Saldējums: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Precizēju un papildinājumu saldējuma definējumu, un izdalīju vēstures sadaļu. |
papildināts. |
||
| (23 starpversijas, ko saglabājuši 16 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ice Cream dessert 02.jpg|200px|thumb|Saldējuma deserts]] |
[[Attēls:Ice Cream dessert 02.jpg|200px|thumb|Saldējuma deserts]] |
||
'''Saldējums''' ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no [[piens|piena]], [[saldais krējums|saldā krējuma]], kā arī [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] [[sula]]s vai [[biezenis|biezeņa]]. Kā piedevas saldējumam var pievienot dažādas [[garšvielas]], svaigus vai žāvētus augļus, [[rieksti|riekstus]], [[olas]], [[olu pulveris|olu pulveri]], [[kafija|kafiju]], [[kakao]], [[šokolāde|šokolādi]], [[iesals|iesalu]], [[vanilīns|vanilīnu]], [[kanēlis|kanēli]], [[citronskābe|citronskābi]] u.c. Lai saldējumam būtu viendabīga konsistence un ražošanas laikā neveidotos lieli [[ledus]] kristāli, tiem pievieno [[stabilizatori|stabilizatorus]], no kuriem izplatītākie ir [[agars]], [[algināti]], [[karagenīns]], [[želatīns]], [[ciete]] un [[nātrija kazeināts|nātrija kazeināti]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Piena pārstrādes tehnoloģija | |
'''Saldējums''' ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no [[piens|piena]], [[saldais krējums|saldā krējuma]], kā arī [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] [[sula]]s vai [[biezenis|biezeņa]]. Kā piedevas saldējumam var pievienot dažādas [[garšvielas]], svaigus vai žāvētus augļus, [[rieksti|riekstus]], [[olas]], [[olu pulveris|olu pulveri]], [[kafija|kafiju]], [[kakao]], [[šokolāde|šokolādi]], [[iesals|iesalu]], [[vanilīns|vanilīnu]], [[kanēlis|kanēli]], [[citronskābe|citronskābi]] u.c. Lai saldējumam būtu viendabīga konsistence un ražošanas laikā neveidotos lieli [[ledus]] kristāli, tiem pievieno [[stabilizatori|stabilizatorus]], no kuriem izplatītākie ir [[agars]], [[algināti]], [[karagenīns]], [[želatīns]], [[ciete]] un [[nātrija kazeināts|nātrija kazeināti]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Piena pārstrādes tehnoloģija |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0302018489%7cpage:96 |author1=Lilita Ozola |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year=2002 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte|LLU PTF]] |location=Jelgava |isbn=9984-596-37-0 |pages=92.—94 |accessdate={{dat|2019|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0302018489%7cpage:96 |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> |
||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
Pirmās norādes par saldētu ēdienu izgatavošanu no [[ūdens bifelis|ūdens bifeļu]] piena atrodamas [[Tanu dinastija]]s laikā [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]]. [[Viduslaiki|Viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]] saldējums esot parādījies, kad [[sorbets|sorbeta]] (šerbeta) saldēšanas recepti no sava Ķīnas ceļojuma atvedis [[Marko Polo]]. |
|||
| ⚫ | |||
| ⚫ | 18. gadsimtā [[Anglija|Anglijā]] saldējumu sāka izgatavot no piena produktiem. Pirmo saldējuma rūpnīcu atvēra 1851. gadā [[Baltimora|Baltimorā]] [[ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā radies saldējums? Kā saldējumi atšķiras? |author= Inga Bajāre |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/ka-radies-saldejums-ka-saldejumi-atskiras-2/ |accessdate= 2015. gada 13. martā}}</ref> |
||
== Saldējuma porcija == |
== Saldējuma porcija == |
||
ASV |
ASV saldējumam var būt šādas sastāvdaļas:<ref>Goff, H. Douglas. "Ice Cream Ingredients". Dairy Science and Technology Education Series. University of Guelph. Retrieved 17 May,2012</ref> |
||
* Vairāk kā 10% [[piena tauki|piena tauku]] un parasti 10% līdz 16% (var būt pat augstāk) |
* Vairāk kā 10% [[piena tauki|piena tauku]] un parasti 10% līdz 16% (var būt pat augstāk) parasto [[tauki|tauku]] |
||
* No 9% līdz 12% piena |
* No 9% līdz 12% piena beztauku sastāvdaļu ([[olbatumvielas]], [[laktoze]] u.c.) |
||
* No 12% līdz 16% [[ |
* No 12% līdz 16% [[saldvielas]], kas parasti ir [[saharoze]]s un [[glikoze]]s bāzes kukurūzas sīrupa saldvielu kombinācija |
||
* No 0,2% līdz 0,5% [[stabilizatori]] un [[emulgatori]] |
