Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks. LELB virsvaldes loceklis (1928—1937).
Dzimis 1850. gada 3. maijā (21. aprīlī pēc vecā stila) Sīpeles pagasta "Kundziņu" saimnieka Kārļa Kundziņa un viņa sievas Karlīnes ģimenē (mājvieta tagad Dobeles pagastā).[1] Mācījās Jelgavas reālskolā (līdz 1865) un Jelgavas ģimnāzijā (1865—1870). Publicēja rakstus par latviešu vēsturi „Baltijas Vēstnesī”. Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (1871—1875), vadīja latviešu studentu literāros vakarus (1874—1875). Pēc teoloģijas kandidāta grāda iegūšanas 1876. gadā bija mācītāja amata kandidāts Dobelē un Tukumā, tad Puzes palīgmācītājs (1879—1880), pēc tam Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs un no 1920. gada LELB Valkas iecirkņa prāvests un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docētājs. 1932. gadā iesvētīja Brīvības pieminekļa pamatakmeni Rīgā.[2]
Miris 1937. gada 18. novembrī Smiltenē.
