olfacto

Latin

Etymology

olfaciō +‎ -tō (frequentative suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /olˈfak.toː/, [ɔɫ̪ˈfäkt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /olˈfak.to/, [olˈfäkt̪o]

Verb

olfactō (present infinitive olfactāre, perfect active olfactāvī, supine olfactātum); first conjugation

1. (transitive) to smell

   Synonyms: olfaciō, odōror

Conjugation

   Conjugation of olfactō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	olfactō	olfactās	olfactat	olfactāmus	olfactātis	olfactant
	imperfect	olfactābam	olfactābās	olfactābat	olfactābāmus	olfactābātis	olfactābant
	future	olfactābō	olfactābis	olfactābit	olfactābimus	olfactābitis	olfactābunt
	perfect	olfactāvī	olfactāvistī	olfactāvit	olfactāvimus	olfactāvistis	olfactāvērunt, olfactāvēre
	pluperfect	olfactāveram	olfactāverās	olfactāverat	olfactāverāmus	olfactāverātis	olfactāverant
	future perfect	olfactāverō	olfactāveris	olfactāverit	olfactāverimus	olfactāveritis	olfactāverint
passive	present	olfactor	olfactāris, olfactāre	olfactātur	olfactāmur	olfactāminī	olfactantur
	imperfect	olfactābar	olfactābāris, olfactābāre	olfactābātur	olfactābāmur	olfactābāminī	olfactābantur
	future	olfactābor	olfactāberis, olfactābere	olfactābitur	olfactābimur	olfactābiminī	olfactābuntur
	perfect	olfactātus + present active indicative of sum
	pluperfect	olfactātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	olfactātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	olfactem	olfactēs	olfactet	olfactēmus	olfactētis	olfactent
	imperfect	olfactārem	olfactārēs	olfactāret	olfactārēmus	olfactārētis	olfactārent
	perfect	olfactāverim	olfactāverīs	olfactāverit	olfactāverīmus	olfactāverītis	olfactāverint
	pluperfect	olfactāvissem	olfactāvissēs	olfactāvisset	olfactāvissēmus	olfactāvissētis	olfactāvissent
passive	present	olfacter	olfactēris, olfactēre	olfactētur	olfactēmur	olfactēminī	olfactentur
	imperfect	olfactārer	olfactārēris, olfactārēre	olfactārētur	olfactārēmur	olfactārēminī	olfactārentur
	perfect	olfactātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	olfactātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	olfactā	—	—	olfactāte	—
	future	—	olfactātō	olfactātō	—	olfactātōte	olfactantō
passive	present	—	olfactāre	—	—	olfactāminī	—
	future	—	olfactātor	olfactātor	—	—	olfactantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		olfactāre	olfactāvisse	olfactātūrum esse	olfactārī	olfactātum esse	olfactātum īrī
participles		olfactāns	—	olfactātūrus	—	olfactātus	olfactandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		olfactandī	olfactandō	olfactandum	olfactandō	olfactātum	olfactātū

Participle

olfactō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of olfactus

References

• olfacto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• olfacto in Georges, Karl Ernst, Georges, Heinrich (1913–1918) Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 2, Hahnsche Buchhandlung
• “olfacto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press

Portuguese

Noun

olfacto m (plural olfactos) (only European Portuguese spelling)

1. Alternative form of olfato