Tulkošana
Tulkošana ir vienā valodā rakstītu tekstu vai mutvārdu pārnešana, atveidošana un/vai skaidrošana citā valodā.
Visvairāk valodās tulkotie darbi pasaulē ir Jaunā derība (pilnā apjomā pārtulkota aptuveni 1240 valodās), 1883. gadā izdotais Karlo Kollodi pasaku stāsts „Pinokio” (pārtulkots aptuveni 260 valodās), Jehovas liecinieku 2005. gadā izdotais „Ko patiesībā māca Bībele?” (pārtulkots 244 valodās) un 17. gadsimtā izdotā Džona Banjana divdaļīgā grāmata „Svētceļnieka gaita” (pārtulkota vismaz 200 valodās).[1]
Vārda cilme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latviešu valodnieks Konstantīns Karulis latviešu valodas vārda „tulkošana” cilmi saista ar vārdu „tulkot”, kas savukārt nāk no „tulks”, ko uzskata par līdz 13. gadsimtam ienākušu aizguvumu no senaustrumslāvu тълкъ ar nozīmi 'skaidrojums' (salīdzinājumā ar krievu толк — 'saprašana, spriedums' un 'толковать' — 'skaidrot'), kas visticamāk etimoloģiski saistīts ar latiņu „loquī” ('runāt'). Vārds „tulks” pirmo reizi rakstiskos avotos parādās 17. gadsimtā jau tā pašreizējā formā.[2]
Veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tulkošanu iedala rakstiskajā tulkošanā, ko veic tulkotājs, un mutvārdu tulkošanā, ko veic tulks.[3] Rakstiski visbiežāk tulko dažādus dokumentus, vēstules, brošūras, rokasgrāmatas, e-pasta vēstules, pamācības, juridiskus dokumentus, zinātniskus tekstus, kā arī literārus tekstus — prozu, dzeju (latviešu valodā dzejas tulkošanu dēvē par atdzeju), lugas utt. Savukārt mutiski visbiežāk tulko konferences, seminārus, sanāksmes, lietišķas sarunas, pārrunas, video un Skype konferences, tālruņa sarunas, kinofilmas.
Secīgā tulkošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Secīgā jeb konsekutīvā tulkošana ir mutiskās tulkošanas veids, kurā tulks noklausās garāku runas fragmentu un pēc tam teikto pārtulko citā valodā. Atkarībā no vienā piegājienā pārtulkojamā teksta garuma izšķir īso un garo secīgo tulkošanu. Īsajā secīgajā tulkošanā tulks tulko ik pēc 2—3 teikumiem, turklāt tulks parasti neveic piezīmes. To parasti izmanto lietišķās sarunās, īslaicīgos apmeklējumos, muzejos u.c. Garajā secīgajā tulkošanā tulks noklausās daudz garāku, no 5 līdz 10 un pat 20 minūtēm garu runu oriģinālvalodā un pēc tam, balstoties uz veiktajām piezīmēm, to pārnes mērķvalodā. Mūsdienās Latvijā un pārējā pasaulē arvien vairāk izmanto garo secīgo tulkošanu.[4]
Sinhronā tulkošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sinhronā jeb simultānā tulkošana ir mutiskās tulkošanas veids, kurā tulks sēž skaņas necaurlaidīgā kabīnē un austiņās klausās sanāksmes telpā mikrofonā runāto un ar pāris sekunžu nobīdi to pārtulko tulkojumvalodā. Tulkojot sinhroni, salīdzinot ar secīgo tulkošanu, tiek ietaupīts laiks, taču tai vajadzīga samērā sarežģīta un dārga aparatūra, kā arī liela tulku koncentrēšanās un prāta piepūle, jo tulkam vienlaikus jāklausās un jārunā, tāpēc kabīnē visbiežāk atrodas vēl vismaz viens vai divi tulkotāji, kas darbojošos tulku ik pēc 10—30 minūtēm nomaina.[5]
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gadā Latvijā izglītību tulkošanā 15 dažādās studiju programmās piedāvāja 9 valsts un privātās augstskolas (Latvijas Universitāte, Ventspils Augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ekonomikas un kultūras augstskola, Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola, Baltijas Starptautiskā akadēmija un Sociālo tehnoloģiju augstskola), kā arī vienu — Sociālās integrācijas valsts aģentūra[6]:
| Iestāde | Izglītības līmenis | Programmas nosaukums | Apakšprogramma |
|---|---|---|---|
| Latvijas Universitāte | Profesionālais maģistrs | Rakstiskā tulkošana | angļu/latviešu/angļu |
