Volga: Atšķirības starp versijām
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 87.110.183.147, atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007 |
m Reverted edits by 81.163.72.209 (talk) to last version by Bai-Bot: unexplained content removal (Iezīmes: Atcelšana SWViewer [1.6]) |
||
(30 starpversijas, ko saglabājuši 12 lietotāji, nav parādīta) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{{Upes infokaste |
|||
{{Infobox upe |
|||
| nosaukums = Volga |
| nosaukums = Volga |
||
| citvaloda = |
| citvaloda = |
||
7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
| attēls = Volga Ulyanovsk-oliv.jpg |
| attēls = Volga Ulyanovsk-oliv.jpg |
||
| attēla_izmērs = |
| attēla_izmērs = |
||
| paraksts = |
| paraksts = Volga pie Uļjanovskas |
||
| karte = |
| karte = |
||
| kartes_paraksts = |
| kartes_paraksts = |
||
15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
| satekupes = |
| satekupes = |
||
| ieteka = [[Kaspijas jūra]] |
| ieteka = [[Kaspijas jūra]] |
||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
| tek_caur = [[Krievija]] |
| tek_caur = [[Krievija]] |
||
| garums = |
| garums = 3530 |
||
| iztekas_augstums = 228 |
| iztekas_augstums = 228 |
||
| ietekas_augstums = |
| ietekas_augstums = |
||
27. rindiņa: | 31. rindiņa: | ||
| baseins_latvijā = |
| baseins_latvijā = |
||
| pietekas = |
| pietekas = |
||
| vietaskarte = Krievijas Eiropas daļa#Eiropa |
|||
⚫ | |||
| reljefs = jā |
|||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
}} |
}} |
||
'''Volga''' ([[čuvašu valoda|čuvašu]]: ''Атăл'', {{val|ru|Волга}}, [[tatāru valoda|tatāru]]: ''Идел'') ir upe [[Krievija|Krievijā]], garākā [[Eiropa]]s upe. Volga sākas [[Valdaja augstiene|Valdaja augstienē]], Krievijā, 228 m virs jūras līmeņa, bet ietek [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]] (28 m zem jūras līmeņa). |
|||
'''Volga''' ({{val|ru|Волга}}, {{val|chm|Юл}}, {{val|cv|Атăл}}, {{val|tt|Идел}}, {{val|xal|Иҗил-һол}}, {{val|kk|Еділ}}) ir 3530 kilometrus gara upe [[Krievija]]s Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas [[Upes delta|deltas]] atrodas [[Kazahstāna|Kazahstānā]]). Tā ir garākā [[Eiropa]]s upe. Volga sākas [[Valdaja augstiene|Valdaja augstienē]], Krievijā, 228 metrus virs jūras līmeņa, bet ietek [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]] (28 metrus zem jūras līmeņa). Upe tek caur Krievijas federācijas 4 republikām un 11 apgabaliem. Volga ir Krievijas Eiropas daļas galvenā ūdens artērija, tā jau kopš antīkajiem laikiem kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Volgai ir simboliska nozīme krievu kultūrā, poētiski tā saukta par Volgu-māmuļu (''Волга-матушка''). |
|||
Upe ar kanāliem savienota ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], [[Baltā jūra|Balto jūru]], [[Azovas jūra|Azovas jūru]]. Upes krastos atrodas [[Tvera]], [[Ribinska]], [[Jaroslavļa]], [[Kostroma]], [[Kinešma]], [[Ņižņijnovgoroda]], [[Čeboksari]], [[Kazaņa]], [[Uļjanovska]], [[Toljati]], [[Samara]], [[Sizraņa]], [[Balakova]], [[Saratova]], [[Engelsa]], [[Kamišina]], [[Volgograda]], [[Astrahaņa]]. [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā uz upes izbūvēja daudzus [[HES]], izveidojot mākslīgās ūdenskrātuves, tostarp pēc platības lielāko Eiropā — [[Kuibiševas ūdenskrātuve|Kuibiševas ūdenskrātuvi]]. |
|||
== Etimoloģija == |
