Braila raksts

Braila raksts uz zāļu kastītes

Braila raksts ir rakstības metode, kuru izmanto, lai akli cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi varētu lasīt un rakstīt. To ieviesis francūzis Luijs Brails 1821. gadā. Cilvēki lasa tekstu, taustot izciļņus grāmatas lappusē.

Vēsture

Luijs Brails bija kurpnieka dēls, kurš triju gadu vecumā zaudēja redzi acu iekaisuma rezultātā pēc tam, kad tēva darbnīcā netīšām sev iedūra ar īlenu. Drīzumā iekaisums skāra arī Luija otru aci, padarot viņu aklu.

15 gadu vecumā viņš radīja Braila rakstu, iedvesmojoties no karavīra Šarla Barbjē (Charles Barbier), kurš viņam parādīja rakstu, ko tā laika karavīri izmantoja, lai lasītu ziņojumus tumsā — "nakts raksts". Izveidojot savu rakstu, Luijs ņēma vērā "nakts raksta" trūkumus, samazināja rakstu zīmju skaitu līdz sešām, palielināja rakstu zīmes.

Būdams Parīzes Neredzīgo institūta absolvents un pēc tam skolotājs, Luijs Brails veltīja savu mūžu, lai izvērstu redzes invalīdu sistemātisku izglītības un kultūras darbu, jo kļuva iespējams izdot ar tausti lasāmus žurnālus, grāmatas, notis, neredzīgie varēja savas zināšanas un garīgās darbības rezultātus fiksēt un pēc tam reproducēt. Latvijā 1952. gadā tika izveidots Latvijas Neredzīgo biedrības žurnāls "Rosme", kurš no sākuma tika izdots Braila rakstā.

Rakstīšana

Lai attēlotu Braila rakstu, lieto 6 punktus (3 rindās, pa 2 punktiem katrā). Viena no Braila raksta īpatnībām ir tā, ka teksts tiek rakstīts no labās puses uz kreiso, bet pēc tam lappusi apgriež un lasa to no kreisās puses uz labo.

Rakstīšanas laikā caurduras punkti, un, tā kā lasīt var tikai pa izliektiem punktiem, „rakstīt” vajag no otras lapas puses. Tā ir viena no grūtībām Braila raksta mācīšanās laikā. Punktu numerācija iet pa stabiņiem no augšas uz leju. Rakstīšanas laikā numerācija iet pretējā kārtībā, vispirms pa labo stabiņu, pēc tam — pa kreiso.

• 1. punkts atrodas augšējā kreisajā stabiņā, 2. zem pirmā, 3. punkts atrodas apakšējā kreisajā stabiņā,
• 4. punkts atrodas labajā augšējā stabiņā, 5. zem 4., 6. punkts atrodas apakšējā labajā stabiņā.

Punkta esamība vai neesamība rada kādu konkrētu simbolu. Punktu augstums 0,5 mm ir pietiekami, lai burtu sataustītu. Attālums starp punktiem ir 2,5 mm, attālums starp šūnām — 3,75 mm pa horizontāli un 5 mm pa vertikāli. Standarta lapā ar Braila tekstu ietilpst 25 rindas ar 40-43 simboliem.

Pavisam eksistē 63 dažādi simboli. Tāpēc bieži izmanto divrūtiņu zīmes (sastāv no 2 zīmēm, atsevišķi ar savām funkcijām) un papildus zīmes (lielie un mazie burti dažādos alfabētos, cipari utt.). Katrai kombinācijai ir sava vērtība (dažreiz tā var sasniegt pat desmitus).

Tā kā lai rakstītu Braila rakstā, ir vajadzīgi īpaši instrumenti (īlens un graburīts), Braila burtus nevar kaut kādi izmainīt vai pasvītrot. Tāpēc, lai kaut kā izceltu burtus un vārdus, lieto īpašas zīmes: lielie un mazie burti (novietoti priekšā un pēc burtiem), kursīvs, treknrakstā un pustreknrakstā (zīmes tiek novietotas pirms un pēc izceļamiem simboliem), augšējo un apakšējo indeksu matemātisko sakni (viena zīme atrodas sākumā, cita — beigās) utt.

Braila rakstu zīmes un cipari

• 
  A, 1
• 
  B, 2
• 
  C, 3
• 
  D, 4
• 
  E, 5
• 
  F, 6
• 
  G, 7
• 
  H, 8
• 
  I, 9
• 
  J, 0
• 
  K
• 
  L
• 
  M
• 
  N
• 
  O
• 
  P
• 
  Q
• 
  R
• 
  S
• 
  T
• 
  U
• 
  V
• 
  W
• 
  X
• 
  Y
• 
  Z

Skatīt arī

• Braila raksta latviešu alfabēts

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Braila raksts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)