Pāriet uz saturu

Lunar Reconnaissance Orbiter: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
VolkovBot (diskusija | devums)
55 033 edits
Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5
 
(26 starpversijas, ko saglabājuši 19 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{notiek kosmolidojums}}
{{būs}}
{{Kosmiskā aparāta infokaste

{{Infokaste_KA
| Nosaukums = Lunar Reconnaissance Orbiter
| Nosaukums = Lunar Reconnaissance Orbiter
| Nosaukums_orig =
| Nosaukums_orig =
11. rindiņa: 10. rindiņa:
| Bāzes platforma =
| Bāzes platforma =
| KA sērijas Nr =
| KA sērijas Nr =
| Īpašnieks =[[NASA]]
| Īpašnieks =[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]
| Lielākie_izgatavotāji =
| Lielākie_izgatavotāji =
| Starta_gads = 2009
| Starts = {{dat|2009|6|17|SK}}
| Starts = {{dat|2009|6|18|SK}} 21:32 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]
| Nesējs = [[Atlas V/401]]
| Nesējs = [[Atlas V/401]]
| Starta_vieta =
| Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]] LC-41
| Darbības_beigu_gads =
| Darbības_beigu_datums =
| Darbības_beigu_datums =
| Darbības_ilgums = 1 gads, misijaspagarināšana līdz 5 gadiem
| Darbības_ilgums = 1 gads, misijas pagarināšana līdz 5 gadiem
| Beigu_gads =
| Beigu_datums =
| Beigu_datums =
| Lidojuma_ilgums =
| Lidojuma_ilgums =
| NSSDC_ID =LUNARRO
| NSSDC_ID =2009-031A
| Tīmekļa_vietne =[http://lunar.gsfc.nasa.gov/ Lunar Reconnaissance Orbiter]
| Tīmekļa_vietne =[http://lunar.gsfc.nasa.gov/ Lunar Reconnaissance Orbiter]
| Masa =1846 kg
| Masa =1846 kg
26. rindiņa: 28. rindiņa:
| Pārlidojums =
| Pārlidojums =
| Pārlidojuma_datums =
| Pārlidojuma_datums =
| Orbītas_elementi = nē
| Orbītas_elementi = jā
| Centr_ķermenis =[[Mēness]]
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt =
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]]
| Lielā_pusass =
| Lielā_pusass =
| Ekscentricitāte =
| Ekscentricitāte =
40. rindiņa: 42. rindiņa:
| KA_nāk =
| KA_nāk =
}}
}}
'''Lunar Reconnaissance Orbiter''' ({{val-lv|Mēness izlūkošanas orbitālais aparāts}}), saīsinājumā '''LRO''', ir [[starpplanētu zonde]], kuru [[ASV]] plāno nosūtīt orbītā ap [[Mēness|Mēnesi]]. Tās starts tiek plānots {{dat|2009|6|17}}.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/LRO/launch/index.html LRO Launch Information]</ref>LRO būs pirmā misija ASV „[[Kosmosa izpētes perspektīvas]]” ietvaros.
'''Lunar Reconnaissance Orbiter''' (no {{val|en| }} "Mēness izlūkošanas orbitālais aparāts"), saīsinājumā '''LRO''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[starpplanētu zonde]] [[Mēness]] izpētei. Projektu vada [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]. LRO ir pirmā misija ASV „[[Kosmosa izpētes perspektīvas]]” ietvaros. Tās starts notika {{dat|2009|6|18}}.


