Pāriet uz saturu

Zirgi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Equidae)
Šis raksts ir par zirgu dzimtas ģinti. Par apdzīvotu vietu Rundēnu pagastā skatīt rakstu Zirgi (ciems).
Zirgi
Equus (Linnaeus, 1758)
Prževaļska zirgi (Equus ferus przewalskii)
Prževaļska zirgi (Equus ferus przewalskii)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaNepārnadži (Perissodactyla)
DzimtaZirgu dzimta (Equidae)
ĢintsZirgi (Equus)
Zirgi Vikikrātuvē

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras. Tos sauc par nepārnadžiem, tāpēc ka viņu ekstremitātēm ir attīstīts viens pirksts (trešais). Kopā ar tuvākajiem radiniekiem degunradžiem un tapiriem zirgus ierindo nepārnadžu (Perissodactyla) kārtā. Zirgu dzimtas dzīvnieki barojas ar zāli un krūmiem, dzīvo klajās vietās un ātri skrien, lai varētu aizbēgt no plēsējiem. Visi zirgu dzimtas pārstāvji ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas baros, dienas laikā veic lielus attālumus, meklēdami barību un ūdeni, vai arī lai paglābtos no kukaiņiem.

Nagi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zirga pēda no apakšas: papēža stūris (1), stara pamatne (2), stars (3), stara centrālais padziļinājums (4), stara sānu padziļinājums (5), papēdis (6), bārs (7), naga kapsula (8), pigmentētā naga siena (9), naga iekšējā siena (10), baltā līnija (11), stara smailais gals (12), zole (13), purngals (14), kā mērīt platumu (15), naga purna daļa (16), kā mērīt garumu (17)

Katra zirga pēda noslēdzas ar stipru, cietu raga nagu. Naga apakšpusē atrodas elastīgs spilventiņš, ko sauc par staru. Zirgam skrienot, naga stars mīkstina atsitienu pret zemi, bet ne tikai. Naga kapsula, kad pēda tiek nolikta uz zemes, uzņemot zirga svaru, izplešas, naga stars atspiežas pret zemi un kļūst par mehānisku asins sūkni,[1] tas strādā kā vēl viena sirds.[2][3] Mēdz teikt, ka zirgam ir 5 sirdis. Daba 50 miljonu gadu laikā ir izveidojusi dzīvnieku ar fenomenālām spējām izturēt milzīgas un ilgstošas slodzes.[2]

Pakava negatīvā ietekme uz naga funkciju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja uz naga ir metāla pakavs, tad naga funkcijas ir traucētas,[4] un tas nepiedalās asins sistēmas uzturēšanā. Mājas zirgs Equus caballus ir ieguvis dažādas nagu slimības,[5][6] kas saistītas ar nebrīves apstākļiem. Šādu nagu slimību nav savvaļas zirgiem[7] un mājas zirgiem, kuri tiek turēti apstākļos, kas tuvināti savvaļas zirgu videi[8] — plašos ganību aplokos ar dažādas cietības seguma takām, piemēram, grants, šķembu, smilšu u.c.[9] Zirgam dienas laikā ir jānoiet vairāki kilometri, lai nags pret dažādiem zemes segumiem varētu nodilt. Par ideālu tiek uzskatīts, ja zirgs varētu atrasties ganībās 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā.[10] Diemžēl lielākajai daļai mājas zirgu nav šādas iespējas, tādēļ cilvēkam ir jākopj un jāapgriež zirga nagi.

Cilvēki ir sākuši intensīvi apkalt zirga nagus kopš viduslaikiem.[1][11] Zirgus sāka turēt šauros staļļos un amonjaks sabojāja zirga nagus.[2][12] Vājo nagu problēma tika risināta ar metāla pakaviem, lai saskarē ar cietu ceļa segumu tie nediltu. Zirgam par postu pakavs kļuva par modi un zīmi augstam statusam sabiedrībā, kā arī viduslaikos nebija zinātnes, kas pētītu pakavu lietošanas ietekmi uz zirga veselību. Tikai pēdējos 20 gados veterinārā zinātne, pētot veselīgos un izturīgos savvaļas zirgu nagus, ir atšķetinājusi mājas zirgu nagu un citu veselības problēmu patiesos cēloņus.

