Pāriet uz saturu

Māja

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Nams)
1848. gada otrajā pusē Grobiņas apriņķa Rucavas pagasta „Vecķērvēs” celta dzīvojamā māja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām. Māja kalpo par patvēruma vietu no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī gulēšanai, aizsardzībai un vienkārši atpūtai. Mājas tiek sauktas arī par mājokļiem, lai gan ar šo terminu saprot arī dzīvokļus.

Sākotnēji cilvēki mājokļus būvēja atkarībā no klimata, pieejamajiem materiāliem, kā arī no briesmām, kas tos apdraudēja ikdienā. Tiklīdz cilvēks iemācījās rīkoties ar cirvi, mājokļu celšanā tika izmantota koksne, kas vairākus gadsimtus bija viens no nozīmīgākajiem izejmateriāliem mājas būvēšanā. Toties silto un mitro klimatisko joslu iedzīvotāji ilgi vēl pēc cirvja izgudrošanas dzīvoja mājās, kuras bija būvētas no zāles un salmiem. Āfrikā un Klusā okeāna salās mitekļus veidoja no apkārtnē atrodamajām zālēm, bambusa lapām un vīteņaugiem. Savukārt vietās, kur bija sauss un karsts klimats, senie cilvēki veidoja mājas, nopinot mājas karkasu no lokaniem zariem un pēc tam apziežot to ar šķidriem māliem, kas vēlāk saulē izžuva.

Zinātnieki uzskata, ka Senajā Ēģiptē cilvēki pirmie iemācījās izveidot ķieģeļus.[1] Savukārt Senās Divupes iedzīvotāji atrada paņēmienu, kā šos ķieģeļus padarīt stiprākus un izturīgākus, bet asīrieši iemācījās ķieģeļus pārklāt ar glazūru. No šādiem ķieģeļiem celtas mājas saglabājās pat gadsimtiem ilgi.

Mājas celtniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mājas uzcelšana no gataviem paneļiem

Lai uzceltu māju, ir jāveic vairāki priekšdarbi. Jānolūko zemes gabals, jāizvēlas mājas projekts, ņemot vērā budžetu, jāplāno mājas arhitektūras stils un iekštelpu interjers, jānovērtē, kā saules gaisma apspīdēs namu, un citi darbi. Mājas celtniecības laikā ir jāņem vērā vissīkākie sīkumi, jo vēlāk nepilnības izlabot var būt grūti.

Katras mājas celtniecību sāk ar rakšanas darbiem, kur pēcāk būs tās pamati. Pamatus parasti lej no betona, kurā ir salikti akmeņi vai tērauda stiegrojums (dzelzsbetona). Kad pamati ir gatavi, ķeras gan pie ārējo, gan iekšējo sienu celtniecības. Daļai sienu noteikti ir jābūt izturīgām, jo uz tām balstīsies mājas jumts. Tās sauc par nesošajām sienām. Materiāli, no kuriem veido sienas, var būt dažnedažādākie, piemēram, ķieģeļi, betons, koks, māls, akmens. To izvēli lielā mērā nosaka ne tikai ģimenes budžets, bet arī pieejamība konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Būvniecības pēdējais posms ir jumta izveidošana.

Kad māja ir zem jumta, var sākt iekšdarbus jeb apdares darbus. Mājai ieliek durvis un logus, veic špaktelēšanas un krāsošanas darbus, tapešu līmēšanu, ievelk elektrotīklu, izveido ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu. Viens no pēdējiem darbiem parasti ir grīdas ieklāšana.

Protams, lai namu varētu apdzīvot, ir nepieciešamas mēbeles, pie logiem aizkari vai žalūzijas un dažādi dekoratīvi elementi, piemēram, gleznas pie sienām, kas rada mājīguma sajūtu.

  1. «The History of Bricks». www.dehoopsteenwerwe.co.za. Skatīts: 2023-01-07.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]