[[Nesējraķete]] [[Atlas V/401]] kopā ar LRO izplatījumā palaidīs arī mazāku zondi LCROSS (Lunar Crater Observation and Sensing Satellite) jeb Mēness krāteru izpētes un atklāšanas satelītu. LCROSS uzdevums būs palaist un vērot [[Centaur (raķešpakāpe)|Centaur]] raķešpakāpes ietriekšanos Mēnesī un analizēt pēc sadursmes radušos putekļus, nolūkā atklāt ūdens klātbūtni tajos.
[[Nesējraķete]] [[Atlas V/401]] kopā ar LRO izplatījumā palaida arī mazāku zondi [[LCROSS]] (''Lunar Crater Observation and Sensing Satellite'') jeb "Mēness krāteru izpētes un atklāšanas pavadoni". LCROSS uzdevums bija palaist un vērot [[Centaur (raķešpakāpe)|Centaur]] raķešpakāpes ietriekšanos Mēnesī un analizēt pēc sadursmes radušos putekļus, nolūkā atklāt [[ūdens]] klātbūtni tajos.


LRO aptuveni gadu lidos zemā polārā [[orbīta|orbītā]] (aptuveni 50 kilometru augstuma virs Mēness virsmas), kamēr instrumenti, kas uz tā atradīsies ievāks informāciju par Mēness [[vide|vidi]]. Ir paredzēts, ka misiju varētu pagarināt vēl uz 5 gadiem. Tad kosmiskais aparāts darbotos kā sakaru nodrošinātājs ar kādu uz Mēness virsmas atrodošos [[nolaižamais aparāts|nolaižamo aparātu]] vai pašgājējaparātu.
LRO aptuveni gadu lidos zemā [[polārā orbīta|polārā orbītā]] (aptuveni 50 kilometru augstumā virs Mēness virsmas), kamēr instrumenti, kas uz tā atradīsies, ievāks informāciju par Mēness [[vide|vidi]]. Ir paredzēts, ka misiju varētu pagarināt vēl uz 5 gadiem. Tad kosmiskais aparāts darbotos kā sakaru nodrošinātājs ([[retranslators]]) ar kādu uz Mēness virsmas atrodošos [[nolaižamais aparāts|nolaižamo aparātu]] vai pašgājējaparātu.
⚫
==Instrumenti==
⚫
Uz šī orbitālā aparāta atradīsies septiņi dažādi instrumenti, kas sniegs zinātniekiem detalizētu [[Mēness]] virsmas [[karte|karti]], kā arī papildinās mūsu zināšanas par Mēness [[topogrāfija|topogrāfiju]], [[apgaismojums|apgaismojuma]] apstākļiem, [[minerāls|minerālu]] sastāvu un [[dabas resursi]]em. [[NASA]] izmantos iegūtos [[dati|datus]], lai izvēlētos drošāko vietu, kur nolaisties cilvēku pilotējamajiem [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģiem]], noteikt vietas, kur labāk izveidot nākotnē paredzētos [[priekšpostenis|priekšposteņus]], kā arī palīdzēt atvieglot [[radiācija]]s briesmas, kas varētu apdraudēt [[astronauts|astronautus]].
⚫
==Vārds uz Mēnesi==
⚫
NASA uzaicināja cilvēkus piedalīties pirmajā misijā NASA izpētes programmas ietvaros, lai atgrieztu cilvēkus uz Mēnesi līdz 2020. gadam. Piedalīšanās izpaudās kā iespēja nosūtīt savu vārdu uz Mēnesi ar LRO. Katrs varēja piereģistrēties speciāli izveidotā interneta lapā kā arī izdrukāt sertifikātu. Reģistrācija beidzās 2008. gada 31. jūlijā. Kopā tika savākts vairāk kā miljons vārdu<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/LRO/news/nametomoon2.html One Million Names to the Moon]</ref>, kuri tiks ierakstīti speciālā mikročipā.
⚫
==LCROSS==
LCROSS uzdevums būs novērot raķešpakāpes Centaur ietriekšanos Mēnesī kādā pastāvīgi tumšā vietā netālu no Mēness dienvidpola<ref>[http://lcross.arc.nasa.gov/ Lunar CRater Observation and Sensing Satellite (LCROSS)]</ref>. Plānots, ka tā ietrieksies Mēness virsmā ar ātrumu 9000 km/h, radot sprādzienu, kura ekvivalents būtu apmēram 900 kg [[TNT]]<ref>[http://science.nasa.gov/headlines/y2008/11aug_lcross.htm A Flash of Insight: LCROSS Mission Update]</ref>. Tiek cerēts, ka sprādziena radīto atlūzu spektrālā analīze, ļaus apstiprināt jau agrāko misiju atklājumus, ka Mēness tumšajos apgabalos ir ledus. LCROSS izlidos cauri atlūzu mākonim un arī ietrieksies krāterī nedaudz citā vietā. Tas notiks 4 minūtes pēc Centaur ietriekšanās. Misijas speciālisti ir aprēķinājuši, ka sprādzienu izveidoto mākoni vajadzētu redzēt no Zemes ar amatieru [[teleskops|teleskopiem]], kuru [[apertūra]] ir vismaz 10-12 collas.
==Misijas gatavība==
[[2008]]. gada decembrī [[Godarda Kosmosa lidojumu centrs|Godarda Kosmosa lidojumu centrā]] (GSFC), [[Grīnbelta|Grīnbeltā]], [[Mērilenda]]s štatā, veiksmīgi tika pabeigta LRO siltumizturības testēšana, kurā tika simulēti karsti, auksti un vakuuma apstākļi, ar kādiem nāksies saskarties zondei pēc tās palaišanas.<ref>{{cite web | url = http://www.astronomy.com/asy/default.aspx?c=a&id=7769 | title = NASA Moon mission completes thermal vacuum testing | language = angliski | accessdate = 2008. gada 28. decembrī}}</ref>