Kauli un zobi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zirga galvaskauss

Zirgu dzimtas dzīvnieku skelets ir izveidojies tā, lai tas būtu izturīgs un dzīvnieks spētu ātri kustēties. Savvaļas zirgveidīgie klejo pa milzīgām teritorijām un, lai pasargātos no plēsoņām, tie ātri auļo. Lai arī to kauli ir gari un slaidi, tie nav pārāk viegli, citādi tie skriešanas laikā no pārslodzēm lūztu. Zirga galvaskauss ir pagarināts, un uz tā novietota zobu rinda zāles smalcināšanai. Kad piedzimst kumeļš, tas ir bez zobiem, taču drīz tam izšķiļas pirmie piena zobi. Piena zobi nekalpo ilgi un tos nomaina pastāvīgie zobi. Pieaugušam zirgam ir 36—40 zobi (atkarībā no dzimuma). Katrā žokļa pusē ir 6 dzerokļi un 3 griezējzobi. Ērzeļiem ir arī ilkņi, ar kuriem tie cīnās. Diviem ērzeļiem kaujoties, tie ar ilkņiem var nopietni pāršķelt viens otra ādu. Zobi zirgiem aug visu mūžu, tie, ēdot zāli, dilst. Ja mājas zirgs netiek ganīties, lai plūktu zāli, tad zobi izaug gari, sāk dilt nepareizi un ar savām asajām šķautnēm var savainot zirga vaigus no iekšpuses. Tādā gadījumā zirgs sāk slikti un maz ēst, un zobi izaug vēl garāki un nepareizāki. Pie mājas zirga, ja tas pamatā ēd sienu un spēkbarību, divas reizes gadā ir jāaicina veterinārārsts, lai apvīlētu zobus.

Komunikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atslābusi un snaudoša zebra

Zirgi savā starpā komunicē trīs veidos — ar balsi, ar ķermeņa valodu, ar iekšējo enerģiju, un visi veidi tiek kombinēti savā starpā. Enerģijas ziņas ir tās, kuras tiek nodotas, koncentrējot uzmanību uz kādu konkrētu mērķi vai uzdevumu.[13] Zirgi ir ļoti jutīgi uztvert šādas ziņas. Ja zirgu bars bēg no briesmām, tas, piemēram, pagriežas pa kreisi, visiem zirgiem griežoties vienlaicīgi. Baru parasti vada līderis, kas pieņem lēmumu, kurā virzienā skriet. Pārējie bara locekļi uzticas līderim un tam seko. Komunikācija nenotiek "pa ķēdīti", bars pagriežas vienlaicīgi un uzreiz kopā ar līderi.

Galvenā valoda, ko lieto zirgi, ir ķermeņa valoda. Tā ir viņu ikdienas sazināšanās. Cilvēki vislabāk ir iemācījušies atpazīt ausu zīmes. Ja ausis zirgam ir brīvas, nesaspringtas, nolaidušās nedaudz uz sāniem, zirgs ir mierīgs un apmierināts ar dzīvi. Kad zirgi savā starpā spēlējas, ausis ir nedaudz vērstas atpakaļ, tas nozīmē, ka zirgs ir noskaņots rotaļīgi. Ja ausis ir atglaustas, spēcīgi vērstas atpakaļ, piespiestas pie kakla, zirgs ir dusmīgs, agresīvs. Šādas ausis bieži kombinējas ar zobu atsegšanu un to rādīšanu. Ja ausis ir stāvus saslietas uz priekšu, zirgs ir uzmanīgs un cenšas saprast situāciju. Jo stāvākas ausis, jo spēcīgāk tās saslietas uz priekšu, jo satrauktāks un nervozāks ir zirgs. Bet zirgi runā viens ar otru ne tikai ar ausīm, viņi runā ar visu ķermeni. Atbrīvota viena no pakaļkājām, kakls un galva uz leju — zirgs ir atslābis un mierīgs. Augums saspringts, svars pārnests uz pakaļkājām, galva uzrauta augstu gaisā, acis nemirkšķinās — zirgs ir nobijies un gatavs bēgt vai cīnīties. Zirgi var būt viens pret otru diezgan fiziski rupji, lai ierādītu otram bara loceklim viņa vietu barā un nostiprinātu savas tiesības.[14] Tie savā starpā spārdās, kož un dzenā viens otru.

Zirgi izmanto arī balss saziņas līdzekli. Parasti tas tiek darīts, lai brīdinātu par briesmām, lai izaicinātu sāncensi uz kauju, tomēr balss saziņa tiek lietota arī, lai sasveicinātos no liela attāluma, lai ķēve sasauktu kumeļu.

