Mekanismu Isin Lolon No Pozisaun (Lino)

Descargar como docx, pdf o txt
Descargar como docx, pdf o txt
Está en la página 1de 9

MEKANISMU ISIN LOLON NO POZISAUN

INTRODUSAUN

Mekanismu katak Lala'ok Ida Iha prosesu Ida Nia Laran.

Pozisaun katak Lokalizaun.

Mekanismu Isin lolon Nian Katak Lala'ok Isin Nian, Ezemplu Husi Ulun To Ain Nee

Nia Funsaun Ida Idak No Nia Mekanismu Ida Idak.

Pozisaun Isin lolon Nian Mak Koalia Liu Kona Ba Orgaun Sira Ne'ebé eziste Iha Ita nia Isin lolon.

Kolia Kona Ba Anatomia organismu humanu ne'e katak siensia ne'ebé Mak Estuda kona estrutura Isin
lolon humanu Nian. Strutura Sira Nee Mak Hanesan:

 selula Mak Hanesan unidade kiik oan ne'ebé Mak forma organismu humanu no sai hanesan fatin
implementasaun Ba funsaun Moris Nian.
 Selula Iha rua mak selula uniselular no selula multiselular. Kada Selula Iha Organismu Ida eziste
Medida ne'ebé mak Oinoin, no medida sira ne'e Mak reprezenta funsaun ne'ebé Mak hala'o Husi
selula refere. Funsaun Hotu Hotu moris Nian Ne'ebé Mak Ho organismu uniselular ne'e hala'o Nia
servisu Mesak. Portantu Selula ne'ebé Mak Ho organismu multiselular ne'e hala'o nia servisu
depende Ba Fali selula seluk ka servisu hamutuk Ho Selula Sira seluk
 . No Selula Mos fahe Ba Parte rua mak selula prokariotika (Humana) no selula eukariotika (Ai-horis
no Animal).
 Tesidu Mak Hanesan Grupu Husi selula selula Sira ne'ebé Mak Ho nia funsaun no forma ne'ebé
hanesan. Katak Husi Selula Multiselular Ne'e Mak kauza organismu hodi Forma tesidu ne'e, Ho Nia
funsaun atu Manter Nafatin selula Sira nia moris. Tesidu Fahe Ba Tipu Haat, mak hanesan:
 ⁃Tesidu epitelio: katak tesidu Ida ne'ebé mak espalha no distribui Iha Ita nia Isin lolon Hotu. Ho Nia
funsaun atu protege parte externa Husi Orgaun interna. Ida ne'ebé Mak direitamente Hasoru
Ambiente Liur Mak hanesan Kulit ou epiderme, saluran ou Trato respiratoriu, dijestivu, urina, no
reprodusaun. Ezemplu Mak Hanesan Ita nia Kulit Ne'ebé Mak protege Ita Nia organ no selula Sira
Iha parte interior Nian.
 Tesidu Konjuntivu: katak tesidu Ida ne'ebé Mak atu Suporta, proteje no menahan Ka sata parte
Parte Isin Nian ne'ebé Iha ligasuan Ba Malu hodi nafatin konjuntu Ka Ligado Ba Malu. No Nia Mos
eziste Fatin Mamuk hodi lori Organ sira Ba Mai.
 Tipu Husi tesidu konjuntivu Mak Hanesan tesidu konjuntivu mamar, krass, kartilago ( Ida nebe mak
tahan todan), ruin To'os, Ran no linfa ou liquidu.
 Mai. Tesidu konjuntivu nia funsaun Mos atu armazena gordo (lemak), Ajuda Muda nutrisaun no
substansia entre tesidu Ho orgaun no Mos Ajuda hadia tesidu Sira ne'ebé Mak La Diak ou rusak. no
Mos Atu Tutan tesidu Ida Ba tesidu Ida, Ajuda no proteje Orgaun Isin hodi halo Nia funsaun Ho
di'ak, prenche Rongga Orgaun ( Ulun Fatuk Mak Oin, inus, ibun, hasan Nsst).
 Tesidu muskulär Mak tesidu Sira ne'ebé Mak eziste Iha abut muskulu Sira ne'ebé Mak forma Husi
selula muskulu Nian no Kapaz hodi halo kontrasaun no Rileks no Bele Halo movimentu Ba Isin.
Tesidu muskulär Fahe Ba Tipu tolu Mak Hanesan Hanesan : Tesidu muskulär Estomak, Ruin no
Fuan. Ne'ebé ho Nia funsaun Tuir Nia Tipu tesidu muskulär
 Ezemplu TM Estomak Mak atu proteje Estomak no Urina. TM Estomak Ajuda Halo lais prosesu
dijestaun Iha Isin no TM Urina Ajuda ezaminasaun Urina hodi nune'e hasai tiha infeksaun Sira Iha
Ita nia laran.
 TM Ruin Mak proteje ruin no Halo ruin Bele book an Ka Iha movimentu. TM Fuan Mak proteje
Fuan, no Bomba ran Ba Liu Husi Fuan Ba Vaso Sanguinea. No Nia Mak funsaun atu halo Fuan Iha
batimentu. Ou detak jangtun.