== Etimoloģija == |
||
Līdz pat 18. gadsimta sākumam upei nebija vienota nosaukuma. Par Volgu sauca tikai augšteci, apmēram 200 km no izteces. |
Līdz pat 18. gadsimta sākumam upei nebija vienota nosaukuma. Par Volgu sauca tikai augšteci, apmēram 200 km no izteces. |
||
Krievijā valdošais uzskats Volgas vārda izcelsmi saista ar [[slāvu pirmvaloda]]s vārdu *''Vьlga'' (valgums, mitrums).<ref name="Фасмер" /> |
|||
⚫ | Pēc [[Vladimirs Toporovs| |
||
⚫ | Pēc [[Vladimirs Toporovs|Vladimira Toporova]] uzskatiem Volgas nosaukums ir [[Balti|baltu]] izcelsmes. Šajā teritorijā dzīvojošie balti zināja, ka tā ir ļoti gara upe, pa to ilgi jābrauc, un tā nebeidzas, tāpēc sākumā šo upi sauca "Ilgā". Šo sākuma skaņu "I" [[krievu valoda|krieviski]] apzīmēja ar [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]]. Tā kā mīkstinājuma zīmi vārda sākumā neliek, tad to aizvietoja ar skaņu "v": "vilga" (ar cieto "v"). Tā šī mīkstinājuma zīme pārvērtās par cieto zīmi. Cietā zīme krievu valodā tiek paskaidrota ar "o" palīdzību.<ref name="Toporov" /> |
||
== Pietekas == |
|||
⚫ | |||
Citas versijas nosaukuma izcelsmi saista ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodām]] (piemēram, {{val|fi|valkea}}, {{val|et|valge}} — 'balts'). |
|||
⚫ | |||
⚫ | |||
== Lielākās pietekas == |
|||
* [[Sura]], |
|||
* [[Kama (Volgas pieteka)|Kama]] (Kamas baseins pie ieteces Volgā ir lielāks par pašas Volgas baseinu), |
|||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
* [[Unža]], |
* [[Unža]], |
||
* [[Mologa]], |
* [[Mologa]], |
||
52. rindiņa: | 61. rindiņa: | ||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
{{atsauces |
{{atsauces|refs= |
||
<ref name="Фасмер">[https://starling.rinet.ru/cgi-bin/response.cgi?root=%2Fusr%2Flocal%2Fshare%2Fstarling%2Fmorpho&basename=morpho\vasmer\vasmer&first=1&text_word=%D0%92%D0%BE%D0%BB%D0%B3%D0%B0&method_word=beginning&ww_word=on&ic_word=on&sort=word&encoding=utf-rus Во́лга] Этимологический словарь Фасмера</ref> |
|||
<ref name="Toporov">[http://inslav.ru/images/stories/pdf/1991_Studia_Slavica.pdf Языкознание. Литературоведение. История. История науки. К 80-летию С. Б. Бернштейна. — 1991. — С. 47—62.]</ref> |
|||
}} |
|||
== Ārējās saites == |
|||
{{sisterlinks-inline}} |
|||
{{enciklopēdiju ārējās saites}} |
|||
{{Ģeogrāfija-aizmetnis}} |
{{Ģeogrāfija-aizmetnis}} |
||
59. rindiņa: | 75. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Baltu hidronīmi]] |
[[Kategorija:Baltu hidronīmi]] |
||
[[Kategorija:Volga| ]] |
|||
[[Kategorija:Krievijas upes]] |
[[Kategorija:Krievijas upes]] |
||
[[Kategorija:Kazahstānas upes]] |
|||
[[Kategorija:Kaspijas jūra]] |
|||
[[Kategorija:Tatarstāna]] |
|||
[[Kategorija:Kalmikija]] |
|||
[[Kategorija:Marijela]] |
|||
[[Kategorija:Čuvašija]] |
|||
[[Kategorija:Astrahaņas apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Volgogradas apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Kostromas apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Maskavas apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Ņižņijnovgorodas apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Samaras apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Saratovas apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Tveras apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Uļjanovskas apgabals]] |
|||
