Imperators

Sākot ar Romas valdnieku Oktaviānu imperatora statuss atbilst monarha statusam

Imperators (latīņu: imperator — 'pavēlnieks'), sieviešu dzimtē imperatore, ir impērijā valdoša monarha tituls. Imperatora laulātā draudzene ir imperatrise. Vēsturiski ar šo vārdu Senajā Romā apzīmēja ikvienu ar piešķirtu augstāko militāro, tiesu vai administratīvo varu. Kopš Oktaviāna šis statuss tika attiecināts tikai uz impērijas monarhu. Vēlāk attiecināja arī uz citām Eiropas impērijām, kā arī, ērtības labad, uz impēriju valdniekiem ārpus Eiropas.

Monarhijā gan imperators, gan karalis ir valsts valdnieki ar visaugstāko varu, bet šī vara katram titulam tomēr var atšķirties, piemēram, impērijā var ietilpt karaļvalstis, un šādā gadījumā imperators pārvalda visu impēriju, kamēr karaļi valda mazākās karalistēs impērijas ietvaros. Kā piemēru šādam gadījumam var minēt Svēto Romas impēriju. Tomēr šāds dalījums starp imperatoru un karali nav viennozīmīgs. Ir daudzi gadījumi, kad lielas karaļvalstis tiek sauktas par impērijām un tās pārvalda karalis vai karaliene, nevis imperators. Kopš 1979. gada pasaulē ir tikai viena valsts, kuras līderis ir ar titulu ‘imperators’, tas ir, Japānas imperators (tenno).

Vēsture

Sākotnēji, Romas Republikā, ar šo vārdu apzīmēja katru, kuram piešķirta augstākā militārā, tiesu vai administratīvā vara — konsulus, pretorus, diktatorus un tā tālāk. Sākot ar Romas valdnieku Oktaviānu Augustu (27. g.p.m.ē. — 14. g.m.ē.) imperatora statuss atbilst monarha statusam. Kopš imperatora Diokletiana (284—305) pār impēriju valdīja divi imperatori ar titulu „augusts“ (augustus), bet to līdzvaldītāju tituls bija „cēzars“ (latīņu: caesar, no Gaja Jūlija Cēzara vārda).

Ķeizars

Grieķiski imperators tika dēvēts par ķeizaru (grieķu: Κάιζερ). Šis nosaukums pārgāja arī ģermāņu valodās (vācu: Kaiser, dāņu: Kejser un tamlīdzīgi). Pēc Konstantinopoles krišanas arī osmāņu sultāni kā vienu no saviem tituliem lietoja Kaiser-i-Rum (‘Romas imperators’). No ģermāņu valodām vārds ‘ķeizars’ ieviesās arī latviešu un Baltijas somu valodās (igauņu: Keiser, somu: Keisari), kurās tas tika lietots arī Krievijas imperatoru apzīmēšanai, bet Baltijas pārkrievošanas laikā latviešu valodā pamazām ieviesās vārds „cars“.

Cars

Rietumslāvu valodās un ungāru valodā imperatora tituls saglabāja sākotnējo formu (čehu: Císař, poļu: Cesarz, ungāru: Császár, slovāku: Cisár), bet dienvidslāvu un austrumslāvu valodās kopš 9. gadsimta pārveidojās par vārdu ‘cars’ (цр) (bulgāru: Цар, horvātu: Car, krievu: Царь). Krievu valodā līdz 15. gadsimtam par cariem dēvēja Zelta Ordas lielhanus.

Citu valdnieku tituli

Ērtības labad vēstures literatūrā bieži par ‘imperatoru’ pieņemts dēvēt citu civilizāciju impēriju valdniekus, kuru tituli oriģinālvalodā ir citi, taču semantiski pēc statusa līdzvērtīgi šim apzīmējumam, piemēram, persu šahanšahs, ķīniešu huandi, japāņu tenno, osmāņu sultan, etiopiešu negus un citi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Imperators.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)