Pāriet uz saturu

Kutna Hora

Vikipēdijas lapa
The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.
Kutna Hora
pilsēta
Kutná Hora
Kutna Hora
Kutna Hora
Karogs: Kutna Hora
Karogs
Ģerbonis: Kutna Hora
Ģerbonis
Kutna Hora (Čehija)
Kutna Hora
Kutna Hora
Koordinātas: 49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°E / 49.94833; 15.26806Koordinātas: 49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°E / 49.94833; 15.26806
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Apgabals Centrālčehijas apgabals
Apriņķis Kutna Horas apriņķis
Rakstos 1142
Platība
 • Kopējā 33,05 km2
Augstums 254 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 21 556
 • blīvums 617,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.kutnahora.cz
Oficiālais nosaukums: Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāli
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Iekļauts 1995 (19. sesija)
Aizsardzības nr. 732
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Kutna Hora Vikikrātuvē

Kutna Hora (čehu: Kutná Hora) ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Kutna Horas apriņķa centrs. Viduslaikos — ievērojams sudraba ieguves centrs. Pilsētas centrs — UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Sudraba raktuves Kutna Horā pazīstamas no 10. gadsimta. 1142. gadā šeit tika nodibināts Sedlecas klosteris, kas bija pirmais cisterciešu klosteris Bohēmijā. No 13. gadsimta vidus pilsētā masveidā ieradās vācvalodīgie kalnrači. 13. gadsimtā Kutna Horā ieguva trešdaļu no Eiropas sudraba. Pilsēta savā ietekmē konkurēja ar Prāgu, šeit dažkārt rezidēja Bohēmijas karaļi. Husītu karu laikā 1421. gada 21. decembrī pie pilsētas notika Kutna Horas kauja, kurā Jana Žižkas taborīti sakāva imperatora Sigismunda spēkus. Imperatora spēki pameta Bohēmiju, bet Kutna Hora tika ieņemta un nopostīta. 1526. gadā pilsēta iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. 16. gadsimtā sudraba iegulas pamazām izsīka, un pilsēta panīka, pēdējās raktuves tika pamestas 18. gadsimta beigās. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.

Kutna Hora ir botāniķa Karela Domina (Karel Domin, 1882 — 1953), kā arī dramaturga un Čehijas himnas autora Josefa Kajetāna Tila (Josef Kajetán Tyl, 1808 — 1856) dzimtā pilsēta. No 1774. līdz 1776. gadam Kutna Horas jezuītu ģimnāzijā mācījās komponists Jans Ladislavs Duseks (Jan Ladislav Dussek, 1760 — 1812).

Atsauces

  1. Q125984191; pārbaudes datums: 19 maijs 2024.

Ārējās saites