Palmu dzimta
 | Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā. Lūdzu, nelabo šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no labošanas konfliktiem. Pēdējo izmaiņu veica Algonkins pirms 8 gadiem. Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja raksts nav labots vairāk nekā septiņas dienas. Ja Tu esi dalībnieks, kas ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz {{ilgstošā labošanā}}. |
| Palmu dzimta Arecaceae (Bercht. & J.Presl, 1820) | |
|---|---|
 Kokospalma (Cocos nucifera) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Palmu rinda (Arecales) |
| Dzimta | Palmu dzimta (Arecaceae) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
|
5 apakšdzimtas: | |
 Palmu dzimta Vikikrātuvē | |
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.[1] Patlaban zināmas aptuveni 2600 palmu sugas, kuras iedalītas 181 ģintī. Pēdējos astoņos gados aprakstītas sešas jaunas ģintis un 200 jaunas sugas.[2] Tā ir visā pasaulē tropu un subtropu joslā viegli atrodama un atpazīstama augu grupa, tomēr sugu noteikšana ir sarežģīta. Ar savu raksturīgo siluetu par neatņemamu, nereti visiezīmīgāko tropu salu ainavas daļu ir kļuvušas kokospalmas.
2003. gada APG II sistēma (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) atzina atsevišķu palmu rindu Arecacales, kas iekļāva vienu dzimtu — palmu dzimtu Arecaceae. APG IV sistēma (2016) rindai pievienoja otru dzimtu Dasypogobaceae, kuras četras ģintis iepriekš piederēja zāleskoku dzimtai.[3][4]
Apraksts un daudzveidība
Kokveida, retāk krūmveida vai liānu augi. Viena no retajām viendīgļlapju grupām, kurā dominē koki un krūmi. Stumbrs nezarots, tā garums 7—40 m, reti vairāk, ar lapu pušķi galotnē. Stumbru bieži klāj skaidri saskatāmas atmirušo lapu kātu paliekas. Vairumam viendīgllapju stumbrs neparesninās, savukārt lielākajai daļu palmu (līdztekus nedaudziem liliju augiem) stumbra vadaudi nodrošina tā augšanu resnumā. Palmas neveido gadskārtas, pēc kurām nosaka koku vecumu. Daudzām palmām veidojas balstsaknes, kad pirmā sakne, sasniegusi noteiktu lielumu, pārstāj augt, bet stumbra pamatne dzen jaunas saknes. Palmai augot, tās parādās virs zemes kā savdabīgi balsti, zem kurām atrod patvērumu sīki dzīvnieki.
Lapas ļoti lielas, sākotnēji veselas, vecākas šķeltas vai dalītas; plūksnu forma variē no rombveida vai ieapaļas līdz šauri lineārai. Daudzām sugām lapas apveids ir spalvveida — lapas kāta katrā pusē ir viena rinda šauri lineāru plūksnu, kuru garums virzienā uz kāta galotni pakāpeniski saīsinās.
Ziedu ļoti daudz. Tie ir sīki, sakopoti lielās ziedkopās, galvenokārt saliktās skarās, arī vārpās, kas atrodas lapu žāklēs, reti auga galotnē. Skaras garums parasti 0,5—2 cm, bet var sasniegt aptuveni 10 m. Kauslapas un vainaglapas pa 3 (reti 2 vai 4), brīvas vai saaugušas. Putekšņlapas 6—34, dažām sugām to skaits sniedza simtos. Vairums palmu sugu zied periodiski, kaut ne katru gadu. Corypha umbraculifera vienīgo reizi mūžā zied apmēram 40 gadu vecumā, un tai ir garākā ziedkopa augu pasaulē — apmēram 10 m gara.