 Tesidu Nervosa: Mak hanesan tesidu Sira ne'ebé forma Husi selula nervosa Sira ou hanaran
Neuronio. Tesidu Nervosa Lokaliza iha kakutak, Tendaun ou urat nervo, Ruin Boot Kotuk nsst.

 Selula nervosa Iha cabang(filial) barak. No Cabang cabang sira ne'e Mak konekta selula nervo Ida
Ho selula nervo seluk to Forma tesidu Ida. Funsaun hodi tesidu ne'e Mak Hanesan Motora ho
sensorika. Ezemplu Mak Hanesan sensorika Iha Liman sei Lori to Ba kakutak hodi halo motora ba
Liman Liu tesidu nervosa.
 Orgaun Mak Hanesan konjuntu husi tesidu ne'ebé mak eziste funsaun Ida no liu. Orgaun Fahe Ba
Parte rua, mak hanesan orgaun interna Mak Hamriik Husi: Fuan (kardiovaskular), Rim (Ginjal),
Estomak no Intestinu grosso no delgadu (Tee Oan Boot no kiik).
 Orgaun Externa Mak Hanesan Inus Ho Isin Kulit. Husi Orgaun Rua Nee Servisu hamutuk Mak hafoin
forma sistema Orgaun ida Iha Isin.
 Husi Selula, Tesidu no Orgaun Nee Mak Forma Sistema Orgaun.
 Sistema orgaun Nee Katak Formasaun Iha Isin lolon Nee Perfeitu tena no Halo Nia de'it ona.
Sistema Orgaun Nee Hamriik Husi varios Tipu Orgaun, ne'ebé mai Ho nia funsaun no estrutura
ne'ebé la Hanesan.
 Sistema Orgaun Humanu Mak Hanesan kompostu Husi Orgaun ne'ebé Suporta malu no servisu
hamutuk hodi nune'e Isin Bele Halo Funsaun Hanesan.
 Tuir Brum (1994) häteten katak, Ema Humanu eziste 10 Sistema Orgaun, mak hanesan:
1. Sistema Indra (sentidu/sentimentu): pancaindra Ka Baibain Dehan Sistema Indra ou
senditu ne'e Hamriik Husi 5 parte. Mak Hanesan, Matan, tilun, inus, nanal no Isin kulit.
Sira ne'e Hotu eziste nia funsaun Ketak Ketak.
2. Ezemplu Hanesan: Matan Nia funsaun atu haree, tilun Nia funsaun atu rona, inus Nia
funsaun atu horon, nanal Nia funsaun atu Koko sabor Husi Hahan no Isin kulit nia
funsaun atu Hatene sensaun Husi temperatura.
3. Isin kulit ne'e parte Ida Husi Sistema integumen (Sistema tegumentar) Mak Hanesan
Sistema Ne'ebe taka netik Ka proteje Orgaun interna Sira. Seluk husi ne'e Isin kulit Moos
Iha nia funsaun atu proteje Isin Husi infeksaun sira, Sasan kimika ne'ebé Perigojo, no
proteje isin hodi labele lakon Likidu lais.
2. Sistema Kardiovaskular ou baibain Bolu Sistema Sirkulatoriu : signifika kardio katak
Fuan no vaskular katak vaso Sanguinea. Sistema ne'e Ho nia responsabilidade atu Garante (memastikan)
sirkulasaun ran hodi sirkula Ho di'ak. Mak Hanesan:

Bomba no Rona ran Liu Husi Ba Isin lolon tomak no Baibain Bolu Sistema transportasaun katak
Transporte ran Ba Isin Lolon hotu. No Ran Ne'e Rasik Hanesan meiu transportasaun Ba oksigenio,
nutrisaun no substansia Importante Hanesan hormonio Sira hodi sirkula Iha Isin lolon Hotu.

