Pāriet uz saturu

Ķīmiskā viela: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
RibotBOT (diskusija | devums)
m robots pievieno: ca:Substància química
Saišu ieteikumu funkcionalitāte: 1 saite pievienota.
(Iezīmes: Vizuālā labošana Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas Uzlabotā režīma labojums Jaunpienācēju uzdevums Ieteikums: pievieno saites)
 
(Viena starpversija, ko saglabājuši 26 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Image:Kochendes_wasser02.jpg|thumb|right| Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi]]
[[Attēls:Kochendes_wasser02.jpg|thumb|right| Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi]]
'''Ķīmiskā viela''' ir jebkurš [[materiāls]] ar noteiktu [[ķīmiskais sastāvs|ķīmisko sastāvu]], neatkarīgi no šīs [[viela]]s izcelsmes.<ref > Hill, J. W.; Petrucci, R. H.; McCreary, T. W.; Perry, S. S. ''General Chemistry'', 4th ed., p5, Pearson Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2005. </ref> Piemēram, jebkuram [[ūdens]] paraugam būs tās pašas īpašības un tā pati [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[skābeklis|skābekļa]] attiecība, neatkarīgi no tā, vai šis ūdens paraugs ir ņemts no [[upe|upes]] vai mākslīgi izgatavots [[laboratorija|laboratorijā]]. Tīru vielu mehāniskā ceļā nevar sadalīt citās vielās,<ref>Ebbing, D. D.; Gammon, S. D. ''General Chemistry'', 7th ed., p12, Houghton Mifflin, Boston, Massachusetts, 2002.</ref>. Tipiskas mājas apstākļos sastopamās vielas ir [[ūdens]], [[vārāmā sāls]] ([[nātrija hlorīds]]) un [[cukurs]] ([[saharoze]]). Parastākie vielas [[viela|agregātstāvokļi]] ir ''[[cietviela]]'', ''[[šķidrums]]'' vai ''[[gāze]]''. Viela var pāriet no viena agregātstāvokļa citā mainoties [[temperatūra|temperatūrai]] vai [[spiediens|spiedienam]].
'''Ķīmiskā viela''' ir [[viela]]s veids ar noteiktu [[ķīmiskais sastāvs|ķīmisko sastāvu]], neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.<ref>Hill, J. W.; Petrucci, R. H.; McCreary, T. W.; Perry, S. S. ''General Chemistry'', 4th ed., p5, Pearson Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2005.</ref> Piemēram, jebkuram [[ūdens]] paraugam būs tās pašas īpašības un tā pati [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[skābeklis|skābekļa]] attiecība, neatkarīgi no tā, vai šis ūdens paraugs ir ņemts no [[upe]]s vai mākslīgi izgatavots [[laboratorija|laboratorijā]]. Tīru vielu mehāniskā ceļā nevar sadalīt citās vielās.<ref>Ebbing, D. D.; Gammon, S. D. ''General Chemistry'', 7th ed., p12, Houghton Mifflin, Boston, Massachusetts, 2002.</ref> Tipiskas mājas apstākļos sastopamās vielas ir [[ūdens]], [[vārāmā sāls]] ([[nātrija hlorīds]]) un [[cukurs]] ([[saharoze]]). Parastākie vielas [[agregātstāvoklis|agregātstāvokļi]] ir [[cietviela]], [[šķidrums]] vai [[gāze]]. Viela var pāriet no viena agregātstāvokļa citā, mainoties [[temperatūra]]i vai [[spiediens|spiedienam]].