Auglis — sauss vai sulīgs kaulenis, retāk oga. Apputeksnē kukaiņi. Ēdamo palmu augļu izplatīšanā ļoti liela nozīme ir putniem, augļsikspārņiem un citiem sīkajiem zīdītājiem, kuri dzīvo kokos.[5][6]
Vislielākā palma ir Andos sastopamā vaskpalma Ceroxylon alpinum, kura stumbrs sasniedz 61 m garumu.[7]. Vismazākā palma ir ārkārtīgi apdraudētā liliputu karaļpalma, kuras garums ir tikai 10—15 cm. Lielākās lapas ir karaliskajai rafijai — līdz 25 m, lielākais auglis, līdz 26 kg smags — Seišeļu kokospalmai.
Viena no savdabīgākajām ir svārku vašingtonija Sonoras tuksneša apkaimē un klinšainajos kanjonos Arizonā. Šīs sugas atmirušās lapas nenokrīt, bet, atliecoties lejup, veido paliekošus, pelēkbaltus "svārkus", kas veciem kokiem nosedz apmēram divas trešdaļas no stumbra garuma. Madagaskaras enkurpalma pastāvīgi aug ūdenī, un tā dīgstošajām sēklām ir īpašas enkurveida piedevas. Iekritusi ūdenī, enkurpalmas sēkla nogrimst, ieķeras gruntī un izaug par jaunu palmu.
Ipašu palmu grupu veido rotangpalmas, kurā ietilpst aptuveni 600 sugu liānas, iedalītas 13 ģintīs. Lielāko to daļa sastopamas dienvidaustrumu Āzijas lietus mežos. Tās ir tipiskas liānas, un labvēlīgos apstākļos kāpelētājpalmu ģints sugu augšanas ātrums sasniedz 6—7 m gadā. Lielākais rotangpalmu garums ir līdz 175 m, stumbru diametrs variē no 2—3 mm līdz 10 cm.[8]
Izplatība
Lielākā palmu daļa sastopama tropu un subtropu apgabalos. Daudzveidības centri ir tropu zemienes dienvidaustrumu Āzijā, Okeānijā, Dienvidamerikas ziemeļdaļā.
Tālākie izplatības punkti ziemeļos Vidusjūras piekraste Eiropā un Japāna austrumu Āzijā, dienvidos — piekrastes meži Kraistčērčas apkaimē Dienvidsalā un Četema salas, kur aug Jaunzēlandei endēmā Jaunzēlandes cekulpalma. Pretēji šķietamajai dažādu palmu daudzveidībai apstādījumos Eiropas dienvidos, savvaļā Eiropā aug tikai divas sugas — Eiropas pundurpalma un Krētas dateļpalma.
Veģetācija
Palmu dzimtas sugas ir noteicošas ļoti dažādā augājā — lietus mežos, savannās, sausos un mēreni mitros tropu un subtropu mežos dažādā noēnojumā. Savannās un jo īpaši dienvidaustrumu mangrovēs dažas sugas var dominēt lielā platībā. Blīvas palmu audzes nereti tropos redzamas arī smilšainās jūru un okeānu piekrastēs.
Palmu reģionālajai daudzveidībai ir īpaša pazīme — mežos un sausienēs nav tādu sugu, kas būtu plaši izplatītas līdzīgās augtenēs dažādos kontinentos. Gluži pretēji — katru lietusmežu, savannu vai dzeloņkrūmju apgabalu raksturo visi atšķirīgu palmu sugas.
Atsevišķas palmas sastopamas visai skarbos kliimatiskos apstākļos — šķiedrpalmas Trachycarpus Himalajos un Nannorhops ritchiana Afganistānas kalnos spēj pārciest pat sniega sezonu.
Apdraudējums
Mūsdienās daudzas palmu sugas ir apdraudētas, jo sevišķi sugas vairākos apgabalos Karību reģionā un Klusā okeāna salās no Havaju arhipelāga līdz Fidži, Madagaskarā un Maskarēnu salās. Lai gan palmu daudzveidība šajās salās ir neparasti augsta, to areāli ir ļoti mazi, bet populācijas — viegli iznīcināmas.
