Ekvatoriālā rase: Atšķirības starp versijām
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 213.100.62.163, atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda (Iezīmes: Atcelšana) |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
| (23 starpversijas, ko saglabājuši 17 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
'''Ekvatoriālā''' jeb '''negroaustraloīdā rase''', arī '''negroīdā rase''', ir viena no trim lielajām [[cilvēki|cilvēku]] [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasēm]]. Tā ir izplatīta [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Okeānija|Okeānijā]], [[Austrālija|Austrālijā]].<ref name="lpe">{{lpe|3|103}}</ref> |
'''Ekvatoriālā''' jeb '''negroaustraloīdā rase''', arī '''negroīdā rase''', ir viena no trim lielajām [[cilvēki|cilvēku]] [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasēm]]. Tā ir izplatīta [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Okeānija|Okeānijā]], [[Austrālija|Austrālijā]].<ref name="lpe">{{lpe|3|103}}</ref> |
||
Ekvatoriālās rases pārstāvjiem ir raksturīga tumši brūna āda, tumši sprogaini vai arī viļņaini mati, biezas lūpas, kā arī mēreni izvirzīts plats deguns.<ref name="lpe" /> Rase var tikt iedalīta divos zaros: Āfrikas jeb rietumu un Okeānijas jeb austrumu zarā.<ref name="lpe" /> |
Ekvatoriālās rases pārstāvjiem ir raksturīga tumši brūna āda, tumši sprogaini vai arī viļņaini [[mati]], biezas [[lūpas]], kā arī mēreni izvirzīts plats deguns.<ref name="lpe" /> Rase var tikt iedalīta divos zaros: Āfrikas jeb rietumu un Okeānijas jeb austrumu zarā (.<ref name="lpe" /> |
||
20. gadsimta otrajā pusē [[Antropoloģija|antropoloģijā]] un [[Ģenētika|ģenētikā]] atteicās no rasu klasifikācijas, pamatojoties uz atziņu, ka cilvēku populācijas nevar skaidri sadalīt pēc fiziskām īpašībām. Āfrikā joprojām ir vislielākā cilvēka ģenētiskā daudzveidība. Tas nozīmē, ka Āfrikas iedzīvotāju populācijā ir vairāk ģenētisko variāciju nekā jebkur citur pasaulē, kas parāda, ka cilvēka īpašības nav vienkārši sadalāmas skaidri noteiktās grupās. |
|||
== Apstākļi un cēloņi, kas ietekmēja fizisko īpašību attīstību == |
|||
Tumšāka [[Cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]] ir adaptācija dzīvei [[Tropiskie reģioni|tropiskajā]] klimatā, kur ir intensīvs [[Saule|saules]] [[starojums]]. Tumša āda satur vairāk melanīna, kas aizsargā pret kaitīgo ultravioleto ([[UV]]) starojumu un palīdz izvairīties no saules izraisītiem bojājumiem, piemēram, [[Ādas vēzis|ādas vēža]]. Melanīns kalpo arī, lai saglabātu [[Folijskābe|folijskābes]] līmeni organismā, kas ir būtisks veselīgai reprodukcijai un augļa attīstībai. |
|||
Tropu reģionos dzīvojošiem cilvēkiem parasti ir garāki un slaidāki ķermeņi, kas ļauj labāk regulēt ķermeņa temperatūru siltos apstākļos. Šis adaptācijas mehānisms ļauj izdalīt vairāk siltuma no ķermeņa virsmas, lai izvairītos no pārkaršanas. |
|||
Platāki un lielāki deguni ir izplatīti cilvēkiem tropiskajos reģionos, jo tie palīdz mitrināt un atdzesēt ieelpoto [[Gaiss|gaisu]]. Aukstā klimatā, savukārt, biežāk sastopami šaurāki deguni, kas palīdz saglabāt siltumu. |
|||
Cirtaini mati rada nelielu gaisa spilvenu virs galvas ādas, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un pasargā no tiešiem saules stariem. |
|||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
Pašreizējā versija, 2024. gada 27. oktobris, plkst. 14.21
Ekvatoriālā jeb negroaustraloīdā rase, arī negroīdā rase, ir viena no trim lielajām cilvēku rasēm. Tā ir izplatīta Subsahāras Āfrikā, Okeānijā, Austrālijā.[1]
Ekvatoriālās rases pārstāvjiem ir raksturīga tumši brūna āda, tumši sprogaini vai arī viļņaini mati, biezas lūpas, kā arī mēreni izvirzīts plats deguns.[1] Rase var tikt iedalīta divos zaros: Āfrikas jeb rietumu un Okeānijas jeb austrumu zarā (.[1]
20. gadsimta otrajā pusē antropoloģijā un ģenētikā atteicās no rasu klasifikācijas, pamatojoties uz atziņu, ka cilvēku populācijas nevar skaidri sadalīt pēc fiziskām īpašībām. Āfrikā joprojām ir vislielākā cilvēka ģenētiskā daudzveidība. Tas nozīmē, ka Āfrikas iedzīvotāju populācijā ir vairāk ģenētisko variāciju nekā jebkur citur pasaulē, kas parāda, ka cilvēka īpašības nav vienkārši sadalāmas skaidri noteiktās grupās.
Apstākļi un cēloņi, kas ietekmēja fizisko īpašību attīstību
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tumšāka ādas krāsa ir adaptācija dzīvei tropiskajā klimatā, kur ir intensīvs saules starojums. Tumša āda satur vairāk melanīna, kas aizsargā pret kaitīgo ultravioleto (UV) starojumu un palīdz izvairīties no saules izraisītiem bojājumiem, piemēram, ādas vēža. Melanīns kalpo arī, lai saglabātu folijskābes līmeni organismā, kas ir būtisks veselīgai reprodukcijai un augļa attīstībai.
Tropu reģionos dzīvojošiem cilvēkiem parasti ir garāki un slaidāki ķermeņi, kas ļauj labāk regulēt ķermeņa temperatūru siltos apstākļos. Šis adaptācijas mehānisms ļauj izdalīt vairāk siltuma no ķermeņa virsmas, lai izvairītos no pārkaršanas.
Platāki un lielāki deguni ir izplatīti cilvēkiem tropiskajos reģionos, jo tie palīdz mitrināt un atdzesēt ieelpoto gaisu. Aukstā klimatā, savukārt, biežāk sastopami šaurāki deguni, kas palīdz saglabāt siltumu.
Cirtaini mati rada nelielu gaisa spilvenu virs galvas ādas, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un pasargā no tiešiem saules stariem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 103. lpp.
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |