hanoverā]] notika pirmais filistru konvents un [[komeršs]].
-[[1959]]. gadā, 86 [[Vācija|Vācijā]] esošie Curonia's filistri, kopā ar pārējo vācbaltu korporāciju filistriem piedalās [[Baltija]]s tradīciju korporācijas ''Curonia Goettingensis'' dibināšanā, kuru vēlāk deklarēja par Baltijas korporāciju oficiālo tradīciju turpinātāju. Pateicoties Curonia's filistru lielajai aktivitātei, jaundibinātā organizācija bieži tiek uzskatīta par 1808. gadā dibinātās korporācijas turpinājumu. Tika saglabātas arī Curonia's krāsas.
+[[1921]]. gadā tās darbību pārcēla uz Rīgu, attiecīgi reģistrējoties pie [[Latvijas Universitāte]]s (LU). Tajā pašā laikā darbību uzsāka arī tās filiāle [[Jēnas universitāte|Jēnas Universitātē]] Vācijā.
+[[1924]]. gadā ''Curonia'' tika uzņemta Latvijas studentu korporāciju [[Prezidiju Konvents|Prezidiju Konventā]] (P!K!).
+[[1932]]. gadā tā kopā ar pārējām vācbaltu studentu korporācijām demonstratīvi izstājās no P!K!, protestējot pret prasību P!K! sēdēs lietot tikai [[Latviešu valoda|latviešu valodu]]. Pēc LU padomes lēmuma to 1932. gada jūnijā slēdza, bet ''Curonia'' turpināja pastāvēt kā biedrība, saglabājot korporācijas iekšējo uzbūvi.
+[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā, sakarā ar [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu]] [[1939]]. gadā, biedrību ''Curonia'' slēdza. Lielākā daļa tās biedru apmetās [[Poznaņa|Pozenes]] apkārtnē un uzsāka studijas vietējā universitātē. Tur gan nebija iespējama korporācijas atjaunošana, bet filistri pulcējās "Kurzemes Veco kungu biedrības" (''Altherrenverband Kurland'') aizsegā.
+[[Attēls:Curonia Goettingensis (Wappen).jpg|thumb|150px|''Curonia Goettingensis'' vapenis.]]
+Pēc kara beigām [[Filistrs|filistru]] biedrības priekšnieks [[Mirbahi|Ernsts fon Mirbahs]] [[1947]]. gadā izveidoja biedru adrešu sarakstu un 1948. gadā [[Hannovere|Hanoverā]] notika pirmais filistru konvents un [[komeršs]].
+[[1959]]. gadā 86 [[Vācija|Vācijā]] dzīvojošie ''Curonia's'' filistri kopā ar pārējo vācbaltu korporāciju filistriem piedalījās [[Baltija]]s tradīciju korporācijas ''Curonia Goettingensis'' dibināšanā, kuru vēlāk deklarēja par Baltijas korporāciju oficiālo tradīciju turpinātāju. Pateicoties ''Curonia's'' filistru lielajai aktivitātei, jaundibināto organizāciju bieži uzskata par 1808. gadā dibinātās korporācijas turpinājumu. Tika saglabātas arī ''Curonia's'' krāsas.
-[[Attēls:Mensur - Dorpat 1820er Jahre.jpg|thumb|250px|Divkauja (Menzūra) Tērbatā starp vācbaltu korporāciju ''Curonia'' un ''Livonia'' biedriem. 1820tie gadi.]]
 === Biedri ===
-Curonia visu savu pastāvēšanas laiku pieturējās pie novadniecības principa. Līdz ar to korporācijā tika uzņemti tikai [[Kurzeme|Kurzemē]] (vēlāk arī Rīgā) dzimuši, [[Vācieši|vācu tautības]] studenti. Līdz 1938.g. korporācijas rindās bija uzņemti 1818 biedri, galvenokārt kurzemnieki.
+''Curonia'' visu savu pastāvēšanas laiku pieturējās pie novadniecības principa. Līdz ar to korporācijā tika uzņemti tikai [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] (vēlāk arī Rīgā) dzimuši [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] studenti. Līdz 1938. gadam korporācijas rindās bija uzņemti 1818 biedri.
-Pazīstamākie biedri: Tērbatas Universitātes rektors [[Frīdrihs Biders]], Rīgas pilsētas vecākais [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|Vilhelms fon Bulmerinks]], Vācijas bundestāga loceklis Oto fon Firkss, vēstures profesors [[Teodors Šīmans]].
+Pazīstamākie biedri: Tērbatas Universitātes rektors [[Frīdrihs Biders]], Rīgas pilsētas vecākais [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|Vilhelms fon Bulmerinks]], Vācijas bundestāga loceklis [[Oto fon Firkss]], vēstures profesors [[Teodors Šīmanis]].
-=== Izmantotā literatūra ===
+== Izmantotā literatūra ==
-* V.Ščerbinskis, ''Uzticīgi Draugam'', Rīga, 2010.
+* V. Ščerbinskis. ''Uzticīgi Draugam'', Rīga, 2010.
-* A. Sietiņsons, Curonia's 150 gadi//Universitas-1958.-Nr.5.-60.-63.lpp.
+* A. Sietiņsons. Curonia's 150 gadi//Universitas-1958.-Nr.5.-60.-63.lpp.
 [[Kategorija:Vācbaltieši]]