Madagaskarā ir apdraudētas vairāk nekā 80% no tur 195 sastopamajām sugām (no kurām 192 ir endēmas). Salīdzinot ar iepriekšējo 1995. gada vērtējumu, apdraudēto un kritiski apdraudēto sugu skaits ir pieaudzis, galvenokārt uz 28 jaunatklāto sugu rēķina. Lielākā daļa palmu aug lietus mežos salas austrumu daļā, no kuru sākotnējās platības saglabājusies mazāk nekā viena ceturtdaļa, un tie turpina izzust.[9] 2007. gadā atklātās Tahina spectabilis areāls aizņem mazāk nekā 4 km², iespējams, mazāk pat par 1 km², un kopīgais palmu skaits ir aptuvenu 30 koku.[10] Dypsis tokoravina izcērt sēklu ievācēji, un kopējā populācija nepārsniedz 30 pieaugušas palmas. Savukārt Ravenea delicatula vienīgās zināmās populācijas platība ir mazāka par 6 km². Palmas augšanas vieta netiek aizsargāta, un to izcērt lauksaimniecības vajadzībām.[11]
Botāniskie dārzi meklē veidus, kā panākt visvairāk apdraudēto palmu pavairošanu. Taču tiem nepietiek platība visu savvaļas populāciju ģenētiskajai daudzveidībai. Problēmu padara sarežģītāku apstāklis, ka atrodoties netālu viena no otras, vienas ģints sugas var savstarpēji krustoties. Savukārt hibrīdu sēklas vairs nesaglabā bioloģisko daudzveidību.
Saimnieciskā izmantošana
Saimnieciski nozīmīgākas par palmām ir tikai garšvielas un pākšaugi. Miljoniem tropu iedzīvotājiem produkti, kurus tie iegūst no palmām, ir ikdienas pārtika. Visbiežāk pārtikā lieto kokospalmas un īstās dateļpalmas augļus. No palmām ceļ mājas, taisa grīdu, ar palmu lapām klāj jumtus, izgatavo slotas un pin grozus vai mēbeles.
Kokospalmu izmantošana
Filipīnieši mēdz sacīt: "Kurš iestāda kokospalmu, tas iestāda traukus un drēbes, ēdienu un dzērienu, mājokli sev pašam un mantojumu saviem bērniem". Šis sakāmvārds nav pārspīlēts, jo no kokospalmām iegūst ne tikai pārtiku, dzērienu un eļļu cepšanai, bet arī lapas jumtu segumam, šķiedru virvēm un paklājiem, čaulas, kas noder trauku un rotājumu darināšanai, un ziedkopas saldo sulu, no kuras gatavo cukuru. Stumbrus izmanto mājokļu būvei un kā kurināmo.
Visās zemēs, apvidos un salās no Havajām līdz pat Bangkokai kokosrieksti ir pirmās nepieciešamības produkts, ko viņi lieto uzturā bezgala daudzveidīgu ēdienu sastāvā. Tā, grāmatā Pa nepazīstamo Mikronēziju rakstīts: "Visvērtīgākais pārtikas avots Mikronēzijas atolos ir kokosrieksts."[12] Negatavu kokosriekstu pilda dzidrs, salds šķidrums, ko sauc par kokosriekstu sulu. Iejaucot ūdenī sasmalcinātu kokosriekstu mīkstumu, iegūst tā dēvēto kokospienu. To pievieno zupām, mērcei un mīklām.
Citu palmaugu izmantošana
- Dateļpalmu augļi dateles jau vairākus gadu tūkstošus ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
- Gvinejas eļļaspalma no ekvatoriālās Rietumāfrikas ir visvērtīgākais eļļasaugs trops, kuru kultivē jau daudzus gadsimtus. Palmu eļļu iegūst arī no Amerikas eļļapalmas vai no abu sugu hibrīdiem.
- Asai palmas — slaidiem tropu kokiem Amazones palieņu līdzenumos un purvos — augļos ir daudz kaloriju, un tie ir bagāti ar dzelzi, kalciju, fosforu, kāliju, kā arī ar B1 un B2 vitamīniem. Tos iecienījušas mātes, kas vēlas nodrošināt augstvērtīgu uzturu saviem bērniem. Palmas gala dzinuma maigā, baltā iekšējā daļa ir iecienīta delikatese, ko mēdz pievienot salātiem. No koka saknēm iegūst pretparazītu līdzekli, savukārt no šķiedrām darina slotas. Lapas noder par barību, un tās var izmantot arī papīra ražošanai, bet asai palmu stumbri ir lielisks būvmateriāls.
