Argosas odeons

Argosas odeons
Ωδείον Άργους
Argosas odeons
Argosas odeons
Atrašanās vieta	Argosa, Grieķija
Koordinātas	37°37′50″N 22°43′9″E
Veids	odeons
Vēsture
Kultūras	grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	drupas
Publiska piekļuve	brīva piekļuve

Argosas odeons (grieķu: Ωδείον Άργους) bija odeons Argosā, Grieķijā, kurš tika izveidots, rekonstruējot 5. gadsimta pr.Kr. teātri. Tas atrodas Larisas dienvidu nogāzē apmēram 50 metrus uz dienvidiem no Argosas teātra. Uz dienvidiem blakus odeonam atrodas Afrodītes svētnīcas drupas.

Vēsture

Teātris ar taisnajām sēdvietām

5. gadsimata pr.Kr. laikā Argosā dabiskā tika izcirsts klintī viens no senākajiem sengrieķu teātriem. Tā kavejai (vietai kur sēdēja skatītāji) bija taisnas edolijas (sēdvietu rindas) un centrālās kāpnes, kas ir redzamas vēlākā odeona augšdaļā. Bija uzskats, ka tas tika izmantots kā publisku sapulču vieta (buleuterijs, eklēzija), tajā pat laikā saskaņā ar citu versiju tas tika interpretēts kā kriterions. Saskaņā ar mītu, Danajs, Argosas ķēniņš, tiesāja šeit savu meitu Hipermnestru, jo tā pārkāpa viņa pavēli un pirmajā laulības naktī nenogalināja savu vīru, Linkeju, kurš ieradās ar saviem brāļiem no Ēģiptes, lai piesavinātos varu. Teātris ar taisnajām sēdvietu rindām varēja ietilpināt līdz 2500 skatītāju, kā arī kalpoja teātra izrādēm līdz lielā teātra atklāšanai 3. gadsimtā pr.Kr.

Odeona izveide

1. gadsimta beigās teātrim tika izveidots jumts un tas tika pārbūvēts par odeonu. Sākotnējais odeona ēkas plāns taisnstūrains. Tā kaveja bija 50 m diametrā un tai bija pusapaļa forma. Ar diazomatu tā tika sadalīta divās daļās: augšējo un apakšējo kaveju. Skatītāju nokļūšana augšējā kavejā notika caur eju ziemeļu daļā un pa kāpnēm no ēkas dienvidu puses. Apakšējai kavejai bija centrālās kāpnes un vēl divas sānos. Augšējās kavejas konfigurācija ir izplūdusi, taču šeit bija jābūt kāpnēm priekš skatītājiem. Odeonam bija neliela pusapaļa orhestra 9,5 m diametrā, un lodžija (piepacelts stāvs), kur spēlēja aktieri. Nokļūšana uz vietu, kur notika izrāde, tika realizēta caur paradojām - divām atsevišķām ieejām, viena no ziemeļiem, bet otra no dienvidiem.

Odeona rekonstrukcija

3. gadsimta laikā odeona ēka tika rekonstruēta un ieguva pusapaļu formu. Kavejas aizmugurē bija koncentriskas sienas ar radiālām starpsienām, kas balstīja jumta velves. Koncentriskie koridori (diazomati) un trīs radiālas kāpnes dalīja kaveju sektoros (kerkidēs) un palīdzēja sadalīt skatītājus. Sēdvietas tika klātas ar ķieģeļiem un apmetumu, bet diazomatu grīdas klātas ar mozaīkām ar augu ornamentiem. Mozaīku grīdas rotāja arī pusapaļo orhestru. Tur bija attēloti divi «sacensību» galdi, vāze un vairogs, klāti ar palmu lapām, kas norāda uz poētiskajām un muzikālajām sacensībām, kuri šeit rīkoti Nemejas spēļu laikā. Skēna bija 5,95 m dziļa, bet proscēnijs veidoja trīs nišas, vienu pusapaļu centrā un divas taisnstūrainas malās. Austrumu pusē divas kāpnes veda uz ēkas iekšējo daļu. Diazomātu galos atradās no ķieģeļiem un figūrarkām celtās paradojas. Pie paradojām veda divi simetriski prodomoji (vestibili) ziemeļos un dienvidos, kas tālāk paplatinājās, pārejot lodžijās.

Argosas rekonstruētais odeons ietilpināja 1800 skatītāju un kalpoja muzikālu un teatrālu festivālu rīkošanai. Savas konstrukcijas un nelielo izmēru dēļ tam bija labāka akustika, nekā lielajam teātrim.