Ķīmiskās vielas jēdziens izveidojās XVIII gadsimta beigās pēc ķīmiķa [[Žozefs Prusts|Žozefa Prusta]] darba izdošanas par vairāku tīru ķīmisko savienojumu uzbūvi.<ref name='Hill_et_al_p37'> Hill, J. W.; Petrucci, R. H.; McCreary, T. W.; Perry, S. S. ''General Chemistry'', 4th ed., p37, Pearson Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2005.</ref> Viņš secināja: "Visiem savienojuma paraugiem bija vienāds sastāvs; tātad visiem paraugiem ir tās pašas vielā sastopamo elementu masas proporcijas". Šī tēze kļuva pazīstama kā [[konstantā sastāva likums]] kas kalpo par vienu no [[ķīmija|ķīmijas]] zinātnes pamatakmeņiem.
Ķīmiskās vielas jēdziens izveidojās 18. gadsimta beigās pēc ķīmiķa [[Žozefs Prusts|Žozefa Prusta]] darba izdošanas par vairāku tīru ķīmisko savienojumu uzbūvi.<ref name='Hill_et_al_p37'>Hill, J. W.; Petrucci, R. H.; McCreary, T. W.; Perry, S. S. ''General Chemistry'', 4th ed., p37, Pearson Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2005.</ref> Viņš secināja: "Visiem savienojuma paraugiem bija vienāds sastāvs; tātad visiem paraugiem ir tās pašas vielā sastopamo elementu masas proporcijas". Šī tēze kļuva pazīstama kā [[konstantā sastāva likums]], kas kalpo par vienu no [[ķīmija]]s zinātnes pamatakmeņiem.


Jēdzienu "ķīmiska viela" bieži mēdz lietot nepareizi — ar nozīmi "sintētiska, mākslīgi iegūta viela"; kā pretēju nozīmi "dabiskai vielai". Tomēr dabiskas izcelsmes vielas ne ar ko neatšķiras no ķīmiski sintezētām vielām — tām ir tieši tāds pats sastāvs, molekulu telpiskā konfigurācija utt. Atšķirība var būt tikai nepilnīgi attīrītām vielām.
== Elementi ==

Ķīmisko vielu, kuru ar parastajām ķīmiskajām reakcijām nevar sadalīt vai pārveidot citā vielā, sauc par '''[[ķīmiskais elements|ķīmisko elementu]]''' (biežāk vienkārši '''elements'''). Elements sastāv no daļiņām - ''[[atoms|atomiem]]'', kuri sastāv no negatīvi lādētiem ''[[elektrons|elektroniem]]'' kuri grupēti ap ''[[atoma kodols|kodolu]]'', kas sastāv no positīvi lādētiem ''[[protons|protoniem]]'' un neitrāliem ''[[neitrons|neitroniem]]''. Elementa paraugā visiem atomiem ir vienāds skaits protonu, kaut gan paraugā var būt pārstāvēti dažādi [[izotops|izotopi]] ar atšķirīgu neitronu skaitu.
== Vienkāršās vielas ==
{{pamatraksts|Vienkārša viela}}
Ķīmisko vielu, kuru ar parastajām ķīmiskajām reakcijām nevar sadalīt vai pārveidot citā vielā, sauc par vienkāršu vielu. Vienkārša viela sastāv no viena [[ķīmiskais elements|ķīmiskā elementa]] [[atoms|atomiem]] (kas var būt saistīti [[molekula|molekulās]]). Atomi savukārt sastāv no negatīvi lādētiem [[elektrons|elektroniem]], kuri grupēti ap [[atoma kodols|kodolu]], kas sastāv no pozitīvi lādētiem [[protons|protoniem]] un neitrāliem [[neitrons|neitroniem]]. Vienkāršas vielas paraugā visiem atomiem ir vienāds skaits protonu, kaut gan paraugā var būt pārstāvēti dažādi [[izotops|izotopi]] ar atšķirīgu neitronu skaitu.


== Ķīmiskie savienojumi ==
== Ķīmiskie savienojumi ==
{{pamatraksts|Ķīmiskais savienojums}}
Divi vai vairāki elementi, kas savienoti vienā vielā veido '''[[ķīmiskais savienojums|ķīmisko savienojumu]]''', kas sastāv no atomiem, kas ķīmiski saistīti ''[[molekula|molekulās]]''. Kombinējot ap 120 zināmos elementus iespējams iegūt milzīgu skaitu dažādu ķīmisko savienojumu. Pašlaik raksturoti un identificēti ap 30 miljoni ķīmisko savienojumu.<ref>[http://www.cas.org/cgi-bin/regreport.pl Chemical Abstracts substance count]</ref> Tās vielas, kuru galvenās sastāvdaļas ir [[ogleklis|oglekļa]] un [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atomi, sauc par ''[[organiskās vielas|organiskajām vielām]]'', savukārt tās vielas, kas sastāv no citiem elementiem, sauc par ''[[neorganiskās vielas|neorganiskajām vielām]]''.
Divi vai vairāki elementi, kas savienoti vienā vielā, veido [[ķīmiskais savienojums|ķīmisko savienojumu]], kas sastāv no atomiem, kas ķīmiski saistīti molekulās, vai arī veido jonu tipa kristālrežģus. Kombinējot ap 120 zināmos elementus, iespējams iegūt milzīgu skaitu dažādu ķīmisko savienojumu. Pašlaik raksturoti un identificēti ap 30 miljoni ķīmisko savienojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cas.org/cgi-bin/regreport.pl |title=Chemical Abstracts substance count |access-date={{dat|2006|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20001205072800/http://www.cas.org/cgi-bin/regreport.pl |archivedate={{dat|2000|12|05||bez}} }}</ref> Tās vielas, kuru galvenās sastāvdaļas ir [[ogleklis|oglekļa]] un [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atomi, sauc par [[organiskās vielas|organiskajām vielām]], savukārt tās vielas, kas sastāv no citiem elementiem, sauc par [[neorganiskās vielas|neorganiskajām vielām]].