No ran Ne'e Rasik Mos nia funsaun atu hasai dioksida de karbono husi ita nia isin Liu Husi pulmaun.
Sistema kardiovaskular Nee Hamriik Husi parte rua mak hanesan Fuan no Vaso Sanguinea.

 Fuan Nia servisu Mak Bomba ran Ba Isin lolon tomak. Fuan sai hanesan meio katalizador ran Ba
Isin lolon Hotu.
 Vaso Sanguinea Mak Suporta Sistema sirkulatoriu. Ran ne'ebé sirkula Iha Vaso Sanguinea Laran
ne'e hanaran Laços fechada (mangera).
 Vasos sanguinea Nee Rasik Fahe Ba Parte tolu, mak hanesan: kapillar, Arteria no Vena.
Kapilar katak konjuntu husi arteria no Vena hodi Fasilita troka gazes, Nutrisaun no bee.
 Kapilar ne'e ho Nia medida 8-10 mikroliter kiik Loos. no Ho nia kulit Nebe mihis loos.kapilares Iha
Rua Mak Kapilar Isin Nian no pulmaun Nian.
 Kapilar Isin Mak troka ran Foer Husi Isin Ba ran Mos Husi pulmaun No Transporta Ba Isin lolon. No
kapilar pulmaun mak troka ran Moshusi pulmaun Ba ran Foer Husi hodi hasai.
Arteria katak atu hasai ran Husi Fuan ba Isin lolon no ba paru paru. Arteria Iha rua mak hanesan
arteria pulmonar no arteria Aorta. Arteria Aorta Mak lori ran O2 Husi Fuan ba Isin lolon. Arteria
pulmonar Mak Lori ran CO2 Husi Fuan Ba paru paru.
 No Vena mak fatin ne'ebé ran ne'e Tama Fali Ba Fuan. Vena Fahe Ba Parte rua mak Vena cava no
Vena pulmonar. Vena cava Ba Parte rua inferio ( ain no area kabun) no superior (Ulun, Hirus
Matan no liman). Vena cava Nee Mak kontem CO2 No Tama Ba aurikula direita Ba Ventrikula
Direita Ba Arteria pulmonar Ba arteriola hafoin Ba pulmaun hodi hasai CO2. no Vena pulmonar
Mak kontem O2 Tama Ba aurikula Esquerda Hanoin Ba ventricula esquerda no Ba Aorta (arteria
Boot) Ba arteriola hafoin passa Ba Isin lolon.