* No 0,2% līdz 0,5% [[stabilizatori|stabilizatoru]] un [[emulgatori|emulgatoru]] |
||
* No 55% līdz 64% [[ūdens]], kas ir no piena un pārējām saldējuma sastāvdaļām |
* No 55% līdz 64% [[ūdens]], kas ir no piena un pārējām saldējuma sastāvdaļām |
||
Šīs sastāvdaļas tiek procentuāli aprēķinātas pēc saldējuma svara. Ja tiek runāts par pareiza uztura jautājumiem, saldējuma sastāvdaļu procentuālais sadalījums ir vairāk kā būtisks. Jāatzīst, ka saldējums noteikti nav no tiem produktiem, kas satur vismazāk [[kalorijas|kaloriju]]. Pat tā sauktie maz kaloriju saldējumi satur daudz kaloriju, piemēram, Bena un Džerija beztauku vaniļas [[īriss]] satur 150 kalorijas (630kJ) uz pus tasi tā lielā [[Cukurs|cukura]] sastāva dēļ.<ref>Kendall, Pat (2000-06-25). "Ice Cream |
Šīs sastāvdaļas tiek procentuāli aprēķinātas pēc saldējuma svara. Ja tiek runāts par pareiza uztura jautājumiem, saldējuma sastāvdaļu procentuālais sadalījums ir vairāk kā būtisks. Jāatzīst, ka saldējums noteikti nav no tiem produktiem, kas satur vismazāk [[kalorijas|kaloriju]]. Pat tā sauktie maz kaloriju saldējumi satur daudz kaloriju, piemēram, Bena un Džerija beztauku vaniļas [[īriss]] satur 150 kalorijas (630kJ) uz pus tasi tā lielā [[Cukurs|cukura]] sastāva dēļ.<ref>Kendall, Pat (2000-06-25). "Ice Cream - What's in a Scoop?". Colorado State University. Archived from the original on May 30, 2008. Retrieved 17 May, 2012</ref> |
||
== Saldējuma konuss == |
== Saldējuma konuss == |
||
Mis Māršalas Pavārgrāmatā, kas tika izdota 1888. gadā, tiek apstiprināts, ka saldējumu var pasniegt [[Konuss|konusā]] |
Mis Māršalas Pavārgrāmatā, kas tika izdota 1888. gadā, tiek apstiprināts, ka saldējumu var pasniegt [[Konuss|konusā]]<ref>"The Ice House - ice trade and ice cream". Retrieved 17 May, 2012</ref>, taču ideja par to radusies jau pirms tās. Agnese Māršala bija sava laika slavena recepšu pierakstītāja. Viņa arī palīdzēja popularizēt saldējumu. Viņa patentēja un izgatavoja saldējuma veidotāju un bija pirmā, kas ierosināja izmantot šķīdinātās gāzes, lai sasaldētu saldējumu. |
||
Uzticami pierādījumi vēsta, ka saldējumi konusos tika pasniegti jau 19. gadsimtā un to popularitāte tika būtiski |
Uzticami pierādījumi vēsta, ka saldējumi konusos tika pasniegti jau 19. gadsimtā, un to popularitāte tika būtiski palielināta svētā Lūisa pasaules gadatirgū [[1904. gads|1904. gadā]]. Balstoties uz leģendu, šajā gadatirgū saldējuma tirgotājiem beigušās kartona kastes, kurās atradušies saldējumi, tāpēc viņi vairs nespēja pārdot saldējumus. Netālu no saldējumu stenda atradies [[Sīrija]]s vafeļu stends, kuram ar pārdošanu nevedās, jo karstā laikā neviens [[vafeles]] pirkt nevēlējās. Vafeļu tirgotāji, redzot neveiksmi un saprotot, ka var palīdzēt un piepelnīties, piedāvāja veidot konusus, ierullējot saldējumu vafelēs. Jaunais produkts tika veiksmīgi pārdots, bet pārējie pārdevēji, kas uzzināja par šo ideju, steidzās to īstenot arī savā pārdošanā.<ref>Robin Weir's Ice Cream Cone Essay". Historicfood.com. 2004. Retrieved 17 May, 2012</ref><ref>"Ice Cream Cone, History of Ice Cream Cone". Whatscookingamerica.net. Retrieved 17 May, 2012</ref> |
||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
{{atsauces}} |
{{atsauces}} |
||
== Ārējās saites == |
|||
{{sisterlinks-inline}} |
|||
{{enciklopēdiju ārējās saites}} |
|||
{{Pārtika-aizmetnis}} |
{{Pārtika-aizmetnis}} |
||
{{autoritatīvā vadība}} |
|||
| ⚫ | |||
| ⚫ | |||
Pašreizējā versija, 2024. gada 10. aprīlis, plkst. 08.27
Saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa. Kā piedevas saldējumam var pievienot dažādas garšvielas, svaigus vai žāvētus augļus, riekstus, olas, olu pulveri, kafiju, kakao, šokolādi, iesalu, vanilīnu, kanēli, citronskābi u.c. Lai saldējumam būtu viendabīga konsistence un ražošanas laikā neveidotos lieli ledus kristāli, tiem pievieno stabilizatorus, no kuriem izplatītākie ir agars, algināti, karagenīns, želatīns, ciete un nātrija kazeināti.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās norādes par saldētu ēdienu izgatavošanu no ūdens bifeļu piena atrodamas Tanu dinastijas laikā Senajā Ķīnā. Viduslaiku Eiropā saldējums esot parādījies, kad sorbeta (šerbeta) saldēšanas recepti no sava Ķīnas ceļojuma atvedis Marko Polo.