Savienojumi, kuros sastāvdaļu atomi dala vienus un tos pašus elektronus tiek saukti par [[kovalentā saite|kovalentiem]] savienojumiem. Savienojumus, kas sastāv no pretēji lādētiem [[jons|joniem]] sauc par ''[[jonu saite|jonu]] savienojumiem'', jeb [[sālis|sāļiem]].
Savienojumi, kuros to atomiem ir kopīgi elektronu pāri, tiek saukti par [[kovalentā saite|kovalentiem]] savienojumiem. Savienojumus, kas sastāv no pretēji lādētiem [[jons|joniem]], sauc par [[jonu saite|jonu]] savienojumiem, jeb [[sāļi]]em.


== Ķīmisko vielu nodēvēšana ==
== Ķīmisko vielu nosaukumi ==
Katrai ķīmiskai vielai ir unikāls [[sistemātiskais nosaukums]].
Katrai ķīmiskai vielai ir unikāls [[sistemātiskais nosaukums]].


Daudzi savienojumi pazīstami pēc to parastajiem, vienkāršākajiem nosaukumiem, no kuriem lielākā daļa ir senāki kā sistemātiskais nosaukums. Jau ilgāku laiku pazīstamajam [[cukurs|cukuram]] - [[glikoze|glikozei]] ir šāds sistemātiskais nosaukums: 6-(hidroksimetil)oksāns-2,3,4,5-tetrols. Arī [[farmācija|farmācijā]] ķīmiskajiem savienojumiem tiek piešķirti vienkāršāki nosaukumi, piemēram pretsāpju līdzeklim Naproksēnam sistemātiskais nosaukums ir: (S)-6-metoksi-α-metil-2-naftalēnacetātskābe.
Daudzi savienojumi pazīstami pēc to parastajiem, vienkāršākajiem jeb triviālajiem nosaukumiem, no kuriem lielākā daļa ir senāki kā sistemātiskais nosaukums. Jau ilgāku laiku pazīstamā [[cukurs|cukura]] [[glikoze]]s — cikliskajai formai ir šāds sistemātiskais nosaukums: ''6-(hidroksimetil)oksān-2,3,4,5-tetrols''. Arī [[farmācija|farmācijā]] ķīmiskajiem savienojumiem tiek piešķirti vienkāršāki nosaukumi, piemēram pretsāpju līdzeklim [[naproksēns|naproksēnam]] viens no "ķīmiskajiem" nosaukumiem ir ''(S)-6-metoksi-α-metil-2-naftalīnetiķskābe''.