- Tehniskām vajadzībām izmantojamu vasku iegūst no Dienvidamerikas vaskpalmām — derīgās vaskpalmas, Andu vaskpalmas, kā arī Brazīlijas karnaubas.
- No krūmveidīgajām sāgopalmām dienvidaustrumu Āzijā iegūst cietei līdzīgu, ogļhidrātiem bagātu produktu — sāgo. Jaungvinejas zemieņu un Moluku salu iedzīvotājiem sāgo ir galvenais pārtikas produkts.
- Cukurpalmu, īpaši īstās cukurpalmas ziedkopu saldajā sulā ir daudz saharozes jeb cukura, kuru ievāc Āzijas valstīs.
- Dažādos pinumos (mēbelēs, grozos) Malajas arhipelāgā un kontinentālajā dienvidaustrumu Āzijā lieto mizotus rotangpalmu liānu stumbrus.
- Krūma mangrovjpalma kalpo par materiālu jumtiem, grozu un citu priekšmetu pīšanai; dienvidaustrumu Āzijā no auga ziediem gatavo palmu vīnu. Vīnu darina arī no Jubaea chilensis jeb Čīles vīnpalmas.
- Vērtīgu šķiedru, kas izmantojama izturīgu, pītu tauvu ražošanā, iegūst no Āfrikā no Madagaskarā sastopamās šķiedru rafijas un dažām citām rafijām. Kaut mūsdienās tauvu gatavošanā dabisko šķiedru arvien vairāk nomaina sintētiskie materiāli, rafijas izmanto mitekļu konstrukcijai, auž apavus, paklājus, grozus, somas, zvejas tīklus, guļamtīklus un citus mājsaimniecības priekšmetus.
- Ķīnā un dažviet blakus no Trachycarpus fortunei veido raupjas, bet ļoti izturīgas virves, slotas un sukas; no augļiem ievāc vasku.[13]
- Dumpalmas tropu Āfrikā, Āzijā un Madagaskarā ir izturīgas koksnes avots. No lapām Āfrikā veido nojumes vai izmanto pīšanā.
- Soļotājpalmas latīniskais nosaukums Eugeissona grieķu valodā nozīmē "labs" un "jumts". Taču šīs ģints dzimtenē Borneo, Taizemē un Malaizijā palmu lapas izmanto ne tikai jumtu apklāšanā. No kātiem gatavo sāgo, bet no irdeniem māzerveida izaugumiem iegūst ēdamus, treknus tārpus.
- Bactris gasipaes Amerikas pamatiedzīvotāji plaši kultivēja ilgi pirms eiropiešu kolonizācijas. Bez ēdamiem augļiem un serdes koku saknes izmantoja medicīnā, stumbri kalpoja par kokmateriālu, no ērkšķiem gatavoja adatas, lapas derēja pīšanai, ziedi — kā garšvielu sastāvdaļa.
- Pilsētās ar piemērotu klimatu palmām ir izcila dekoratīva nozīme. Karaliskās palmas ir vienas no tropu un subtropu reģionos atpazīstamākajām dekoratīvajām palmām, īpaši Floridā un Karību baseinā.
Telpaugi
Tā kā vairumam palmu Eiropas klimats ir nepiemēroti vēss, sākotnējie mēģinājumi izaudzēt palmas Eiropas apstākļos beidzās neveiksmīgi. Taču 19. gadsimtā daudzās lielpilsētās uzcēla palmu mājas un oranžērijas. Īpašas palmu oranžērijas veidoja gan botāniskie dārzi, gan turīgi ļaudis. Viens šāds piemērs ir 19. gadsimta 40. gados celtā Kjū dārza palmu oranžērija Londonā.