⚫
== Instrumenti ==
2009. gada 23. martā tiek ziņots, ka visi instrumenti kosmiskajā aparātā ir notestēti un joprojām darbojas normāli. Vēl ir atlikusi viena ģenerālpārbaude un tad aparātam tiks pievienotas [[saules baterija]]s, lieljaudas antena, tas tiks uzpildīts un noslēgts<ref>[http://lunar.gsfc.nasa.gov/hardware/20launchsite.html The Launch Site]</ref>.
⚫
Uz orbitālā aparāta atrodas septiņi dažādi instrumenti, kas sniegs zinātniekiem detalizētu Mēness virsmas [[Ģeogrāfiskā karte|karti]], kā arī papildinās mūsu zināšanas par Mēness [[topogrāfija|topogrāfiju]], [[apgaismojums|apgaismojuma]] apstākļiem, [[minerāls|minerālu]] sastāvu un [[dabas resursi]]em. [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] izmantos iegūtos [[dati|datus]], lai izvēlētos drošāko vietu, kur nolaisties cilvēku pilotējamajiem [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģiem]], noteikt vietas, kur labāk izveidot nākotnē paredzētos [[priekšpostenis|priekšposteņus]], kā arī palīdzēt atvieglot [[radiācija]]s briesmas, kas varētu apdraudēt [[astronauts|astronautus]].
⚫
==Atsauces un piezīmes==

⚫
== Vārds uz Mēnesi ==
⚫
NASA uzaicināja cilvēkus piedalīties pirmajā misijā NASA izpētes programmā, lai līdz 2020. gadam cilvēks atgrieztos uz Mēness . Piedalīšanās izpaudās kā iespēja nosūtīt savu vārdu uz Mēnesi ar LRO. Katrs varēja piereģistrēties speciāli izveidotā interneta lapā kā arī izdrukāt sertifikātu. Reģistrācija beidzās 2008. gada 31. jūlijā. Kopā tika savākts vairāk kā miljons vārdu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nasa.gov/mission_pages/LRO/news/nametomoon2.html |title=One Million Names to the Moon |access-date={{dat|2009|04|11||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090330051014/http://www.nasa.gov/mission_pages/LRO/news/nametomoon2.html }}</ref>, kuri tika ierakstīti speciālā mikročipā.