[[ķīmiķis|Ķīmiķi]] bieži apzīmē ķīmiskos savienojumus, lietojot [[ķīmiskā formula|ķīmiskās formulas]], kuras satur pilnīgāku informāciju par savienojuma [[ķīmiskā struktūra|ķīmisko struktūru]]. Ir izveidotas arī datora videi draudzīgas sistēmas vielas informācijas ievadīšanai, piemēram [[CAS reģistra numurs]] un [[Starptautiskais ķimikālijas identifikators]] jeb InChI. Šādas sistēmas, jo sevišķi CAS skaitlis, ir noderīgas arī papīra formāta darbos, jo tās ērti lietojamas kā unikāli ciparu kodi specifiskas vielas apzīmēšanai.
[[ķīmiķis|Ķīmiķi]] bieži apzīmē ķīmiskos savienojumus, lietojot [[ķīmiskā formula|ķīmiskās formulas]], kuras satur pilnīgāku informāciju par savienojuma [[ķīmiskā struktūra|ķīmisko struktūru]]. Ir izveidotas arī datora videi draudzīgas sistēmas vielas informācijas ievadīšanai, piemēram [[CAS reģistra numurs]] un [[Starptautiskais ķimikālijas identifikators]] jeb InChI. Šādas sistēmas, jo sevišķi CAS skaitlis, ir noderīgas arī [[Papīrs|papīra]] formāta darbos, jo tās ērti lietojamas kā unikāli ciparu kodi specifiskas vielas apzīmēšanai.


{| border="1" cellpadding="2"
{| class="wikitable"
|+Tipiskas ķīmiskās vielas identifikācija
|+Tipiskas ķīmiskās vielas identifikācija
|-
|-
! Parastais nosaukums || [[sistemātiskais nosaukums|Sistemātiskais nosaukums]] || [[ķīmiskā formula|Ķīmiskā formula]] || [[ķīmiskā struktūra|Ķīmiskā struktūra]] || [[CAS reģistra numurs]] || [[Starptautiskais ķimikālijas identifikators|InChI]]
! Parastais nosaukums || [[Sistemātiskais nosaukums]] || [[Ķīmiskā formula]] || [[Ķīmiskā struktūra]] || [[CAS reģistra numurs]] || [[Starptautiskais ķimikālijas identifikators|InChI]]
|-
|-
| alkohols, jeb<br/>etila alkohols
| alkohols, jeb<br />etilalkohols
| etanols
| etanols
| C<sub>2</sub>H<sub>5</sub>OH
| C<sub>2</sub>H<sub>5</sub>OH
| [[Image:Ethanol-skeletal.png|60px|center]]
| [[Attēls:Ethanol-2D-skeletal.png|60px|center]]
| [64-17-5]
| [64-17-5]
| 1/C2H6O/c1-2-3/h3H,2H2,1H3
| 1/C2H6O/c1-2-3/h3H,2H2,1H3
33. rindiņa: 37. rindiņa:
|}
|}


==Vielas ieguve, attīrīšana, raksturošana un identifikācija==
== Vielas ieguve, attīrīšana, raksturošana un identifikācija ==
Bieži ir nepieciešams izolēt vielu no [[maisījums|maisījuma]], piemēram, iegūstot [[saharoze|saharozi]] no [[cukurbiete|cukurbietēm]] jeb vai pēc [[ķīmiskā reakcija|ķīmiskās reakcijas]], kuras rezultātā parasti rodas ķīmisko vielu maisījums. Tas parasti tiek paveikts ar fiziskiem procesiem, piemēram, ar [[destilācija|destilāciju]], [[filtrēšana|filtrēšanu]] un [[iztvaicēšana|iztvaicēšanu]]. Šīs pašas metodes var izmantot arī tālākai vielas attīrīšanai. Kad ir iegūta tīra viela, var pētīt tās ķīmiskās un fiziskās īpašības, lai vielu varētu raksturot. [[ķīmiskais sastāvs|Ķīmiskā sastāva]] noteikšanai var lietot [[analītiskā ķīmija|ķīmiskās analīzes]].
Bieži ir nepieciešams izolēt vielu no [[maisījums|maisījuma]], piemēram, iegūstot [[saharoze|saharozi]] no [[cukurbietes|cukurbietēm]] jeb vai pēc [[ķīmiskā reakcija|ķīmiskās reakcijas]], kuras rezultātā parasti rodas ķīmisko vielu maisījums. Tas parasti tiek paveikts ar fiziskiem procesiem, piemēram, ar [[destilācija|destilāciju]], [[filtrēšana|filtrēšanu]] un [[iztvaicēšana|iztvaicēšanu]]. Šīs pašas metodes var izmantot arī tālākai vielas attīrīšanai. Kad ir iegūta tīra viela, var pētīt tās ķīmiskās un fiziskās īpašības, lai vielu varētu raksturot. [[ķīmiskais sastāvs|Ķīmiskā sastāva]] noteikšanai var lietot [[analītiskā ķīmija|ķīmiskās analīzes]].


