1920. gads

Šis raksts ir par 1920. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1920. gads Latvijā.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Desmitgades:	1910 – 1919 1920 – 1929 1930 – 1939
Gadi:	1917 1918 1919 1920 1921 1922 1923

1920. gada citi notikumi

Latvija

1920. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1920 MCMXX
Ab urbe condita	2673
Armēņu kalendārs	1369 ԹՎ ՌՅԿԹ
Asīriešu kalendārs	6670
Bahāju kalendārs	76—77
Bengāliešu kalendārs	1327
Berberu kalendārs	2870
Budistu kalendārs	2464
Birmiešu kalendārs	1282
Bizantiešu kalendārs	7428—7429
Ķīniešu kalendārs	己未年 (Zemes kaza) 4616 vai 4556     — līdz — 庚申年 (Metāla pērtiķis) 4617 vai 4557
Koptu kalendārs	1636—1637
Etiopu kalendārs	1912—1913
Ebreju kalendārs	5680—5681
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1976—1977
- Shaka Samvat	1842—1843
- Kali Juga	5021—5022
Holocēna kalendārs	11920
Igbo kalendārs	920—921
Irānas kalendārs	1298—1299
Islāma kalendārs	1338—1339
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4253

1920. gads (MCMXX) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Notikumi

Janvāris

• 7. janvāris — Krievijas Baltā armija padodas boļševikiem Krasnojarskā.
• 16. janvāris — ASV spēkā stājas sausais likums.

Februāris

• 1. februāris — darbību uzsāk Kanādas Karaliskā jātnieku policija.
• 2. februāris:
  • Igaunijā tiek parakstīts Tartu miera līgums ar Padomju Krieviju.
  • Francija okupē Mēmeli Lietuvā.
• 9. februāris — Nāciju Līga atzīst Norvēģijas tiesības uz Špicbergenas salu.
• 24. februāris — Ādolfs Hitlers Minhenē prezentē nacionālsociālistu jauno programmu.

Marts

• 14. marts — Konstantinopoles okupācijas laikā Apvienotās Karalistes karaspēka vienības naktī uz 15. martu ieņem svarīgākās Osmaņu impērijas valsts iestādes, Telegrāfa namu un apcietina parlamenta deputātus un vairākas valsts amatpersonas, lai izvestu izsūtījumā uz Maltu.
• 16. marts — Antante oficiāli paziņo, ka ir okupējuši Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli. Osmaņu sultāns Mehmeds VI tiek pilnībā pakļauts sabiedroto prasībām un apstiprina jaunu valdību lielvezīra Damata Ferida pašā vadībā.

Aprīlis

• 19. aprīlis — Vācija un Padomju Krievija vienojas par karagūstekņu apmaiņu.
• 28. aprīlis — Baku kļuva par Azerbaidžānas PSR galvaspilsētu.

Maijs

• 7. maijs — poļu karaspēks ieņem Kijivu.
• 16. maijs — Romā Pāvests Benedikts XV kanonizēja Žannu d'Arku.

Jūnijs

• 4. jūnijs — Parīzē noslēgta Trianonas vienošanās, starp Sabiedrotajiem un Ungāriju.
• 12. jūnijs — Sarkanā armija padzina poļu karaspēku no Kijivas.
• 15. jūnijs — Dānija no Vācijas ieguva Ziemeļšlēsvigas apgabalu.

Jūlijs

• 12. jūlijs — Padomju Krievija atzīst Lietuvas neatkarību.

Augusts

• 3. augusts — katoļu nemieri Belfāstā.
• 31. augusts — Slaktiņš Kūsinena klubā: Petrogradā nogalināti 8 Somijas komunistiskās partijas vadītāji.

Septembris

• 21. septembris — Polija un Padomju Krievija uzsāk miera līguma sarunas Rīgā, Latvijā.

Oktobris

• 9. oktobris — Polija okupē Viļņu.
• 26. oktobris — par Meksikas prezidentu tiek ievēlēts Alvaro Obregons.
• 27. oktobris — Nāciju Līga pārceļ savu mītni uz Šveices pilsētu Ženēvu.

Novembris

• 17. novembris — Nāciju Līga apstiprina Dancigas brīvpilsētas konstitūcija.

Decembris

• 23. decembris — Francija un Apvienotā Karaliste vienojas par tām piederošo teritoriju — Sīrijas un Palestīnas robežu.