Gulēšanas ieradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viens no zirgiem vienmēr paliek par sargu, kamēr citi barā guļ
Zebra guļ ciešajā miegā

Bieži cilvēki domā, ka zirgi guļ stāvus. Zirgi tiešām guļ stāvus, bet to gan drīzāk vajadzētu saukt par snaudu. Snaužot zirgs atbrīvo vienu no pakaļkājām, tādējādi svars tiek balstīts uz trim kājām, bet atbrīvotā kāja tiek atpūtināta. Tā acis ir gandrīz aizvērtas. Snaudas laikā zirgs ar dzirdi labi kontrolē apkārtni, un briesmu gadījumā jau pēc dažām sekundēm var mesties bēgt auļos.[14]

Tomēr zirgi mēdz gulties arī zemē un iemigt ciešākā miegā nekā snauda, to acis miega laikā ir ciet. Uz zemes zirgi mēdz gulēt "vieglajā" miegā un "ciešajā" miegā. Zirgs uz zemes atļausies gulēt, tikai esot barā. Kad bars atpūšas, tad vismaz viens vai daļa zirgu paliek stāvot kājās, uzmanot apkārtni. Sargi mēdz snaust, bet tie negulsies zemē. Nakts laikā sargi nomainās. Zirgi nebūs atpūtušies, ja tie nebūs pagulējuši kādu brīdi zemē. Guļot zemē vieglajā miegā, zirga priekškājas un viena pakaļkāja ir pavilktas zem sevis, bet otra pakaļkāja atrodas nedaudz uz sāniem, kakls un galva - uz augšu. Šādā stāvoklī zirgs joprojām seko līdzi trokšņiem, bet tā dzirde un uzmanība ir vairāk vērsta uz zirgiem sargiem, nevis uz trokšņiem ārpus bara atpūtas teritorijas. Lai pamostos, tam ir vajadzīgs nedaudz ilgāks laiks, nekā snaužot stāvus, tomēr salocītās kājas zem ķermeņa dod iespēju diezgan veikli uzlekt kājās un bēgt.[14]

Guļot ciešajā miegā, zirgs ir atgūlies pilnībā zemē, kakls un galva ir uz zemes, acis ir cieši ciet, visas četras tā kājas ir izstieptas uz sāniem. Šādā stāvoklī zirgs ir pilnībā atslēdzies, tā miegs ir tikpat dziļš kā cilvēkam, zirgam paiet kāds brīdis, lai pamostos no miega un pieceltos kājās. Tādēļ zirgi nekad neguļ bez sargiem. Pat stallī, kur zirgi nevar redzēt viens otru, nakts laikā vienmēr viens zirgs stāvēs kājās, kamēr pārējie guļ, un sargs nogulsies tikai tad, kad kāds cits piecelsies. Jaunie kumeļi ļoti daudz guļ ciešajā miegā, bet pieaugušie zirgi ciešajā miegā guļ salīdzinoši īsu brīdi. Ja zirgs ilgstoši nevar atļauties aizmigt ciešajā miegā, tad tas nespēj atpūsties un kļūst nervozs.[14]

Pirmie zirgi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mesohippus

Zirgu dzimtas pārstāvji - zirgi, ēzeļi un zebras attīstījās no kopīgiem pirmzirgiem — eohipiem, kas nozīmē rītausmas zirgi. Tie dzīvoja eocēnā, vairāk nekā pirms 54 miljoniem gadu. Mūsu dienās eohipiem ir dots jauns nosaukums hirakotēriji (Hyracotherium). Pirmatnējie zirgi bija ļoti neliela auguma, tikai 35 cm augsti. Šāda dzīvnieka kaulus pirmo reizi 1841. gadā atklāja paleontologs Ričards Ovens. Mazais zirdziņš ar nelielo galvu un sakumpušo muguru dzīvoja mežos un pārtika no lapām un krūmiem. Šī zirga priekškājām bija četri pirksti, bet pakaļkājām — trīs, un viņa pēdas vairāk līdzinājās suņa ķepām nekā mūsdienu zirga pēdām. Tas dzīvoja Ziemeļamerikas teritorijā. Pagāja vairāki miljoni gadu, līdz pirmzirgs attīstījās par zirgu, kura visām kājām bija trīs pirksti (Mesohippus), bet vēlāk tikai viens pirksts. Miocēna beigās pirms 20 miljoniem gadu Ziemeļamerikas mežu vietā radās pļavas. Pielāgojoties jaunajiem vides apstākļiem, senajiem zirgiem attīstījās garākas kājas, samazinājās zemi skarošo pirkstu skaits. Tas ļāva zirgiem ātrāk pārvietoties, meklējot ganības un bēgot no plēsoņām. Pirmais zālēdājs zirgs bija merihips (Merychippus). Tā vietā nāca pliohips (Pliohippus) — pirmais vienpirksta zirgs. No šī zirga pleistocēnā apmēram pirms 2 miljoniem gadu izveidojās Equus ģints.[15][16]

