Dzimstības kontrole
Dzimstības kontrole jeb populācijas kontrole ir iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežošanas politika, kuru cenšas ieviest nabadzīgās vai blīvi apdzīvotās pasaules daļās, ar kontracepcijas vai sterilizācijas programmām.[1]
Piespiedu metodes tiek definētas kā metodes, kuras piespiež cilvēkus samazināt bērnu skaitu. Tāda ir, piemēram, Ķīnas viena bērna politika. Pasīvas metodes ļauj cilvēkiem izvēlēties bērnu skaitu, bet tāpat ierobežo populācijas pieaugumu. Piemēram, ģimenes plānošana, kontracepcija un apzināti aborti.[2]
Pasaules iedzīvotāju skaits 2015. gadā sasniedza 7,3 miljardus. Kopš 2003. gada populācijas pieaugums bijis viens miljards un divi miljardi kopš 1990. gada. 2015. gadā, 50,4% pasaules populācijas sastāda vīrieši un 49,6% sievietes. 9,1% no pasaules populācijas ir zem 5 gadu vecuma, 26,1% zem 15 gadu vecuma, 12,3% ir 60 gadu vai vairāk un 1,7 % ir 80 gadu vai vairāk.[3]
Populācijas kontroles politikas
Āfrika
Ekvatoriāla Gvineja, Gabona un Lībija neatbalsta kontracepcijas izplatīšanu, bet pārejās Āfrikas valstis tieši vai netieši atbalsta. 48 valsts no 53 nodrošina valdības atbalstu izplatot informāciju par ģimenes plānošanas metodēm.[4]
1970. gadu sākumā tikai 26 valstis no 48 nodrošināja tiešu vai netiešu atbalstu kontracepcijai, bet pārejās valstīs kontracepcija bija aizliegta.[4]
Daudzās Āfrikas valstīs, ģimenes plānošanas pakalpojumi un kontracepcija pirmo reizi bija pieejami pēc Alma Ata Konferences 1978. gadā.[4] Alma Ata deklarācija, izdota 1978. gada 12. septembrī, pauž nepieciešamību steidzami rīkoties visu valstu valdībām, visiem veselības un attīstības darbiniekiem, un pasaules sabiedrībai, lai aizsargātu un veicinātu visas pasaules cilvēku veselību.[5]
Kontracepcija kļuva pieejama, lai ģimenes var pašas izlemt cik pēcnācējus vēlas, kas arī uzlaboja sieviešu un bērnu dzīvi kopumā.[4]
Āzija un Okeānija
Šis reģions ietver valstis ar dažādām attīstības pakāpēm. Vairākums valstu atbalsta kontracepcijas metodes kopš 2001. gada un visbiežāk nodrošina tiešu līdzekļu nonākšanu attiecīgās iestādēs. Tikai Bruneja, Laosa un Turkmenistāna atbalstu nenodrošina. Ķīna, Indija un Indonēzija, kas ir trīs visapdzīvotākās valstis, nodrošina tiešu atbalstu kontracepcijas nodrošināšanai.[4]
Šī reģiona valstis ir pirmās, kurās noteica negatīvas sekas straujam populācijas pieaugumam un meklēja tam risinājumus.[4]
Eiropa un Ziemeļamerika
Gandrīz 73% no Eiropas valstīm nodrošina tiešu vai netiešu atbalstu kontracepcijas metožu pieejamībai kopš 1996. gada. 2001. gadā proporcija pieauga līdz 88%.[4]
Austrumu Eiropā 1950. gados tika pieņemti liberāli abortu likumi. 1970. gadu vidū abortu skaits Austrumu Eiropā un Padomju Savienībā bija viens no augstākajiem pasaulē. Aborti kļuva par vienu no galvenajām dzimstības regulēšanas metodēm.[4] 1980. gadu sākumā valstu valdības apjauta, ka notiek krasas demogrāfiskas izmaiņas. Samazinot auglību, populācijas pieaugums kļuva zems un populācija novecoja.[4]
Latvijas auglības koeficients 2013. gadā ir 1,4 dzimuši bērni/sievietei.[6]
Austrālija, Jaunzēlande un Japāna
Auglības koeficientu kopš 1976. gada Austrālijas un Jaunzēlandes valdība uzskatījusi par apmierinošu. Savukārt, Japānas valdība kopš 1996. gada uzskata auglības koeficientu par zemu. Šīs trīs valstis necenšas iejaukties auglības koeficienta regulēšanā, bet visas nodrošina atbalstu piekļuvei kontracepcijas metodēm. Austrālijā šis atbalsts ir netiešs kopš 1976. gada, Japanā un Jaunzēlandē bija tiešs atbalsts kopš 1996. gada līdz 2001. gadam, kad to nomainīja uz netiešu.[4]
Austrālijas kopējais auglības koeficients 2013. gadā ir 1,9 dzimuši bērni/sievietei.[7][6] Jaunzēlandes kopējais auglības koeficients 2013. gadā ir 2.0 dzimuši bērni/sievietei.[6] Japānas kopējais auglības koeficients 2013. gadā ir 1.4 dzimuši bērni/sievietei.[6]
Atsauces
- ↑ "Collins English Dictionary — Complete & Unabridged 10th Edition" Skatīts: 2015. gada 12.oktobrī
- ↑ [1] Rust, D., L. The Ethics of Controlling Population Growth in the Developing World. Intersect, Volume 3, Number 1 (2010). Pp 70
- ↑ Department of Economic and Social Affairs, Population Division.World Population Prospects.The 2015 Revision. Key Findings and Advance Tables. United Nations, New York, 2015. Pp 8.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 Population Division, Department of Economic and Social Affairs, United Nations Secretariat. Fertility, contraception and population policies. United Nations, 2003. pp 19—27.
- ↑ [2] Arhivēts 2012. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. Declaration of Alma-Ata: international conference on primary health care, Alma-Ata, USSR, September 6—12, 1978.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 "The World Bank.". Skatīts 2015. gada 12. oktobrī
- ↑ Hockey J. B. 2015 Intergenerational Report Australia in 2055. Commonwealth of Australia, 2015. Pp 8.