3.Sistema Respiratoriu: Mak Hanesan sistema ne'ebé mak Ho funsaun vital Liu Iha Ita nia moris.
katak Ita Moris Nee Se Wainhira Ita sei dada iss. Sistema ne'e nia funsaun atu simu okjenio Husi
atmosfera no hasai dioksida de carbono Hanesan metabolismu restu husi Isin Laran. Sistema
respiratoriu ne'e Rasik Fahe Ba Parte rua, mak hanesan respiratoriu parte superior( inus Kuak, ,
Farinje no larinje no epiglote) no inferior (Trakea, brokus, bronkielo, alveolus, pulmaun no
diafragma).
 Kada funsaun Husi Sistema respiratoriu: Inus Mak Hanesan fatin Ka odamatan primeiru Ba Sistema
respiratoriu Nian. Hanesan Orgaun primeiru Husi Sistema ne'e inus Tenke Halo filtrasaun Ka
hamoos atmosfera refere. hodi ida ne'e Mak eziste inus fulun hodi halo filtrasaun Ba Rai rahun
hodi la Bele Tama Ba Isin Laran. Liu Husi inus ema simu oksijenio Husi Horong Ka Inalado hodi
transporta Ba farinje.
 - farinje Ka Baibain Bolu tenggokang superior, mal lokaliza Iha inus Laran nia Kotuk, Ho Nia
funsaun atu transporta oksijenio Husi inus Ba epiglotis.
 - Epiglotis nia forma Hanesan lipatan Ka lulun Hanesan Ruin ne'ebé book an Ka taka loke. Maibe
Nia la forsa Hanesan Ruin. Epiglote ne'e Lokaliza Iha nanal Kotuk. Ho Nia funsaun atu Hanesan Ho
valvula. Katak wainhira ita dada iss Nia Loke no wainhira ita Han Nia taka hodi nune'e Etu Labele
Tama Ba respiratoriu. Se wainhira ema han Mak etu Ka bee Nisik ne'e katak bee ou hahan ne'e
Koko atu Tama Ba respiratoriu Maibe epiglote taka Tiha. Oksijenio Nee tama ba epiglote no
transprta Ba larinje.
 - Larinje Ka Baibain hanaran Kotak suara Ka voz. Lokaliza entre epiglote no trakea. Ho Nia
funsaun Hanesan Dalan respiratoriu ba trakea. Larinje Iha fita voz rua ne'ebé Ho nia servisu atu
produz voz Ka lian. Ezemplu wainhira ita Koalia eziste gas Nebe sai husi ibun. fita Voz 2 Nee eziste
Iha larinje nia klaran hodi produs lian. Larinje Nia Modelu Hanesan tabung.
 - trakea: nia funsaun atu transporta oksijenio Ba bronku. Trakea Nia forma Hanesan tabung ne'ebé
ho Nia Kuak Luan, ne'ebé ligadu Direita Ba Bronku no pulmaun. -
Bronku ne'e Mos nia forma Hanesan Ho tabung ne'ebé eziste silia Ka fuuk kiik Oan ne'ebé book an
Hanesan ondas. Movimentu refere ne'e Mak Halo lendir ( Cairan S imunidade) Ba garganta hodi
proteje Sistema respiratoriu Husi infeksaun.
 - Bronkiolus katak filial Husi Bronku ne'ebé ho Nia funsaun Lori oksijenio Ba alveolu. No Mos
bronkiolus ne'e nia servisu atu kontrola total oksijenio ne'ebé Tamba pulmaun, wainhira ita Dada
iss.
 - Alveolus Mak Lokaliza Iha pulmaun ne'ebé eziste Bolsu Bolsu kiik Oan mak hanaran alveolu. Ho
Nia funsaun sai hanesan fatin hodi troka oksijenio no dioksida de Karbono. Karbodioksida ne'e Sei
Tama Ba Iha alveolu no hasai Husi Isin Liu Husi Sistema respiratoriu.
 - pulmaun Mak Lokaliza Iha Tulane rusuk Ka Kortela no par. Pulmaun Sai hanesan fatin Hodi
menanpung ka acomodar oksijenio, Ho nune'e oksijenio ne'e Bele transporta Ba Isin lolon Hotu.
 - Diafragma katak separasaun entre HirUs Matan no Kabun. diafragma Nia forma Hanesan
muskulu no Bele Uza hodi halo Luan pulmaun. Baibain Ema Kantor Ka Ema ne'ebé performe Sira
ne'e utiliza diafragma Hodi Halo Luan paru paru, atu nune'e lian Bele ass no NaroK.

4. Sistema dijestivu: mak sai hanesan Sistema ida nebe fo forsa no energia mai ita hodi
halo ita niaisin Iha metabolismu nafatin. mak liu husi hahan ka nutrisaun nebe ita konsumu husi
prosesu sistema dijestivu nian. Sistema Dijestivu sira nee mak hanesan: -
BOKA: Ibun sai hanesan inisisaun ba sistema dijestivu. Nebe mak wainhira ita konsumu hahan ou
nutrisaun, sei hahu husi ibun. Ibun nia funsaun atu halo rahun hahan liu husi aksaun kimika husi
glandula saliveis ka kaben no aksaun mekanika hanesan nanal no nehan hodi halo mastigasaun. No
forma sai fali bolu alimentar. Depois Bolu alimentar nee sei tama ba faringe sei ajuda husi ita nia nanal
kontra parte leten hodi halo bolu alimentar nee tun ba Faringe no tamaba iha esofago.
ESOFAGO: nia funsaun atu simu Bolu alimentar sira nebe ita tolan ka passa husi ibun ba
faringe no tama ba esfago. Mai Iha esofago iha orgaun ida naran epiglote iha neba, nebe mak nia
funsaun atu sata netin bolu alimentar nee hodi labele tama ba fali sistema respiratório. Wainhira ita
tolan ho lais mak orgaun nee sei la konsege sata, Ita sei sente Reflaxa ka muta ou nisik. Hafoin iha
esofago Bolu alimentar nee sei tama ba fali estomago liu husi prosesu movimento peristatiku nian.

