Džeimss Maksvels

Džeimss Maksvels James Clerk Maxwell Džeimss Maksvels Personīgā informācija Dzimis 1831. gada 13. jūnijā Edinburga, Skotija, Apvienotā Karaliste Miris 1879. gada 5. novembrī (48 gadi) Kembridža, Kembridžšīra, Apvienotā Karaliste Tautība skots

Zinātniskā darbība Zinātne fizika, matemātika Alma mater Edinburgas universitāte Kembridžas universitāte Sasniegumi, atklājumi Maksvela vienādojumi, Maksvela-Bolcmaņa sadalījums, Maksvela dēmons, Maksvela disks, Maksvela ātruma sadalījums, Maksvela teorija, Maksvela viela, Nobīdes strāva Apbalvojumi Smita prēmija, Ramforda medaļa, Adamsa prēmija

Džeimss Klerks Maksvels (angļu: James Clerk Maxwell, dzimis 1831. gada 13. jūnijā, Skotijā) bija skotu fiziķis un matemātiķis. Viņš bijis Londonas Karaliskās biedrības loceklis (1860). Mācījies Edinburgas universitātē (1847.- 50.), beidzis arī Kembridžas universitāti (1854). Maršala koledžas un Londonas Karaliskās koledžas, Kembridžas universitātes profesors. Kembridžas universitātes Kevendiša laboratorijas dibinātājs un vadītājs (no 1871). Klasiskās elektrodinamikas pamatlicējs; viens no statistiskās fizikas un gāzu kinētiskās teorijas pamatlicējiem. Veicis zinātnisko darbu arī optikā, mehānikā. 1859. atklājis statistisko molekulu sadalījumu pēc ātrumiem (Maksvela sadalījums). Noteicis sakarības starp galvenajiem siltumfizikālajiem parametriem (1860; Maksvela termodinamikas sakarības). Pētījis gāzu viskozitāti, difūziju un siltumvadītspēju. Formulējis teorēmu elastības teorijā (Maksvela teorija). Attīstījis krāsu redzes teoriju (1861), radījis vienu no pirmajām krāsu kvantitātes mērīšanas iekārtām. Maksvels tiek uzskatīts par aditīvo krāsu teorijas tēvu: viņš palūdza fotogrāfu Tomasu Sutonu nofotografēt rūtainu skota pleda strēli trīs reizes — vispirms ar sarkanu , tad ar zaļu un visbeidzot ar zilu krāsu filtru. Visi trīs attēli tika izgatavoti un tad projicēti uz ekrāniem, izmantojot atsevišķus projektorus. Kad šos trīs attēlus apvienoja, tika iegūts pilnībā krāsains attēls, tādējādi nodemonstrējot aditīvo krāsu principu.

1855.- 65. izveidojis elektromagnētiskā lauka teoriju, ko formulējis vienādojumu sistēmas veidā (Maksvela vienādojumi). Šajā teorijā ieviesis nobīdes strāvas jēdzienu, paredzējis elektromagnētiskos viļņus (1865) un to izplatīšanos telpā ar gaismas ātrumu, izvirzījis ideju, ka gaismai ir elektromagnētisko viļņu daba (1865). Aprēķinājis gaismas spiedienu (1873). 1873. gadā publicēja vienotu teoriju par elektrību un magnētismu savā darbā “Elektrība un magnētisms”.

Elektromagnētisma teorija ir mūsdienu klasiskās fizikas pamatā. 1879. Maksvels publicēja H. Kevendiša pētījumus elektrībā.

Maksvela sadalījums

Sadalījumu devis Dž. K. Maksvels 1859. gadā. Makroskopiskas fizikālas sistēmas (parasti gāzes) molekulu sadalījums pēc to ātruma, impulsa vai enerģijas, pastāvot saistītam līdzsvaram ar apkārtējo vidi un molekulām kustoties pēc klasiskajiem fizikas likumiem. Izmantojot Maksvela sadalījumu, iegūst dažādu fizikālās sistēmas lielumu vidējās vērtības. Maksvela sadalījuma uzskatāmai interpretācijai izmanto grafiskās metodes. Maksvela sadalījumu var iegūt no Gibsa sadalījuma klasifikācijas statistiskajā fizikā.