== Atsauces un citāti ==
== Atsauces un citāti ==
{{atsauces}}
<!--This article uses the Cite.php citation mechanism. If you would like more information on how to add references to this article, please see http://meta.wikimedia.org/wiki/Cite/Cite.php -->

<div class="references-small"><references /></div>
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Category:Ķīmija|Kimija]]


[[Kategorija:Ķīmija]]
[[ar:مادة كيميائية]]
[[be:Рэчыва]]
[[bg:Химично вещество]]
[[ca:Substància química]]
[[cs:Látka]]
[[de:Chemischer Stoff]]
[[el:Χημική ουσία]]
[[en:Chemical substance]]
[[eo:Kemiaĵo]]
[[es:Sustancia química]]
[[et:Keemiline aine]]
[[fa:مواد شیمیایی]]
[[fi:Kemikaali]]
[[he:כימיקל]]
[[hi:रसायन]]
[[id:Zat kimia]]
[[ja:化学物質]]
[[lt:Cheminė medžiaga]]
[[mk:Супстанца]]
[[ms:Bahan kimia]]
[[nds:Cheemsch Stoff]]
[[nl:Stof (chemie)]]
[[nn:Kjemikalie]]
[[no:Kjemisk substans]]
[[os:Буаргъæд]]
[[pl:Substancja chemiczna]]
[[ru:Вещество]]
[[simple:Chemical substance]]
[[sr:Хемијска супстанца]]
[[su:Bahan kimia]]
[[sv:Kemikalie]]
[[th:สารเคมี]]
[[tl:Sustansiya]]
[[uk:Речовина]]
[[ur:کیمیائی شے]]
[[vec:Sostansa]]
[[yi:כעמישע סובסטאנץ]]
[[zh:化学物质]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 8. decembris, plkst. 10.05

Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi

Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.[1] Piemēram, jebkuram ūdens paraugam būs tās pašas īpašības un tā pati ūdeņraža un skābekļa attiecība, neatkarīgi no tā, vai šis ūdens paraugs ir ņemts no upes vai mākslīgi izgatavots laboratorijā. Tīru vielu mehāniskā ceļā nevar sadalīt citās vielās.[2] Tipiskas mājas apstākļos sastopamās vielas ir ūdens, vārāmā sāls (nātrija hlorīds) un cukurs (saharoze). Parastākie vielas agregātstāvokļi ir cietviela, šķidrums vai gāze. Viela var pāriet no viena agregātstāvokļa citā, mainoties temperatūrai vai spiedienam.

Ķīmiskās vielas jēdziens izveidojās 18. gadsimta beigās pēc ķīmiķa Žozefa Prusta darba izdošanas par vairāku tīru ķīmisko savienojumu uzbūvi.[3] Viņš secināja: "Visiem savienojuma paraugiem bija vienāds sastāvs; tātad visiem paraugiem ir tās pašas vielā sastopamo elementu masas proporcijas". Šī tēze kļuva pazīstama kā konstantā sastāva likums, kas kalpo par vienu no ķīmijas zinātnes pamatakmeņiem.

Jēdzienu "ķīmiska viela" bieži mēdz lietot nepareizi — ar nozīmi "sintētiska, mākslīgi iegūta viela"; kā pretēju nozīmi "dabiskai vielai". Tomēr dabiskas izcelsmes vielas ne ar ko neatšķiras no ķīmiski sintezētām vielām — tām ir tieši tāds pats sastāvs, molekulu telpiskā konfigurācija utt. Atšķirība var būt tikai nepilnīgi attīrītām vielām.

Vienkāršās vielas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Vienkārša viela

Ķīmisko vielu, kuru ar parastajām ķīmiskajām reakcijām nevar sadalīt vai pārveidot citā vielā, sauc par vienkāršu vielu. Vienkārša viela sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem (kas var būt saistīti molekulās). Atomi savukārt sastāv no negatīvi lādētiem elektroniem, kuri grupēti ap kodolu, kas sastāv no pozitīvi lādētiem protoniem un neitrāliem neitroniem. Vienkāršas vielas paraugā visiem atomiem ir vienāds skaits protonu, kaut gan paraugā var būt pārstāvēti dažādi izotopi ar atšķirīgu neitronu skaitu.

