Jūras jūdze

Vēsturiskā jūras jūdzes definīcija

Jūras jūdze ir nemetriskās mērvienību sistēmas attāluma mērvienība, ko izmanto jūrniecībā un aviācijā. Tā aptuveni atbilst 1 loka minūtei pa jebkuru meridiānu.

1 jūras jūdze = 1852 metri (precīzi)

Simbols

Jūras jūdzei nav starptautiski vispāratzīta viena noteikta simbola. Dažādas starptautiskās organizācijas un valstis lieto dažādus apzīmējumus. Institute of Electrical and Electronics Engineers lieto simbolu nmi (no angļu: Nautical mile), kamēr Starptautiskais mēru un svaru birojs un ASV un Kanādas jūrniecības institūcijas lieto simbolu M. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija izmanto apzīmējumu NM. Tiek lietots arī simbols nm, lai gan tas atbilst SI mērvienībai nanometrs.

Vēsture

Vēsturiski jūras jūdze tika definēta kā loka minūte pa Zemes meridiānu. Meridiāna garums tādējādi bija 180 ^x 60 = 10800 vēsturiskās jūras jūdzes. Tādējādi jūras jūdzes varēja izmantot aptuveniem mērījumiem uz meridiāna, jūrniecības kartēs nosakot platuma grāda izmaiņas. Sākotnēji iecerētā metra definīcija bija 10⁻⁷no pusmeridiāna, tādējādi sanāk, ka vēsturiskā jūras jūdze ir (2×10⁷)/10,800 = 1,851.851851… vēsturiskie metri. Pašreiz Starptautiskā ģeodēzijas un ģeofizikas savienība ir noteikusi meridiāna garumu 20003931,4585 m, tādējādi vēsturiskā jūras jūdze sanāk 1852,216 m. Tomēr, tā kā Zeme nav precīzi apaļa, bet gan nedaudz saspiesta, jūras jūdze pie ekvatora sanāk 1843 m, bet pie poliem 1861 m. 1929. gadā Monako notika Starptautiskā ārpuskārtas hidrogrāfijas konference, kuras laikā tika noteikts, ka jūras jūdze turpmāk būs precīzi 1852 m.

Atvasinātās mērvienības

1 jūras jūdze = 10 kabeļtauvas
1 jūras jūdze stundā = 1 mezgls

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūras jūdze.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)