Alazani
| Alazani Ganiha | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka  ieteka  ieteka | |
| Izteka | Didi Borbalo 42°25′18″N 45°14′03″E / 42.42167°N 45.23417°E |
| Ieteka | Mingečeviras ūdenskrātuve 41°00′24″N 46°38′25″E / 41.00667°N 46.64028°EKoordinātas: 41°00′24″N 46°38′25″E / 41.00667°N 46.64028°E |
| Caurteces valstis |  Gruzija Azerbaidžāna
|
| Garums | 390 km |
| Iztekas augstums | 2750 m |
| Ietekas augstums | 83 m |
| Kritums | 2667 m |
| Vidējā caurtece | 98 m³/s |
| Baseina platība | 11 800 km² |
 AlazaniGaniha Vikikrātuvē | |
Alazani (gruzīnu: ალაზანი) vai Ganiha (azerbaidžāņu: Qanıx) ir upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka.[1] Sākas Lielā Kaukāza grēdā pie Didi Borbalo kalna. Augštecē tipiska kalnu upe; plūst pa šauru ieleju. Vidustecē noplūst Alazani ielejā kā līdzenumu upe ar meandrējošu gultni. Lejtecē Gruzijas un Azerbaidžānas robežupe. Ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē; līdz tās izbūvei ietecēja Kūrā.
Jauktas barošanas — ap 40% gruntsūdeņi, 30—35% nokrišņi un sniega kušana. Pali pavasarī un vasaras sākumā. Lielākās pietekas ir Stori, Incoba, Katehčaja/Katehisckali, Durudži (visas kreisās). Līdz Mingečeviras ūdenskrātuves izbūvei lielākā Alazani pieteka bija Iori.
Upe minēta Strabona un Plīnija rakstos kā Alazonius vai Alazon. Lielākās pilsētas krastos ir Telavi, Gurdžaani, Cnori.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 25. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alazani.