18. gadsimtā Anglijā saldējumu sāka izgatavot no piena produktiem. Pirmo saldējuma rūpnīcu atvēra 1851. gadā Baltimorā ASV.[2]
Saldējuma porcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV saldējumam var būt šādas sastāvdaļas:[3]
- Vairāk kā 10% piena tauku un parasti 10% līdz 16% (var būt pat augstāk) parasto tauku
- No 9% līdz 12% piena beztauku sastāvdaļu (olbatumvielas, laktoze u.c.)
- No 12% līdz 16% saldvielas, kas parasti ir saharozes un glikozes bāzes kukurūzas sīrupa saldvielu kombinācija
- No 0,2% līdz 0,5% stabilizatoru un emulgatoru
- No 55% līdz 64% ūdens, kas ir no piena un pārējām saldējuma sastāvdaļām
Šīs sastāvdaļas tiek procentuāli aprēķinātas pēc saldējuma svara. Ja tiek runāts par pareiza uztura jautājumiem, saldējuma sastāvdaļu procentuālais sadalījums ir vairāk kā būtisks. Jāatzīst, ka saldējums noteikti nav no tiem produktiem, kas satur vismazāk kaloriju. Pat tā sauktie maz kaloriju saldējumi satur daudz kaloriju, piemēram, Bena un Džerija beztauku vaniļas īriss satur 150 kalorijas (630kJ) uz pus tasi tā lielā cukura sastāva dēļ.[4]
Saldējuma konuss
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mis Māršalas Pavārgrāmatā, kas tika izdota 1888. gadā, tiek apstiprināts, ka saldējumu var pasniegt konusā[5], taču ideja par to radusies jau pirms tās. Agnese Māršala bija sava laika slavena recepšu pierakstītāja. Viņa arī palīdzēja popularizēt saldējumu. Viņa patentēja un izgatavoja saldējuma veidotāju un bija pirmā, kas ierosināja izmantot šķīdinātās gāzes, lai sasaldētu saldējumu.
Uzticami pierādījumi vēsta, ka saldējumi konusos tika pasniegti jau 19. gadsimtā, un to popularitāte tika būtiski palielināta svētā Lūisa pasaules gadatirgū 1904. gadā. Balstoties uz leģendu, šajā gadatirgū saldējuma tirgotājiem beigušās kartona kastes, kurās atradušies saldējumi, tāpēc viņi vairs nespēja pārdot saldējumus. Netālu no saldējumu stenda atradies Sīrijas vafeļu stends, kuram ar pārdošanu nevedās, jo karstā laikā neviens vafeles pirkt nevēlējās. Vafeļu tirgotāji, redzot neveiksmi un saprotot, ka var palīdzēt un piepelnīties, piedāvāja veidot konusus, ierullējot saldējumu vafelēs. Jaunais produkts tika veiksmīgi pārdots, bet pārējie pārdevēji, kas uzzināja par šo ideju, steidzās to īstenot arī savā pārdošanā.[6][7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 92.—94. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
- ↑ Inga Bajāre. «Kā radies saldējums? Kā saldējumi atšķiras?». Latvijas Avīze. Skatīts: 2015. gada 13. martā.
- ↑ Goff, H. Douglas. "Ice Cream Ingredients". Dairy Science and Technology Education Series. University of Guelph. Retrieved 17 May,2012
- ↑ Kendall, Pat (2000-06-25). "Ice Cream - What's in a Scoop?". Colorado State University. Archived from the original on May 30, 2008. Retrieved 17 May, 2012
- ↑ "The Ice House - ice trade and ice cream". Retrieved 17 May, 2012
- ↑ Robin Weir's Ice Cream Cone Essay". Historicfood.com. 2004. Retrieved 17 May, 2012
- ↑ "Ice Cream Cone, History of Ice Cream Cone". Whatscookingamerica.net. Retrieved 17 May, 2012
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saldējums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|