| vācu/latviešu/vācu | |||
| franču/angļu/latviešu | |||
| Konferenču tulkošana | angļu-latviešu:latviešu-angļu | ||
| angļu-vācu-latviešu:latviešu-angļu-vācu | |||
| angļu-franču-latviešu:latviešu-angļu-franču | |||
| Ventspils Augstskola | Profesionālais bakalaurs | Tulkošana angļu-latviešu-krievu valodā | - |
| Tulkošana vācu-latviešu-krievu valodā | - | ||
| Profesionālais maģistrs | Juridisko tekstu tulkošana | - | |
| Rīgas Tehniskā universitāte | Profesionālais bakalaurs | Tehniskā tulkošana | - |
| Profesionālais maģistrs | Tehniskā tulkošana | - | |
| Daugavpils Universitāte | Profesionālais maģistrs | Tulks, tulkotājs | - |
| Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija | Profesionālais bakalaurs | Tulks referents | - |
| Ekonomikas un kultūras augstskola | Profesionālais bakalaurs | Tulkošana | - |
| Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola | Bakalaurs | Tulks-tulkotājs | - |
| Tulks-referents | - | ||
| Maģistrs | Tulkošanas metodika un prakse | Ar padziļinātu apmācību angļu/vācu/latviešu/krievu/franču valodās. | |
| Baltijas Starptautiskā akadēmija | Profesionālais bakalaurs | Rakstveida un mutvārdu tulkošana | |
| Sociālo tehnoloģiju augstskola | Profesionālais bakalaurs | Tulks-tulkotājs | - |
| Sociālās integrācijas valsts aģentūra | Pirmā līmeņa profesionālā | Surdotulks | - |
Augstākās izglītības padome visaugstāk novērtēja Ventspils Augstskolas profesionālo maģistru studiju programmu „Juridisko tekstu tulkošana” un Latvijas Universitātes profesionālo maģistru studiju programmu „Rakstiskā tulkošana”, kas kopš 2011. gada uzņemtas arī Eiropas Savienības sadarbības tīklā „Eiropas maģistrs tulkošanā”.[7]
Tulkošanas atmiņas programmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tulkotāju darbā plaši tiek izmantotas tulkošanas atmiņas programmas, kas radītas ar mērķi nevis aizvietot tulkotājus, bet gan strādāt sadarbībā ar tiem, lai uzlabotu tulkošanas procesa ātrumu un kvalitāti. Tulkošanas atmiņas programmas palīdz nodrošināt tulkojuma saskaņotību, „atceroties” pareizo tulkojumu un iesakot tulkotājam to katru reizi, atkal sastopoties ar konkrēto frāzi. Samazinot izmaksas, ko rada darbs vairākās valodās, šādas tehnoloģijas ne vien palīdz saglabāt daudzās valodas — tās samazina izmaksas Eiropas uzņēmumiem un citām organizācijām, ko saista kopīgs darbs Eiropas vienotajā tirgū.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Pasaules visvairāk tulkotās grāmatas: Top 20». Delfi. 2013. gada 20. augusts. Skatīts: 2017. gada 29. janvārī.
- ↑ Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. ISBN 9984-700-12-7.
- ↑ «Vai grāmatas tulko tulks vai tulkotājs?». Skrivanek. Skatīts: 2015. gada 23. oktobrī.
- ↑ Veisbergs 2016, 46. lpp.
- ↑ Veisbergs 2016, 63.—65. lpp.
- ↑ «Kur studēt tulkošanu». Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība. 2013. gada 7. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. Oktobris. Skatīts: 2017. gada 21. februārī.
- ↑ Signe Knipše. «Tulkošanas programmu kvalitāte atšķiras». Dienas Bizness, 2013. gada 18. februāris. Skatīts: 2017. gada 21. februārī.[novecojusi saite]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andrejs Veisbergs. Konferenču tulkošana. Rīga : Zinātne, 2016. ISBN 978-9934-549-14-4.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tulkošana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Hugo.lv (latviski)
- Tildes tulkotājs Arhivēts 2018. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- Google tulkotājs (latviski)
- Maija Baltiņa. Tulkošanas teorētiskie un praktiskie aspekti kultūrtekstu tulkojumos. Valsts valodas komisija. Skatīts: 2015. gada 23. oktobrī.
|