⚫
== LCROSS ==
LCROSS uzdevums bija novērot raķešpakāpes Centaur ietriekšanos Mēnesī kādā pastāvīgi tumšā vietā netālu no Mēness dienvidpola. 11. septembrī par šādu vietu tika izvēlēts [[Kebeus krāteris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nasa.gov/mission_pages/LCROSS/main/LCROSS_crater.html |title=NASA'S LCROSS Reveals Target Crater for Lunar South Pole Impacts |access-date={{dat|2009|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2009|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091121212035/http://www.nasa.gov/mission_pages/LCROSS/main/LCROSS_crater.html }}</ref>.
Raķešpakāpe Centaur ietriecās Mēness virsmā {{dat|2009|10|9}} 11:31 UTC. Pēc četrām minūtēm, izlidojot cauri sadursmes radītajam atlūzu un putekļu mākonim, tam sekoja LCROSS<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nasa.gov/centers/ames/news/releases/2009/09-131AR.html |title=NASA Spacecraft Impacts Lunar Crater in Search for Water Ice |access-date={{dat|2009|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2009|11|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091117231031/http://www.nasa.gov/centers/ames/news/releases/2009/09-131AR.html }}</ref>.

== Lidojuma gaita ==
Kosmiskais aparāts tika palaists {{dat|2009|6|18}}. [[23. jūnijs|23. jūnijā]] tas iegāja orbītā ap Mēnesi. Nākamās 60 dienas bija paredzētas instrumentu testēšanai un kalibrācijai. Pašreiz LRO riņķo ap Mēnesi apmēram 50 km attālumā no tā, veicot mērījumus un veidojot Mēness virsmas [[3D|3-D]] karti. Pirmie Mēness virsmas attēli tika saņemti jau [[2. jūlijs|2. jūlijā]]. Tajos bija redzams Mēness apgabals uz dienvidiem no [[Mākoņu jūra]]s. [[17. jūlijs|17. jūlijā]] kosmiskais aparāts noraidīja attēlus, kuros bija redzami [[Apollo programma]]s laikā uz Mēness atstātie aparāti.
[[Attēls:369234main lroc apollo11labeled 256x256.jpg|thumb|left|256px|[[Apollo 11]] nolaišanās vieta]]
{{dat|2009|8|21}} LRO kopā ar [[Indija]]s Mēness [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Chandrayaan-1]] veica eksperimentu, kura laikā uz Mēness virsmas tika meklēta ūdens ledus klātbūtne. Eksperimenta laikā ''Chandrayaan-1'' raidīja radara signālus, kurus pēc to atstarošanās no Mēness virsmas uztvēra gan ''LRO'', gan ''Chandrayaan-1''. Četru minūšu ilgā eksperimenta laikā tika pārbaudīta [[Erlangera krāteris|Erlangera krātera]] iekšpuse.

⚫
== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}
{{atsauces}}
{{commonscat|Lunar Reconnaissance Orbiter|LRO}}
{{commonscat|Lunar Reconnaissance Orbiter|LRO}}


{{2009. gada orbitālie starti}}
{{kos-aizmetnis}}


[[Kategorija:Mēness zondes]]
[[Kategorija:Mēness zondes]]

[[bg:Лунар Риконисънс Орбитър]]
[[cs:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[de:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[en:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[eo:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[es:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[fr:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[hu:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[it:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[ja:ルナー・リコナイサンス・オービタ]]
[[no:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[pl:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[ru:Lunar Reconnaissance Orbiter]]
[[sv:Lunar Reconnaissance Orbiter]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 10. oktobris, plkst. 14.38

Lunar Reconnaissance Orbiter
LRO kosmiskais aparāts mākslinieka redzējumā
LRO kosmiskais aparāts mākslinieka redzējumā
KA veidsMēness zinātnes
Organizācija:NASA
Starts18.06.2009. 21:32 UTC
Starta vietaKanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija LC-41
NesējraķeteAtlas V/401
Darbības ilgums1 gads, misijas pagarināšana līdz 5 gadiem
NSSDC ID2009-031A
SCN35315
Tīmekļa vietnehttps://nasa.gov/LRO
Masa1846 kg
Enerģija1850 W
Orbītas elementi
Centr. ķermenisMēness

Lunar Reconnaissance Orbiter (no angļu: "Mēness izlūkošanas orbitālais aparāts"), saīsinājumā LRO, ir ASV starpplanētu zonde Mēness izpētei. Projektu vada NASA. LRO ir pirmā misija ASV „Kosmosa izpētes perspektīvas” ietvaros. Tās starts notika 2009. gada 18. jūnijā.

