Mutes dobums

Mutes dobums
	Galva un kakls.
	Mutes dobums
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	cavum oris
TA98	A01.1.00.010
TA2	119
	Anatomiskā terminoloģija [Labot iekš Wikidata]

Mutes dobums (Cavum oris) ir spraugveida telpa, ko izklāj gļotāda. Tas sākas ar mutes atveri, ko norobežo lūpas. Mute sāk barības uzņemšanu ar fizisku košļāšanu un tās novadīšanu tālāk ar siekalu palīdzību. Vidēja vīrieša mutes dobuma tilpums ir apmēram 100ml.

Uzbūve

Mutes dobums atrodas sejas apakšējā daļā. Izšķir mutes dobuma priekštelpu (vestibulum oris) un īsto mutes dobumu (cavum oris proprium).

Mutes dobuma priekštelpa

Mutes dobuma priekštelpu (vestibulum oris) norobežo lūpas un vaigi, bet no īstā mutes dobuma - smaganas un zobi. Priekštelpai ir pakavveida forma no lūpām līdz zobiem. Mutes atvere savieno mutes dobuma priekštelpu ar ārējo vidi.

Īstais mutes dobums

Īsto mutes dobumu (cavum oris proprium) veido 6 sienas, kas pāriet viena otrā. Augšā to norobežo cietās un mīkstās aukslējas (palatum durum et molle), bet lejā — mutes diafragma (diaphragma oris), kuru veido žokļa un mēles kaula muskulis. Mutes dobumu izklāj gļotāda, kurā atrodas daudz gļotu dziedzeru. Mutes dobumā atrodas mēle un zemmēles dziedzeri. Mugurpusē mutes dobumu ar rīkli savieno atvere, ko sauc par rīkles ieeju jeb žāvu (fauces). Mīksto aukslēju vidusdaļā atrodas neliels izcilnis — ūka jeb mēlīte (uvula).

Funkcijas

Mutes dobums ir galvenā vieta, kur tiek fizikāli apstrādāta barība - košļājot. Barību pa mutes dobumu pārvieto muskuļota mēle. Kad barība ir sasmalcināta un sajaukta ar siekalām, mēle barības kumosu virza rīklē. Šīs mutes dobuma funkcijas var uzskatīt par gremošanas procesa sākumu. Mutes dobums ir arī balss aparāta daļa, ar mutes palīdzību tiek artikulētas skaņas un veidoti vārdi.