135 filma

135 formāta filma. Filma ir 35mm plata. Atsevišķs kadrs parasti ir 36×24mm izmērā.

Terminu 135 (ISO 1007) 1934. gadā ieviesa Kodak 35mm platas fotogrāfijām paredzētas filmas apzīmēšanai. Šis formāts strauji kļuva populārs, un 60. gadu beigās tas, apsteidzot 120 formātu, kļuva par populārāko filmu formātu. Par spīti konkurencei ar citiem formātiem – 828, 126, 110 un APS, šis ir populārākais filmas formāts arī mūsdienās.

135 formāta filma ir uztīta uz spoles un ievietota gaismas necaurlaidīgā metāla kasetē. Filmas lenta ir vienā galā piestiprināta spolei, no kasetes to izvelk pa ar velvetu noklātu spraugu. Filmas platums un perforācija ir tādi paši kā 35mm kinofilmai.

Īpašības

135 formāta filmas kadrs un perforācija

Standarta attēla izmērs ir 24mm×36mm. Pārtinot kadru, filma pārvietojas pa 8 perforācijas caurumiņiem, aptuveni 38 milimetriem. Starp atsevišķiem kadriem paliek 2mm atstarpes. Fotoaparātiem ir atšķirīgi kadru pārtīšanas mehānismi, tāpēc atšķiras arī kadru novietojums attiecībā pret perforācijas caurumiņiem. Filmas biezums ir aptuveni 0,14mm.

Tiek lietoti arī citi attēla izmēri, piemēram puskadrs – 18×24mm. Šis formāts guva zināmu popularitāti 60. gados, kad filmas bija dārgas^{[nepieciešama atsauce]}. Novērošanas kameras lietoja 24mm×24mm izmēru.

Sastopami arī retāki attēlu izmēri. Agrīni Nikon tālmēra fotoaparāti lieto 24mm×32mm un 24mm×34mm izmērus, daži stereo fotoaparāti lieto 24mm×23m izmēru. 1967. gadā PSRS fabrika KMZ ieviesa 24mm×58mm panorāmisku formātu reizē ar fotoaparātu "Horizont". 1998. gadā Hasselblad ieviesa 24mm×65mm panorāmisku formātu reizē ar fotoaparātu XPan. Tessina miniatūrie fotoaparāti lieto 21mm×14mm izmēru.

Filma ir pieejama dažādos garumos un atbilstoši ar dažādiem kadru skaitiem. Pilna garuma filmā ietilpst 36 kadri (lietojot 24×36 kadra izmēru). Bieži tiek lietotas arī 24 un 12 kadru filmiņas. Ja filmiņa kamerā tiek ielādēta tumsā, filmiņā ietilpst vēl 3 papildus kadri. Daži fotoaparāti ļauj nesabojāt šos papildus kadrus arī filmiņu ielādējot dienasgaismā. Vienreizlietojamie 27 kadru fotoaparāti izmanto tumsā ielādētu 24 kadru filmiņu.

Tiek ražotas arī īsākas filmiņas. Kā paraugi ir bijušas pieejamas 6, 8, 10 un 15 kadru filmiņas. Šādi garumi ir tikuši izmantoti arī vienreizlietojamos fotoaparātos. Fotogrāfi, kas filmiņu ietin kasetē paši, var brīvi izvēlēties kadru skaitu. Lietojot tievu spoli, kasetē iespējams ietilpināt līdz 45 kadriem.

Ilford kādu laiku ražoja HP5 filmiņu izmantojot plānu poliestera pamatu, kasetē bija iespējams ietilpināt 72 kadrus šīs filmiņas. Tika ražoti speciāli attīstīšanas piederumi šīs garās filmiņas attīstīšanai.

Izfotografētai filmiņai pirms fotoaparāta atvēršanas jābūt ietītai atpakaļ kasetē. Daži motorizēti fotoaparāti pēc filmiņas ielādēšanas pārtin to visā garumā uz otru spoli un fotografē ačgārnā secībā, filmiņu pamazām velkot atpakaļ kasetē. Šādi fotoaparātu nejauši atverot tiek pasargāta izfotografētā filmiņas daļa. Šāds risinājums izmantots arī vienreizlietojamos fotoaparātos.

Sākot no astoņdesmitajiem gadiem filmiņu kasetes tiek marķētas ar DX kodu. Fotoaparāts no nolasa un automātiski uzstāda filmiņas jutības līmeni. Dažādas filmiņas ir atšķirīgā mērā jutīgas pret gaismu. Jutīguma līmeņus standartizē ISO. Mūsdienās tipiski filmiņu jutīguma līmeņi ir ISO 100/21° līdz ISO 800/30°. Profesionālai lietošanai ir pieejamas arī jutīgākas un mazāk jutīgas filmas.