Nesējraķete Atlas V/401 kopā ar LRO izplatījumā palaida arī mazāku zondi LCROSS (Lunar Crater Observation and Sensing Satellite) jeb "Mēness krāteru izpētes un atklāšanas pavadoni". LCROSS uzdevums bija palaist un vērot Centaur raķešpakāpes ietriekšanos Mēnesī un analizēt pēc sadursmes radušos putekļus, nolūkā atklāt ūdens klātbūtni tajos.

LRO aptuveni gadu lidos zemā polārā orbītā (aptuveni 50 kilometru augstumā virs Mēness virsmas), kamēr instrumenti, kas uz tā atradīsies, ievāks informāciju par Mēness vidi. Ir paredzēts, ka misiju varētu pagarināt vēl uz 5 gadiem. Tad kosmiskais aparāts darbotos kā sakaru nodrošinātājs (retranslators) ar kādu uz Mēness virsmas atrodošos nolaižamo aparātu vai pašgājējaparātu.

Instrumenti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz orbitālā aparāta atrodas septiņi dažādi instrumenti, kas sniegs zinātniekiem detalizētu Mēness virsmas karti, kā arī papildinās mūsu zināšanas par Mēness topogrāfiju, apgaismojuma apstākļiem, minerālu sastāvu un dabas resursiem. NASA izmantos iegūtos datus, lai izvēlētos drošāko vietu, kur nolaisties cilvēku pilotējamajiem kosmosa kuģiem, noteikt vietas, kur labāk izveidot nākotnē paredzētos priekšposteņus, kā arī palīdzēt atvieglot radiācijas briesmas, kas varētu apdraudēt astronautus.

Vārds uz Mēnesi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NASA uzaicināja cilvēkus piedalīties pirmajā misijā NASA izpētes programmā, lai līdz 2020. gadam cilvēks atgrieztos uz Mēness . Piedalīšanās izpaudās kā iespēja nosūtīt savu vārdu uz Mēnesi ar LRO. Katrs varēja piereģistrēties speciāli izveidotā interneta lapā kā arī izdrukāt sertifikātu. Reģistrācija beidzās 2008. gada 31. jūlijā. Kopā tika savākts vairāk kā miljons vārdu[1], kuri tika ierakstīti speciālā mikročipā.

LCROSS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LCROSS uzdevums bija novērot raķešpakāpes Centaur ietriekšanos Mēnesī kādā pastāvīgi tumšā vietā netālu no Mēness dienvidpola. 11. septembrī par šādu vietu tika izvēlēts Kebeus krāteris.[2]. Raķešpakāpe Centaur ietriecās Mēness virsmā 2009. gada 9. oktobrī 11:31 UTC. Pēc četrām minūtēm, izlidojot cauri sadursmes radītajam atlūzu un putekļu mākonim, tam sekoja LCROSS[3].

Lidojuma gaita

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmiskais aparāts tika palaists 2009. gada 18. jūnijā. 23. jūnijā tas iegāja orbītā ap Mēnesi. Nākamās 60 dienas bija paredzētas instrumentu testēšanai un kalibrācijai. Pašreiz LRO riņķo ap Mēnesi apmēram 50 km attālumā no tā, veicot mērījumus un veidojot Mēness virsmas 3-D karti. Pirmie Mēness virsmas attēli tika saņemti jau 2. jūlijā. Tajos bija redzams Mēness apgabals uz dienvidiem no Mākoņu jūras. 17. jūlijā kosmiskais aparāts noraidīja attēlus, kuros bija redzami Apollo programmas laikā uz Mēness atstātie aparāti.

