LARES
| LARES | |||||
 | |||||
| KA veids | pasīvs pavadonis ar atstarotājiem | ||||
| Operators | Itālijas kosmosa aģentūra,  Itālija | ||||
| Izgatavotāji | Carlo Gavazzi Space, Itālija | ||||
| Starts | 13.02.2012. 10:00 UTC | ||||
| Starta vieta | Kuru  Gviāna | ||||
| Nesējraķete | Vega | ||||
| Palaists kopā ar | ALMASat-1, XaTcobeo, UniCubeSat-GG, ROBUSTA, e-st@r, Goliat, MaSat-1, PW-Sat | ||||
| NSSDC ID | 2012-006A | ||||
| SCN | 38077 | ||||
| Tīmekļa vietne | https://www.asi.it/scienze-della-terra/lares/ | ||||
| Masa | 390 kg | ||||
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | LEO | ||||
| |||||
LARES (akronīms no Laser Relativity Satellite) ir Itālijas kosmosa aģentūras pavadonis, kas palaists nesējraķetes Vega pirmajā lidojumā 2012. gada 13. februārī.
LARES ir 36,4 cm diametra lode, kas veidota no volframa sakausējuma un kuras virsmā izvietoti 92 atstarotāji. Atstarotāji paredzēti, lai atstarotu no Zemes sūtītos lāzera signālus. To izmantos starptautiskās Pavadoņu lāzerlokācijas (Satellite laser ranging) tīkla stacijas, ar augstu precizitāti izmērot attālumu līdz pavadonim.
Pavadonis paredzēts Lenzes — Tiringa efekta mērījumiem, Tas ir saistīts ar Vispārīgajā relativitātes teorijā balstītu efektu, ka masīvu rotējošu objektu tuvumā ķermeņu orbītai veidojas precesija. Līdz šim Lenzes — Tiringa efekts ar 10 % precizitāti tika mērīts ar pavadoņiem LAGEOS un LAGEOS 2. LARES ļaus uzlabot mērījumu precizitāti līdz 1%. Šīs aplēses ticamība ir pretrunīga.[1][2][3][4][5][6][7][8][9][10][11][12][13].
Bez tam LARES varēs izmantot arī citiem vispārējās relativitātes un gravitācijas mērījumiem, kā arī ģeodinamikas un pavadoņu ģeodēzijas mērījumiem.
Lidojuma gaita
LARES tika palaists 2012. gada 13. februārī 10:00 UTC ar nesējraķeti Vega no Gviānas kosmiskā centra. Vega, kas ir vairāku Eiropas valstu kopražojums, šis bija pirmais lidojums. Kopā ar LARES tika palaisti arī pavadoņi ALMASat-1, XaTcobeo, UniCubeSat-GG, ROBUSTA, e-st@r, Goliat, MaSat-1, PW-Sat.
Atsauces
- ↑ Iorio, L. (2009). "Towards a 1% measurement of the Lense-Thirring effect with LARES?". Advances in Space Research 43 (7): 1148–1157. arXiv:0802.2031. Bibcode 2009AdSpR..43.1148I. doi:10.1016/j.asr.2008.10.016.
- ↑ Iorio, L. (2009). "Will the recently approved LARES mission be able to measure the Lense–Thirring effect at 1%?". General Relativity and Gravitation 41 (8): 1717–1724. arXiv:0803.3278. Bibcode 2009GReGr..41.1717I. doi:10.1007/s10714-008-0742-1.
- ↑ Iorio, L. (2009). "An Assessment of the Systematic Uncertainty in Present and Future Tests of the Lense-Thirring Effect with Satellite Laser Ranging". Space Science Reviews 148: 363. arXiv:0809.1373. Bibcode 2009SSRv..148..363I. doi:10.1007/s11214-008-9478-1.
- ↑ Lorenzo Iorio (2009). "Recent Attempts to Measure the General Relativistic Lense-Thirring Effect with Natural and Artificial Bodies in the Solar System". PoS ISFTG 017. arXiv:0905.0300. Bibcode 2009isft.confE..17I.
- ↑ Iorio, L. (2010). "On the impact of the atmospheric drag on the LARES mission". Acta Physica Polonica B 41 (4): 753–765. Arhivēts no oriģināla 2012. gada 1. martā. Atjaunināts: 2012. gada 28. augustā.
- ↑ Iorio, L.; Lichtenegger H.I.M., Ruggiero M.L. and Corda C. (2011). "Phenomenology of the Lense-Thirring effect in the solar system". Astrophysics and Space Science 331 (2): 351. arXiv:1009.3225. Bibcode 2011Ap&SS.331..351I. doi:10.1007/s10509-010-0489-5.
- ↑ Ciufolini, I.; Paolozzi A., Pavlis E. C., Ries J. C., Koenig R., Matzner R. A., Sindoni G. and Neumayer H. (2009). "Towards a One Percent Measurement of Frame Dragging by Spin with Satellite Laser Ranging to LAGEOS, LAGEOS 2 and LARES and GRACE Gravity Models". Space Science Reviews 148: 71–104. Bibcode 2009SSRv..148...71C. doi:10.1007/s11214-009-9585-7.
- ↑ I. Ciufolini; Paolozzi A., Pavlis E. C., Ries J. C., Koenig R., Matzner R. A., Sindoni G. and Neumayer H. «Gravitomagnetism and Its Measurement with Laser Ranging to the LAGEOS Satellites and GRACE Earth Gravity Models». General Relativity and John Archibald Wheeler. Astrophysics and Space Science Library 367. SpringerLink, 2010. 371–434. lpp. doi:10.1007/978-90-481-3735-0_17.
- ↑ Paolozzi, A.; Ciufolini I., Vendittozzi C. (2011). "Engineering and scientific aspects of LARES satellite". Acta Astronautica 69 (3–4): 127–134. doi:10.1016/j.actaastro.2011.03.005. ISSN 0094-5765.
- ↑ Ciufolini, I.; Paolozzi A., Pavlis E. C., Ries J., Koenig R., Sindoni G., Neumeyer H. (2011). "Testing Gravitational Physics with Satellite Laser Ranging". European Physical Journal Plus 126 (8): 72. Bibcode 2011EPJP..126...72C. doi:10.1140/epjp/i2011-11072-2.
- ↑ Ciufolini, I.; Pavlis E. C., Paolozzi A., Ries J., Koenig R., Matzner R., Sindoni G., Neumayer K.H. (2011.08.03). "Phenomenology of the Lense-Thirring effect in the Solar System: Measurement of frame-dragging with laser ranged satellites". New Astronomy 17 (3): 341–346. Bibcode 2012NewA...17..341C. doi:10.1016/j.newast.2011.08.003.
- ↑ Renzetti, G. (2012). "Are higher degree even zonals really harmful for the LARES/LAGEOS frame-dragging experiment?". Canadian Journal of Physics 90 (9): 883-888. Bibcode 2012CaJPh..90..883R. doi:10.1139/p2012-081.
- ↑ Renzetti, G. (2013). "First results from LARES: An analysis". New Astronomy 23-24: 63-66. Bibcode 2013NewA...23...63R. doi:10.1016/j.newast.2013.03.001.
Ārējās saites