Oranžērijās bija paredzēti ievērojamā augstumā veidots tiltiņš vai balkons, kas ļāva palmu lapotnes aplūkot tuvumā. 20. gadsimtā palmas kļuva par pazīstamiem istabu un citu iekštelpu augiem, kas viegli piemērojas ēnainai videi un turēšanai traukos.
Sistemātika
Palmu dzimtas apakšdzimtu skaits laiku pa laikam ticis pārskatīts un mainīts. Patlaban dzimtu iedalās 5 apakšdzimtās:
Areku Arecoideae apakšdzimta
Plašākā palmu apakšdzimta.
Kāpelētājpalmu Calamoidea apakšdzimta
Lielākā daļa apakšdzimtas ģintis pārstāv rotangpalmas.
| Apakšdzimta | Triba | Ģints |
| Calamoideae | Calameae | Calamus, (ieskaitot Ceratolobus, Daemonorops, Pogonotium, Retispatha), Plectocomiopsis,
Eleiodoxa, Korthalsia, Metroxylon, Myrialepis, Pigafetta, Plectocomia, Salacca |
| Eugeisoneae | Eugeissona | |
| Lepidocaryeae | Eremospatha, Laccosperma, Lepidocaryum, Mauritia, Mauritiella, Oncocalamus, Raphia |
Vaskpalmu Ceroxyloideae apakšdzimta
Ģinšu lielākā daļa sastopama Dienvidamerikā, Centrālamerikā un Karību baseinā, pa vienai — Madagaskarā un Komorās un Kvīnslendā.
| Apakšdzimta | Triba | Ģints |
| Ceroxyloideae | Cyclospaheae | Pseudophoenix |
| Ceroxyleae | Ceroxylon, Juania, Oraniopsis, Ravenea | |
| Phytelepheae | Ammandra, Aphandra, Phytelephas |
Coryphoideae apakšdzimta
029.jpg)
| Apakšdzimta | Triba | Ģints |
| Coryphoideae | Borasseae | Bismarckia, Borassodendron, Borassus, Hyphaene, Latania, Lodoicea, Medemia, Satranala |
| Caryoteae | Arenga (ieskaitot Wallichia), Caryota | |
| Chuniophoeniceae | Chuniophoenix, Kerriodoxa, Nannorrhops, Tahina | |
| Corypheae | Corypha | |
| Cryosophileae | Chelyocarpus, Coccothrinax, Cryosophila, Hemithrinax, Itaya, Leucothrinax, Sabinaria, Zombia, | |
| Phoeniceae | Phoenix | |
| Sabaleae | Sabal | |
| Trachycarpeae | Acoelorrhaphe, Brahea, Chamaerops, Colpothrinax, Copornica, Guihaia, Johannesteijsmannia,
Licuala, Livistona, Maxburretia, Pholidocarpus, Pritchardia, Rhapidophyllum, Rhapis, |
Mangrovjpalmu Nypoideae apakšdzimta
Monotipiska apakšdzimta, tās suga — krūmu mangrovjpalma sastopama Indijas un Klusā okeāna tropos, kur nereti mangrovēs un smilšainās piekrastēs veido blīvas audzes. Vienīgā palmu suga, kas pielāgota mangrovju biomai.[14]
"Neīstās" palmas
Pastāv vismaz septiņas augu sugas, kuru nosaukumos, lai arī tās nav palmas no zinātniskā viedokļa, ietilpst vārds "palma".[15]
- Madagaskaras ceļotājkoks jeb ceļotājpalma kā dekoratīvais augs tiek plaši kultivēta tropos. Strecīliju dzimtas suga viegli atpazīstama pēc vēdekļveidīgi uz stublāja sakārtotām garkātainām lapām ar aptuveni 2 m garu lapas plātni.
- Viltuspalmu dzimtas sugas sastopamas tropu joslā Dienvidamerikā un Centrālamerikā, iekļaujot daļu Karību jūras salu. Pēc lapojuma tās atgādina palmas. Carludovica palmata jeb dakšainā viltuspalma ir plaši izplatīta un zemsedzē veido lielas audzes. Sugas vietējie nosaukumi ir toquilla palm vai jipijapa palm; no tās pin dažādus saimniecībā izmantojamus priekšmetus un cepures, ieskaitot panamu.