Ķīmiskie savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divi vai vairāki elementi, kas savienoti vienā vielā, veido ķīmisko savienojumu, kas sastāv no atomiem, kas ķīmiski saistīti molekulās, vai arī veido jonu tipa kristālrežģus. Kombinējot ap 120 zināmos elementus, iespējams iegūt milzīgu skaitu dažādu ķīmisko savienojumu. Pašlaik raksturoti un identificēti ap 30 miljoni ķīmisko savienojumu.[4] Tās vielas, kuru galvenās sastāvdaļas ir oglekļa un ūdeņraža atomi, sauc par organiskajām vielām, savukārt tās vielas, kas sastāv no citiem elementiem, sauc par neorganiskajām vielām.

Savienojumi, kuros to atomiem ir kopīgi elektronu pāri, tiek saukti par kovalentiem savienojumiem. Savienojumus, kas sastāv no pretēji lādētiem joniem, sauc par jonu savienojumiem, jeb sāļiem.

Ķīmisko vielu nosaukumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrai ķīmiskai vielai ir unikāls sistemātiskais nosaukums.

Daudzi savienojumi pazīstami pēc to parastajiem, vienkāršākajiem jeb triviālajiem nosaukumiem, no kuriem lielākā daļa ir senāki kā sistemātiskais nosaukums. Jau ilgāku laiku pazīstamā cukuraglikozes — cikliskajai formai ir šāds sistemātiskais nosaukums: 6-(hidroksimetil)oksān-2,3,4,5-tetrols. Arī farmācijā ķīmiskajiem savienojumiem tiek piešķirti vienkāršāki nosaukumi, piemēram pretsāpju līdzeklim naproksēnam viens no "ķīmiskajiem" nosaukumiem ir (S)-6-metoksi-α-metil-2-naftalīnetiķskābe.

Ķīmiķi bieži apzīmē ķīmiskos savienojumus, lietojot ķīmiskās formulas, kuras satur pilnīgāku informāciju par savienojuma ķīmisko struktūru. Ir izveidotas arī datora videi draudzīgas sistēmas vielas informācijas ievadīšanai, piemēram CAS reģistra numurs un Starptautiskais ķimikālijas identifikators jeb InChI. Šādas sistēmas, jo sevišķi CAS skaitlis, ir noderīgas arī papīra formāta darbos, jo tās ērti lietojamas kā unikāli ciparu kodi specifiskas vielas apzīmēšanai.

Tipiskas ķīmiskās vielas identifikācija
Parastais nosaukums Sistemātiskais nosaukums Ķīmiskā formula Ķīmiskā struktūra CAS reģistra numurs InChI
alkohols, jeb
etilalkohols
etanols C2H5OH
[64-17-5] 1/C2H6O/c1-2-3/h3H,2H2,1H3

Vielas ieguve, attīrīšana, raksturošana un identifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži ir nepieciešams izolēt vielu no maisījuma, piemēram, iegūstot saharozi no cukurbietēm jeb vai pēc ķīmiskās reakcijas, kuras rezultātā parasti rodas ķīmisko vielu maisījums. Tas parasti tiek paveikts ar fiziskiem procesiem, piemēram, ar destilāciju, filtrēšanu un iztvaicēšanu. Šīs pašas metodes var izmantot arī tālākai vielas attīrīšanai. Kad ir iegūta tīra viela, var pētīt tās ķīmiskās un fiziskās īpašības, lai vielu varētu raksturot. Ķīmiskā sastāva noteikšanai var lietot ķīmiskās analīzes.

Atsauces un citāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Hill, J. W.; Petrucci, R. H.; McCreary, T. W.; Perry, S. S. General Chemistry, 4th ed., p5, Pearson Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2005.
  2. Ebbing, D. D.; Gammon, S. D. General Chemistry, 7th ed., p12, Houghton Mifflin, Boston, Massachusetts, 2002.
  3. Hill, J. W.; Petrucci, R. H.; McCreary, T. W.; Perry, S. S. General Chemistry, 4th ed., p37, Pearson Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2005.
  4. «Chemical Abstracts substance count». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2000. gada 5. decembrī. Skatīts: 2006. gada 24. augustā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]