Dzimis dižciltīga prūšu virsnieka ģimenē. Studēja Hallē (1805–1806) un Heidelbergā (1807–1808). Pēc tam ceļoja pa Eiropu. Pabija Vīnē un Parīzē. 1810. gadā atgriezās dzimtas īpašumā. Tajā pašā gadā Berlīnē iepazinās ar tā laika vadošajiem intelektuāļiem - Johanu Gotlību Fihti, Ludvigu Ahimu fon Arnimu, Klemensu Brentāno un Heinrihu fon Kleistu. 1812. gadā Vīnē pabeidza studijas. No 1813. līdz 1815. gadam kā brīvprātīgais piedalījās kaujās pret Napoleonu. No 1816. gada — valsts ierēdnis (Breslavā, no 1821. gada — Dancigā, no 1824. gada Kēnigsbergā). No 1831. gada — valsts darbā Berlīnē. Miris 1857. gadā.