Rundēni
Izskats
| |
Valsts | Latvija |
Reģions | Latgale |
Rajons | Ludzas |
Pagasts | Rundēnu |
Ciemata statuss | no 1933. gada |
Iedzīvotāji (2007) | ap 500 |
Iepriekšējie nosaukumi | Rundany |
Rundēni (Rundāni) — ciemats, pagasta centrs. Ciematā saiet seši ceļi no apdzīvotām vietām: Zirgi, Kaunata, Lauderi, Vecsloboda, Raipole un Sapožņiki.
Vēsture
- 1933. gadā Rundēniem tika piešķirts ciemata statuss, 1935. gadā uzbūvētas 38 dzīvojamās mājas.
Iedzīvotāji | 1935 gads | 1940 gads | 1989 gads | 2000 gads | 2007 gads |
---|---|---|---|---|---|
skaits | 288 | ~4000 | 445 | 401 | ~500 |
Saimnieciskā darbība
- Rundēnu ciemata centrā atrodas Rundēnu skola (nestrādā no 2007. gada), pirmsskolas izglītības iestāde, ambulance, bibliotēka (ir pieeja Internetam), tautas nams, pasta nodaļa, divi pārtikas veikali. Ir autobusa pietura - Rundēni. Ar sabiedrisko transportu - autobusu var aizbraukt līdz sekojošām apdzīvotajām vietām: Ludza, Zirgi, Pakalni, Kovaļiški, Borisova, Brodaiža, Gajeva, Pilda, Ņukši, Listaki, Martiši, Konecpole, Lazari, Vecsloboda, Soboļina, Šakuri, Lauderi, Skredeli, Ploski, Zilupe, Brigi, Pikava, Skriņi, Bobiši, Istalsna, Mežavepri, Dzeņagols, Vertulova, Seiļi, Raipole, Nirza, Horoševa, Gorbi, Pildagreči[1].
Ievērojamas vietas
Krustu pakalns
- Rundēnu centrā atrodas vietējā ievērojama vieta – Krustu pakalns. 2000. gadā Rundēnu iedzīvotājs - novadpētnieks Jānis Alnis (raķešu konstruktors, Rīgas Politehniskā institūta pasniedzējs) notīrīja no atkritumiem vietējo pakalnu, uz kura senos laikos stāvēja dominikāņu mūku celtā katoļu baznīca. Līdz 2007. gadam, pateicoties Jāņa Alņa pūlēm Krustu pakalnā tika uzstādīti dažādu formu un konfesiju krusti, stumbeņi ar rūnu rakstiem, milzīgs laukakmens, uz kura pati daba ir attēlojusi krustu. Iestādītas puķu un augu dobes. Galveno vietu pakalnā ir krusts, izgatavots no 700-gadīga ozolkoka. Pakalna virsotnē ir kapelas imitācija, zvana vietā tur izmantota traktora piekabes detaļa[2].
Rundēnu Sv. Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca
- Katoļu baznīca atrodas Rundēnu centrā – pretim autobusa pieturai. Baznīca ir bez torņiem, apkārt dzelzs žogs uz akmens pamatiem. Ir atsevišķi stāvošs zvanu tornis ar diviem zvaniem. Baznīca celta ar 1820 gadu[3], pēc poļu pana Andreja Šahno pavēles. Baznīcā ir kapu pagrabs, kurā ir apglabāta Andreja Šahno pēcteča – Viktora Šahno ģimene. Pats Viktors Šahno emigrējis II. Pasaules kara laikā. Līdz 1946. gadam kapu velve bija pieejama apmeklētājiem, taču vēlāk tika aizmurēta, lai nepieļautu izlaupīšanu.
Rundēnu muiža / Rundēnu skola / Muzejs
- Rundēnu skolas komplekss atrodas bijušā poļu pana Viktora Šahno Rundēnu muižas vietā. No kad reiz bagātās un krāšņas muižas palika tikai muižas parks. Sava muižā pans iestādīja divas alejas: liepu aleja no vienas puses, egļu - no citas. Liepu aleja saglabājās līdz mūsu dienām, diemžēl sava milzīgā auguma dēļ liepas pievilina zibens spērienus un iet bojā. Egļu aleja tika izcirsta celtniecības vajadzībām II. Pasaules kara laikā. 1938. gadā tika uzsākta jaunās Rundēnu vidusskolas ēkas celtniecība, ko vadīja Artūrs Burtnieks, kas vēlāk kļūva par skolas direktoru. Skola tika būvēta ar rokām, tehnikas nebija. Grantu un smiltis ar rokām nesa uz otro un trēšo stāviem. 1939. gadā savas durvis atvēra jauna, plaša skolas ēka, kurā skolnieki sākuši savas mācības divās plūsmās. Patlaban Rundēnu skola stāv tukša – 2007. gadā bija pēdējais skolnieku izlaidums un skola tika slēgta. Skolā ir atvērts Rundēnu novadpētniecības muzejs, kuru dibināja viena no bijušām skolas pasniedzējām – Rundēnu iedzīvotāja - Ļubova Korobova. Muzejā var atrast vairākus interesantus eksponātus, galvenokārt par Rundēnu novada un skolas vēsturi.
-
Liepu aleja
-
Muzeja ekspozīcija
-
Muzejs. Ļ.Korobova
-
Rundēnu skola