Rolands Broks
| Rolands Broks | |
|---|---|
.jpg) Rolands Broks 2011. gadā | |
| Latvijas izglītības un zinātnes ministrs | |
|
Amatā 2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris | |
| Prezidents |
Valdis Zatlers Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Tatjana Koķe |
| Pēctecis | Roberts Ķīlis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1969. gada 18. maijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Zemnieku savienība |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Rolands Broks (dzimis 1969. gada 18. maijā Rīgā[1]) ir latviešu jurists (advokāts) un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs, Latvijas Zemnieku savienības biedrs.[2]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1969. gadā Rīgā. Mācījās Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolā (1976—1987), studēja tieslietas Latvijas Universitātē (1987—1992). Strādāja par advokātu Rīgas 3. juridiskajā konsultācijā (1992—1994). 1994. gada decembrī papildinājās Francijas advokātu birojos starptautisko komerctiesību un apdrošināšanas tiesību jomā.[3] 1994. gadā nodibināja zvērinātu advokātu biroju "Broks & Partneri".
Politiskā karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2002. gada jūlijā kļuva par labklājības ministres Dagnijas Staķes padomnieku juridiskajos jautājumos, 2004. gadā par valsts aģentūras "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" konsultatīvās padomes locekli, bet 2006. gada jūlijā — par izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas padomnieku juridiskajos jautājumos.[3] 2007. gada decembrī kļuva par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru. 2008. gada 22. janvārī apturēja biroja "Broks & Partneri" darbību.[3]
R. Broks kandidēja 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta, taču saraksts neieguva nepieciešamos 5% balsu un netika ievēlēts.[4] 2010. gada 2. oktobrī R. Broks kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts.[5]
3. novembrī 10. Saeima apstiprināja Valda Dombrovska otro valdību, kurā R. Broks kļuva par izglītības un zinātnes ministru. Līdztekus bija Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētājs, Ministru kabineta Apbalvošanas padomes loceklis, kā arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents.[3]
Vēlāk neveiksmīgi kandidēja 2011. gada 11. Saeimas vēlēšanās, 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās un 2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās un 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā.
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Precējies, ģimenē ir divi bērni.[2] Brīvajā laikā aizraujas ar literatūras lasīšanu, vēstures izzināšanu un medībām.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Caune, Dainis (2011. gada 17. jūnijā). "Lietišķā miera precizitātē". Sports (Rīga) 11/12 (236/237): 6.—9. lpp. Arhivēts no oriģināla 2011. gada 11. septembrī. Atjaunināts: 2011. gada 8. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Rolands Broks». LR Izglītības un zinātnes ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2011.06.11.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Rolands Broks». Latvijas Republikas Ministru kabinets. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. decembrī. Skatīts: 2011.06.10.
- ↑ «Rolands Broks». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2011.06.11.
- ↑ «Rolands Broks». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2011.06.11.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Tatjana Koķe |
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs 2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris |
Pēctecis: Roberts Ķīlis |
|