[[Kategorija:Jaroslavļas apgabals]] |
Pašreizējā versija, 2024. gada 31. janvāris, plkst. 14.32
Volga | |
---|---|
Izteka | Valdaja augstiene 57°15′04″N 32°28′05″E / 57.25111°N 32.46806°E |
Ieteka | Kaspijas jūra 45°41′50″N 47°51′45″E / 45.69722°N 47.86250°EKoordinātas: 45°41′50″N 47°51′45″E / 45.69722°N 47.86250°E |
Baseina valstis | Krievija |
Caurteces valstis | Krievija |
Garums | 3530 km |
Iztekas augstums | 228 m |
Gada notece | 243 km³ |
Baseina platība | 1 360 000 km² |
Volga Vikikrātuvē |
Volga (krievu: Волга, mariešu: Юл, čuvašu: Атăл, tatāru: Идел, kalmiku: Иҗил-һол, kazahu: Еділ) ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā). Tā ir garākā Eiropas upe. Volga sākas Valdaja augstienē, Krievijā, 228 metrus virs jūras līmeņa, bet ietek Kaspijas jūrā (28 metrus zem jūras līmeņa). Upe tek caur Krievijas federācijas 4 republikām un 11 apgabaliem. Volga ir Krievijas Eiropas daļas galvenā ūdens artērija, tā jau kopš antīkajiem laikiem kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Volgai ir simboliska nozīme krievu kultūrā, poētiski tā saukta par Volgu-māmuļu (Волга-матушка).
Upe ar kanāliem savienota ar Baltijas jūru, Balto jūru, Azovas jūru. Upes krastos atrodas Tvera, Ribinska, Jaroslavļa, Kostroma, Kinešma, Ņižņijnovgoroda, Čeboksari, Kazaņa, Uļjanovska, Toljati, Samara, Sizraņa, Balakova, Saratova, Engelsa, Kamišina, Volgograda, Astrahaņa. PSRS laikā uz upes izbūvēja daudzus HES, izveidojot mākslīgās ūdenskrātuves, tostarp pēc platības lielāko Eiropā — Kuibiševas ūdenskrātuvi.
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz pat 18. gadsimta sākumam upei nebija vienota nosaukuma. Par Volgu sauca tikai augšteci, apmēram 200 km no izteces.
Krievijā valdošais uzskats Volgas vārda izcelsmi saista ar slāvu pirmvalodas vārdu *Vьlga (valgums, mitrums).[1]
Pēc Vladimira Toporova uzskatiem Volgas nosaukums ir baltu izcelsmes. Šajā teritorijā dzīvojošie balti zināja, ka tā ir ļoti gara upe, pa to ilgi jābrauc, un tā nebeidzas, tāpēc sākumā šo upi sauca "Ilgā". Šo sākuma skaņu "I" krieviski apzīmēja ar mīkstinājuma zīmi. Tā kā mīkstinājuma zīmi vārda sākumā neliek, tad to aizvietoja ar skaņu "v": "vilga" (ar cieto "v"). Tā šī mīkstinājuma zīme pārvērtās par cieto zīmi. Cietā zīme krievu valodā tiek paskaidrota ar "o" palīdzību.[2]
Citas versijas nosaukuma izcelsmi saista ar Baltijas somu valodām (piemēram, somu: valkea, igauņu: valge — 'balts').
Lielākās pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kama (Kamas baseins pie ieteces Volgā ir lielāks par pašas Volgas baseinu),
- Oka,
- Vetluga,
- Sura,
- Selizarovka,
- Unža,
- Mologa,
- Samara,
- Boļšojirgiza,
- Kostroma.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Во́лга Этимологический словарь Фасмера
- ↑ Языкознание. Литературоведение. История. История науки. К 80-летию С. Б. Бернштейна. — 1991. — С. 47—62.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Volga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- Nepabeigti raksti par ģeogrāfiju
- Baltu hidronīmi
- Volga
- Krievijas upes
- Kazahstānas upes
- Kaspijas jūra
- Tatarstāna
- Kalmikija
- Marijela
- Čuvašija
- Astrahaņas apgabals
- Volgogradas apgabals
- Kostromas apgabals
- Maskavas apgabals
- Ņižņijnovgorodas apgabals
- Samaras apgabals
- Saratovas apgabals
- Tveras apgabals
- Uļjanovskas apgabals
- Jaroslavļas apgabals