Dzimuši

• 19. janvāris — Havjers Peress de Kveljars (Javier Pérez de Cuéllar), Peru diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (miris 2020. gadā)
• 20. janvāris — Federiko Fellīni (Federico Fellini), itāliešu kinorežisors (miris 1993. gadā)
• 10. marts — Boriss Viāns (Boris Vian), franču rakstnieks (miris 1959. gadā)
• 16. marts — Traudla Junge (Traudl Junge), Hitlera sekretāre (mirusi 2002. gadā)
• 1. aprīlis — Toširo Mifune (三船敏郎), japāņu kinoaktieris (miris 1997. gadā)
• 3. aprīlis — Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), kara noziegumos apsūdzētais (miris 2012. gadā)
• 15. aprīlis — Rihards fon Veiczekers (Richard von Weizsäcker), vācu politiķis (miris 2015. gadā)
• 30. aprīlis — Toms Mūrs (Tom Moore), britu Otrā pasaules kara veterāns un labdarības akciju rīkotājs (miris 2021. gadā)
• 17. maijs — Mudžiburs Rahmans (শেখ মুজিবুর রহমান), Bangladešas pirmais prezidents (miris 1975. gadā)
• 18. maijs — Jānis Pāvils II (Ioannes Paulus PP. II), Romas pāvests (miris 2005. gadā)
• 30. maijs — Franklins Šafners (Franklin J. Schaffner), amerikāņu kinorežisors (miris 1989. gadā)
• 2. jūnijs — Marsels Reihs-Ranickis (Marcel Reich-Ranicki), vācu kritiķis (miris 2013. gadā)
• 10. jūnijs — Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (miris 2006. gadā)
• 11. jūlijs — Juls Briners (Yul Brynner), amerikāņu aktieris (miris 1985. gadā)
• 17. jūlijs — Aizeks Sterns (Isaac Stern), amerikāņu vijolnieks (miris 2001. gadā)
• 21. jūlijs — Huans Antonio Samarančs (Juan Antonio Samaranch), Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents (miris 2010. gadā)
• 25. jūlijs — Rozalinda Franklina (Rosalind Franklin), angļu biofiziķe (mirusi 1958. gadā)
• 17. augusts — Morīna O'Hāra (Maureen O'Hara), īru izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 2015. gadā)
• 18. augusts — Šellija Vintersa (Shelley Winters), amerikāņu aktrise (mirusi 2006. gadā)
• 22. augusts — Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), amerikāņu rakstnieks (miris 2012. gadā)
• 12. septembris — Marija Kristīne Čilvere (Marie Christine Chilver), latviešu izcelsmes Lielbritānijas slepenā aģente Otrajā pasaules karā (mirusi 2007. gadā)
• 23. septembris — Mikijs Rūnijs (Mickey Rooney), amerikāņu aktieris (miris 2014. gadā)
• 1. oktobris — Volters Matau (Walter Matthau), amerikāņu aktieris (miris 2000. gadā)
• 8. oktobris — Frenks Herberts (Frank Herbert), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1986. gadā)
• 17. oktobris — Montgomerijs Klifts (Montgomery Clift), amerikāņu aktieris (miris 1966. gadā)
• 19. novembris — Džīna Tīrnija (Gene Tierney), amerikāņu aktrise (mirusi 1991. gadā)
• 23. novembris — Pauls Cēlans (Paul Celan), vācu dzejnieks (miris 1970. gadā)
• 13. decembris — Džordžs Šulcs (George Schultz), ASV ekonomists, diplomāts un uzņēmējs (miris 2021. gadā)

Miruši

• 7. februāris — Aleksandrs Kolčaks (Александр Колчак), krievu admirālis (dzimis 1874. gadā)
• 20. februāris — Roberts Pīrijs (Robert Peary), amerikāņu polārpētnieks (dzimis 1856. gadā)
• 26. aprīlis — Šrīnivāsa Rāmānudžans (ஸ்ரீநிவாச ராமானுஜன்), indiešu matemātiķis (dzimis 1887. gadā)
• 16. maijs — Levi Mortons (Levi Morton), ASV viceprezidents (dzimis 1824. gadā)
• 29. maijs — Karloss Deltūrs (Carlos Deltour), franču airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1864. gadā)
• 14. jūnijs — Makss Vēbers (Max Weber), vācu sociologs (dzimis 1864. gadā)
• 11. jūlijs — Eiženija de Montiho (Eugénie de Montijo), Francijas imperatore (dzimusi 1826. gadā)
• 16. augusts — Normans Lokjers (Norman Lockyer), britu astronoms (dzimis 1836. gadā)
• 22. augusts — Anderss Sūrns (Anders Zorn), zviedru gleznotājs (dzimis 1860. gadā)
• 31. augusts — Vilhelms Vunts (Wilhelm Wundt), vācu psihologs, ārsts un fiziologs (dzimis 1832. gadā)
• 2. oktobris — Makss Bruhs (Max Bruch), vācu mūziķis (dzimis 1838. gadā)
• 28. oktobris — Marija Aleksandrovna (Мария Александровна), Krievijas lielkņaze (dzimusi 1853. gadā)
• 11. novembris — Dirks Būsts Gipss (Dirk Boest Gips), nīderlandiešu sporta šāvējs (dzimis 1864. gadā)