Apollo 11 nolaišanās vieta

2009. gada 21. augustā LRO kopā ar Indijas Mēness zondi Chandrayaan-1 veica eksperimentu, kura laikā uz Mēness virsmas tika meklēta ūdens ledus klātbūtne. Eksperimenta laikā Chandrayaan-1 raidīja radara signālus, kurus pēc to atstarošanās no Mēness virsmas uztvēra gan LRO, gan Chandrayaan-1. Četru minūšu ilgā eksperimenta laikā tika pārbaudīta Erlangera krātera iekšpuse.

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «One Million Names to the Moon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. martā. Skatīts: 2009. gada 11. aprīlī.
  2. ↑ «NASA'S LCROSS Reveals Target Crater for Lunar South Pole Impacts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. novembrī. Skatīts: 2009. gada 22. novembrī.
  3. ↑ «NASA Spacecraft Impacts Lunar Crater in Search for Water Ice». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 17. novembrī. Skatīts: 2009. gada 22. novembrī.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: LRO
USA-202 | Ibuki · SDS-1 · Sohla-1 · Raijin · Kagayaki · Hitomi · Kukai · Kiseki | Koronas-Foton | Omid | NOAA 19 | Progress M-66 | Ekspress-AM44 · Ekspress-MD1 | NSS-9 · Hot Bird 10 · Spirale-A · Spirale-B | OCO | Telstar 11N | Raduga-1 № 8 | Kepler | STS-119 (ITS S6) | GOCE | USA-203 | Sojuz TMA-14 | W2A | USA-204 | Kwangmyŏngsŏng-2 | Beidou G2 | RISAT-2 · ANUSAT | Sicral-1B | Yaogan 6 | Kosmos-2450 | USA-205 | Progress M-02M | STS-125 | Herschel · Planck | ProtoStar II/IndoStar-II | TacSat-3 · PharmaSat · AeroCube 3 · HawkSat I · CP-6 | Meridian № 2 | Sojuz TMA-15 | LRO · LCROSS | MEASAT-3a | GOES 14 | Sirius FM-5 | TerreStar-1 | Kosmos-2451 · Kosmos-2452 · Kosmos-2453 | RazakSAT | STS-127 (JEM-EF · AggieSat 2 · BEVO-1 · Castor · Pollux) | Kosmos-2454 · Sterkh-1 | Progress M-67 | DubaiSat-1 · Deimos-1 · UK-DMC 2 · Nanosat 1B · AprizeSat-3 · AprizeSat-4 | AsiaSat 5 | USA-206 | JCSAT-RA · Optus D3 | STSAT-2 | STS-128 (Leonardo MPLM) | Palapa-D | USA-207 | HTV-1 | Meteor-M № 1 · Universitetskij-2 · Sterh-2 · UGATUSAT · BLITS · SumbandilaSat · IRIS | Nimiq 5 | Oceansat-2 · BeeSat-1 · UWE-2 · ITU-pSat1 · SwissCube · Rubin 9.1 · Rubin 9.2 | USA-208 · USA-209 | Sojuz TMA-16 | Amazonas 2 · COMSATBw-1 | WorldView-2 | Progress M-03M | USA-210 | Thor-6 · NSS-12 | SMOS · Proba-2 | Progress M-MIM2 (Poisk) | Shijian XI-01 | STS-129 (ExPRESS-1 · ExPRESS-2) | Kosmos-2455 | Intelsat 14 | W7 | IGS Optical 3 | Intelsat 15 | USA-211 | Yaogan 7 | Kosmos-2456 · Kosmos-2457 · Kosmos-2458 | Yaogan 8 · Xi Wang 1 | Helios IIB | Sojuz TMA-17 | DirecTV-12
Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( · ), starti ar vertikālā svītrām ( | ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas nosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās).
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lunar_Reconnaissance_Orbiter&oldid=3932622"