refractariolus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /re.fraːk.taːˈri.o.lus/, [rɛfräːkt̪äːˈriɔɫ̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /re.frak.taˈri.o.lus/, [refräkt̪äˈriːolus]
Adjective
[edit]refrāctāriolus (feminine refrāctāriola, neuter refrāctāriolum); first/second-declension adjective
- somewhat stubborn or refractory
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | refrāctāriolus | refrāctāriola | refrāctāriolum | refrāctāriolī | refrāctāriolae | refrāctāriola | |
| genitive | refrāctāriolī | refrāctāriolae | refrāctāriolī | refrāctāriolōrum | refrāctāriolārum | refrāctāriolōrum | |
| dative | refrāctāriolō | refrāctāriolae | refrāctāriolō | refrāctāriolīs | |||
| accusative | refrāctāriolum | refrāctāriolam | refrāctāriolum | refrāctāriolōs | refrāctāriolās | refrāctāriola | |
| ablative | refrāctāriolō | refrāctāriolā | refrāctāriolō | refrāctāriolīs | |||
| vocative | refrāctāriole | refrāctāriola | refrāctāriolum | refrāctāriolī | refrāctāriolae | refrāctāriola | |
References
[edit]- “refractariolus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “refractariolus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- refractariolus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.