Parastā vīgrieze: Atšķirības starp versijām
Nav labojuma kopsavilkuma |
→Auga izplatība un biotipi: debespuses ar mazajiem burtiem, daži komati |
||
| 20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
====Auga izplatība un biotipi==== |
====Auga izplatība un biotipi==== |
||
Atsevišķās vietās parastā vīgrieze atrodama gan aukstajos [[Ziemeļi| |
Atsevišķās vietās parastā vīgrieze atrodama gan aukstajos [[Ziemeļi|ziemeļos]], gan siltajos [[Dienvidi|dienvidos]] un kalnainajos [[Austrumi|austrumos]]. Tā ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], ieviesta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], un aug visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā. Tās [[biotips|biotipi]] ir ļoti dažādi: sausākas un mitras pļavas, ēnaini meži un saulaini izcirtumi, upju, grāvju, ezeru un citu ūdenstilpņu krasti un purvāji, un to malas.<br> |
||
Versija, kas saglabāta 2005. gada 11. jūlijs, plkst. 15.16
Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir rožu dzimtai (Rosaceae) piederošs, bieži sastopams, bet ļoti vērtīgs ārstniecības augs. Kopš seniem laikiem pazīstamas tās daudzās ārstnieciskās īpašības, un senie druīdi to uzskatīja par sakrālu augu.
Vīgrieze izceļas ar spēcīgo, saldi medaino smaržu, pie kam, vienlīdz labi smaržo gan tā ziedi, gan laksti. Tādēļ vīgriezes nereti tiek izmantotas, darinot vīnu un alu, bet, lai kādu telpu padarītu smaržīgu, tās mēdz kaisīt uz grīdas.
Auga nosaukuma izcelsme
Tieši šīs saldenās smaržas dēļ, piemēram, angļu valodā vīgriezi dēvē par “Meadowsweet” (~ “pļavusaldme” no “meadow” = pļava + “sweet” = salds). Bet tās latīniskā nosaukuma izcelsme ir mazliet neskaidra. “Ulmaria” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “gobai līdzīgs”, tomēr skaidrs, ka patiesībā vīgriezei ar gobu (Ulmus) maz kopīga. Kā citas Filipendula sugas var minēt: F. kamtschatica, F. multijuga, F. palmata, F. purpurea, F. rubra, F. vestita un F. vulgaris.
Sugas apraksts
Parastā vīgrieze ir daudzgadīgs lakstaugs, garumā aptuveni 50-150 cm, ar taisnu, kailu un nereti iesārtu vai violetu stublāju, plūksnaini saliktām smailām lapām un 5 dzeltenbaltām vainaglapām. Smalkie, krēmbaltie ziedi nevienādās, kuplās un skarainās ziedkopās rotā stublāja galotni. Vīgrieze zied no jūnija līdz agram septembrim. Tās auglis — someņu kopauglis.
NB! Ļoti līdzīga parastajai vīgriezei ir lielziedu vīgrieze (F. vulgaris), kura atšķirama pēc platākām, mazāk plūksnās sakārtotām lapām, 6 vainaglapām, lielākiem ziediņiem un mazliet savādākas smaržas. Lielziedu vīgrieze tiek uzskatīta par retāku un vērtīgāku ārstniecības augu, kā parastā vīgrieze.
Auga izplatība un biotipi
Atsevišķās vietās parastā vīgrieze atrodama gan aukstajos ziemeļos, gan siltajos dienvidos un kalnainajos austrumos. Tā ir plaši izplatīta Eiropā un Āzijā, ieviesta Ziemeļamerikā, un aug visā Latvijas teritorijā. Tās biotipi ir ļoti dažādi: sausākas un mitras pļavas, ēnaini meži un saulaini izcirtumi, upju, grāvju, ezeru un citu ūdenstilpņu krasti un purvāji, un to malas.
Auga ārstnieciskās īpašības
[..]
Ārstniecības preparāta pagatavošana
[..]