Pliohipi no Ziemeļamerikas ieceļoja Austrumāzijā, tā kā kontinenti bija savienoti ar ledu. Tad tie sasniedza Eiropu un beidzot arī Āfriku. Tā kā beidzās Ledus laikmets, tad ledus tilts starp Ziemeļameriku un Austrumāziju izkusa, izolējot Ziemeļameriku un tās zirgus. Zinātniekiem nav skaidrojuma, kas notika ar zirgiem Amerikas kontinentā, kas bija seno zirgu dzimtene, bet ir zināms, ka tie izzuda apmēram pirms 10 000 gadu. Amerikas kontinentā zirgi atgriezās tikai 16. gadsimtā kopā ar spāņu konkistadoriem.

Hibrīdie zirgi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zirgu dažādās sugas savā starpā var radīt pēcnācējus, bet lielākā daļa no tiem parasti ir neauglīgi. Ir zināmi šādi hibrīdie krustojumi: mūlis, kas ir krustojums starp mājas ēzeļa tēviņu un mājas zirga ķēvi. Mūļi ir ļoti iecienīti darba dzīvnieki jomās, kur ir nepieciešama izturība, labas darba spējas un drošas gaitas, piemēram, kalnos. Hinniji ir krustojums starp ēzeļmāti un mājas zirga ērzeli. Tiek uzskatīts, ka šāds krustojums ir mazāk izturīgs kā mūļi, parasti tie ir mazāki augumā un mazāk pieticīgi. Zedonks ir krustojums starp ēzeli un zebru. Zonijs — zebra ar poniju. Zebrula — zebras tēviņš ar mājas zirga ķēvi. Jebkurus krustojumus ar zebrām sauc par zebroīdiem.

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(†) — izmirusi organismu grupa

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Horseshoes». Barefoothorse.com. Skatīts: 2012-04-01.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Dr. vet. med. Hiltrud Strasser "A lifetime of soundness"
  3. ↑ «Equine Podiatry | Dr. Stephen O'Grady, veterinarians, farriers, books, articles». Equipodiatry.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-12-15. Skatīts: 2012-04-01.
  4. ↑ «Solutions for Barefoot Performance». Healthy Hoof. Skatīts: 2012-04-01.[novecojusi saite]
  5. ↑ Breaking Traditions Arhivēts 19.07.2008, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ [1] Arhivēts 08.09.2008, Wayback Machine vietnē.
  7. ↑ «Jaime». Hoofrehab.com. Skatīts: 2012-04-01.
  8. ↑ «Environment». Right2remainshoeless.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-19. Skatīts: 2012-04-01.
  9. ↑ «Natural horse lifestyle - Best Seller - The Soul of a Horse». Nakedhorsemanship.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-02-21. Skatīts: 2012-04-01.
  10. ↑ [2] Arhivēts 04.12.2008, Wayback Machine vietnē.
  11. ↑ https://web.archive.org/web/19980208011824/http://www.horseshoes.com/advice/invtshoe/winvhrs.htm. Arhivēts no oriģināla, laiks: 08.02.1998. Skatīts: 15.07.2018. Ignorēts nezināms parametrs |titel=; Tukšs vai neesošs |title=
  12. ↑ [3] Arhivēts 16.12.2008, Wayback Machine vietnē.
  13. ↑ Gawani Pony Boy "Horse, follow closly. Native American Horsmanship"
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 14,3 M.Schafer "Die Sprache des Pferdes"
  15. ↑ Nicola Jane Swinney "Horses Breeds of the world"
  16. ↑ Džuljet Kletona-Broka "Zirgi. Enciklopēdija", Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 9984-17-076-4

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zirgi&oldid=4138912"