- Dažas cikadeju dzimtas sugas ārēji atgādina palmas, un dzimtas pārstāve nolīkstošā cikadeja no Japānas dienvidiem un Fudzaņjas vairākās valodās pazīstama kā "Japānas sāgo palma" vai "sāgo palma". Tas nereti rada pārpratumu, jo šāds nosaukums ir arī palmu dzimtas sugai Metroxylon sagu jeb īstai sāgo palmai.
- Sareņu ģints sugas Setaria palmifolia latīniskais nosaukums norāda uz auga lapu ārējo līdzību ar palmām. Saskaņā ar klasifikāciju, sarenes pieder graudzāļu dzimtai.
- Kokpaparde Cyathea cunninghamii sastopama Jaunzēlandē un Austrālijā un pārstāv kokpaparžu dzimtu. Šis slaidais augs ar vienīgo stumbru un plūksnainām lapām nedaudz atgādina palmas un dzimtenē pazīstams arī kā "palmu paparde" (palm fern).
- Dienvidu kordilīne pieder asparāgu dzimtai. Tā ir endēma Jaunzēlandei, kur kopā ar citu ģints sugu — Cordyline fruticosa, tiek dēvēta arī par "palmu liliju" (palm lily) vai tī palmu (ti palm). Ārēji palmu lilijas zarojums līdzinās Hyphaene ģints palmu zarojumam.
- Pandānu šauri lineārās lapas ārēji atgādina palmu lapas. Pie stumbra savijoties, tās veido spirālveida pušķus. Pateicoties šai līdzībai, dažās valodās tās dēvē arī par "vītņpalmām", kā, piemēram, angliski — screwpalm, vāciski — schraubenpalmen.
Atsauces
- ↑ Integrated Taxonomic Information System: Arecales
- ↑ "The number of known plants species and its annual increase". Christenhusz, M.J.M.&Byng,J.W. (2016). Phytotaxa 261 (3): 201—217. Magnolia Press.
- ↑ Botanic Journal of the Linnean Society. An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV. First published: 24 March 2016
- ↑ iNaturalist: palms and Allies (Order Arecales)
- ↑ Virtual Palm Encyclopedia: Scientific description of the Family Palmae
- ↑ University of Hawai Botany Arecaceae (Palmae)
- ↑ Phytotaxa. A revision of the Andean wax palms, Ceroxylon (Arecaceae)
- ↑ General Introduction to Rattan - The Biological Background to Exploitation and the History of Rattan Research. J. Dransfield. 2002. Food and Agriculture Organization (FAO)
- ↑ Comprehensive Red List Assessment Reveals Exceptionally High Extinction Risk to Madagascar Palms. Published: July 30, 2014 http://dx.doi.org/10.1371/journal.pone.0103684
- ↑ Sarkanā grāmata, Tahina spectabilis
- ↑ Sarkanā grāmata. Madagascar's palms near extinction
- ↑ Pa nepazīstamo Mikronēziju. Miloslavs Stingls. Rīga "Liesma". 1983
- ↑ Flora of China: Trachycarpus fortunei
- ↑ The Plant List. A working list of all plant species: Nypa
- ↑ Food and Agriculture Organization of the United Nations (FAO). Tropical palms. Introduction
Literatūra
- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Zvaigzne. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0
- Растения. Самая полная энциклопедия. Луиза Эббот. Анна-Лиза Эванс. Royal Botanic Gardens Kew. 2004 Dorling Kindersley Limited, London; A Penguin Company. "Издательство Астрель", перев. с англ. 2006. ISBN 5-17-035343-X
- The Natural History Book. Firt published in Great Britain in 2010 by Dorling Kindersley Limited 80 Strand, London. ISBN 978-1-4053-3699-4 (Arecales, 142-143.lpp.)
|