Viktors Hasmanis

Viktors Hasmanis (* 1892. gada 18. janvārī, † 1984. gada 22. decembrī) bija Latvijas armijas pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gada 18. janvārī Lugažu pagasta Ķeizaros lauksaimnieka ģimenē. 1908. gadā beidza Valkas pilsētas skolu, pēc tam studēja Tērbatas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.

Tulīt pēc Pirmais pasaules kara sākuma 1914. gada jūlijā mobilizēts Krievijas Impērijas armijā un ieskaitīts 350. Vidzemes kājnieku družīnā. 1915. gadā beidza Gatčinas praporščiku skolu, dienēja Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā. Pēc Ziemeļu frontes karaskolas beigšanas 1917. gada jūnijā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku, bet septembrī - uz 1. Latviešu strēlnieku brigādes štābu, kur dienēja kā sevišķu uzdevumu virsnieks. 1917. gada oktobrī paaugstināts par podporučiku. 1918. gada janvārī ieskaitīts Daugavpils kara apriņķa rezervē, bet nedaudz vēlāk 94. sanitārajā transportā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada februārī atvaļināts, dzīvoja Valkā, bet pēc tam atgriezās vecāku mājās Lugažu pagastā.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā un ieskaitīts Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras pulkā (daļas sarakstos no 18. februāra). Vēlāk bija Austrumu frontes rezerves bataljona komandieris, 4. Siguldas (6. Rīgas) kājnieku pulka bataljona komandieris. 1919. gada oktobrī paaugstināts par kapteini. Piedalījās cīņās pret Bermontu. No 1919. gada novembra dienēja Instruktoru bataljonā.

1920. gada janvārī iecelts par kara atašeju Igaunijā un Somijā, bet no 1923. gadā kara atašejs Vācijā. 1925. gadā iecelts par 8. Daugavpils kājnieku pulka bataljona komandiera vietas izpildītāju, vēlāk bijis pulka saimniecības priekšnieks. 1926. gadā beidzis virsnieku kursus. 1927. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. 1929. gadā beidzis bataljonu komandieru kursus. No 1932. gada bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā, vēlāk bataljona komandieris un štāba priekšnieks 2. Ventspils kājnieku pulkā, no 1939. gada 1. novembra Liepājā izvietotā 1. Liepājas kājnieku pulka 1. bataljona komandieris.

Latvijas okupācijas laikā Viktors Hasmanis kā Lejas-Kurzemes rajona garnizona priekšnieka amata pagaidu izpildītājs 1940. gadā no 19. līdz 20. jūnijam mēģināja novērst PSRS karaspēka organizētās nekārtības Liepājā. Sakarā ar viņa patstāvīgo rīcību tā 1940. gada 4. jūlijā viņš atvaļināts no armijas, par atvaļināšanas iemeslu uzdodot Hasmaņa veselības stāvokli.

1941. gada 14. jūnijā Hasmaņa ģimeni izsūtīja uz PSRS, bet viņam pašam izdevās no deportācijas izvairīties. Vācu okupācijas laikā dzīvoja Gramzdas pagastā. 1944. gadā iecelts par 15. Liepājas aizsargu pulka komandieri.

1945. gada 20. maijā apcietināts. 1946. gadā ar LPSR kara tribunāla lēmumu notiesāts, piespriežot 20 gadus ieslodzījumā, ko izcietis Intas soda nometnē Komi APSR. No ieslodzījuma atbrīvots 1956. gadā, dzīvojis Novoselovā, Krasnojarskas apgabalā. 1963. gadā atgriezās Latvijā, dzīvoja Iecavā.

Miris 1984. gada 22. decembrī, apbedīts Iecavas pagasta Sila kapos.

Apbalvojumi

III šķiras Lāčplēša Kara ordenis (Nr. 2057),
IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1929),
III šķiras Viestura ordenis,
Aizsargu nopelnu krusts,
Igaunijas I šķiras II pakāpes Brīvības krusts,
Igaunijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīme.

Informācijas avoti

Hasmanis, Viktors, Historia.lv
L.k.o.k. biogrāfija