Pāriet uz saturu

Eneīda

Vikipēdijas lapa
Enejs un Dido alā, Attēls no Romas Vergīlija manuskripta 5.gs

"Eneīda" (latīņu: Aeneis, grieķu: Aeneidos) ir romiešu dzejnieka Vergilija liroepikas darbs. Tas sarakstīts starp 29. un 19. gadu p.m.ē. Darbs ir par trojieti Eneju (dieves Afrodītes un varoņa Anhīza dēlu), par viņa ceļojumu uz Itāliju un ierašanos tur. Darbs kopumā ir apmēram 10 000 rindas garš, sarakstīts daktila pantmērā. "Eneīda" ir sadalīta divpadsmit daļās (grāmatās), no kurām pirmās sešas ir par ceļojumu no Trojas uz Itāliju, savukārt pārējās — par trojiešu uzvaru karā pret latīņiem.

2016. gadā Vatikāna Apustuliskā bibliotēka digitalizēja un publicēja tās krājumā esošās Eneīdas fragmentu. Latīņu valodā rakstītais manuskripts datēts ap 400. gadu mūsu ērā, tas ietver 76 teksta lapas un 50 ilustrācijas.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]