ESTOMAGO: nia funsaun atu simu bolu alimentar nee husi esofago hodi kahor ho
enzima estomak nian. No Iha Neba Enzima sira nee mak sei halo rahun liu tan bolu alimentar nee no
forma sai fali ba Quimo, Ho nia duransaun 3 horas. Hafoin ida nee, Selula sira nebe iha ita nia kabun sei
hasai asidu no enzima nebe forsa hodi halo prosesu digestaun. Katak Quimo sira nebe mak tama nee To
Ona Ou Pass Ona, Quimo Nee sei tama ba iha Intestinu Delgado. Se nia Liu Mak Sei Rezerva iha
glikojenio. Liu Pankreas Nebe Produs Hormona insulina neb mak sei loti hahan sira nbe liu nee ba iha
glikojenio no moos figado.

INTESTINU DELGADU: nia funsaun atu halo rahun tan quimo, no forma sai fali Quilo.
Nebe mak ajuda husi enzima pankreas no figadu (empedu). Depois Iha Movimentu peristatiku moos
servisu iha neba ho knaar atu kahur Quilo ka hahan sira nee ho Liquido nebe mai husi Pankreas no
figadu. Hodi Transforma ba iha vasos sanguinea hodi lori ba ita nia isin lolon tomak atu halo prosesu
metabolismu isin nian. Hafoin Transforma hotu tiha ba ita nia isin lolon tomak. Quilo ka hahan restu nee
sei tama ba iha intestinu grosso.

INTESTINU GROSSO: Nia funsaun atu halo mamuk intestinu Delgado hodi hasai hahan restu
ka Quilo ho bakteria, nebe maka Transforma tiha ba Fezes. Orgaun Nee mak Liga Intestinu Delgadu ho
Rektu.

REKTU: nia funsaun mak simu fezes husi intestinu grosso ho nia luan 20 cm. Orgaun
Nee mak Liga Intestinu grosso ho Anus hodi hasai Fezes. No Nia Mak Fo Sinal ba ita nia isin katak iha
Fezes nebe mak atu hasai.

ANUS: Nia funsaun atu hasai Fezes ho nia luan 5 cm.

5. Sistema Reprodusaun: Iha rua, mak hanesan Sistema reprodusaun Feto no mane.
- Sistema reprodusaun mane ne'ebé Baibain Uza hodi Iha relasaun seksual hodi produs jerasaun Mak
hanesan: Penis, testikulu, epididimis no vas Referens. Nia Orgaun resprodusaun Iha rua mak interna no
externa. Interna Mak Hanesan: penis no Skrotum. No externa Mak: testikulu vas deferens, uretra no
selula germinal ( katak selula ne'ebé atu dezenvolve sai esperma no ovolu).
Orgaun Liur Mak hanesan:

• Penis Mak Orgaun vital ne'ebé uza hodi halo relasaun seksual. Esperma sai husi kanal penis Nia
laran, wainhira to Ona orgasme (katak Husik esperma Derpente, wainhira Halo relasaun).
• Eskrotu katak Modelu Hanesan Bolsu ne'ebé Tabelle Iha penis. Ho Nia funsaun
atu proteje testikulu, nervo no vaso sanguinea.

No Orgaun Laran Mak Hanesan:


• Testikulu Mak Hanesan glandula (Orgaun ida Nebe atu halo produsaun) Ida ne'ebé ho Nia funsaun
atu produs esperma no hormonio testostera (Mak Halo diferensa Ba mane wainhira Halo tena relasaun
seksual Hanesan voz nsst).

• Epidedimis Mak Hanesan tabung NaruK ne'ebé belit Iha testikulu nia Kotuk. Ho servisu atu Halo
Maduru esperma ne'ebé produs husi testikulu, wainhira esperma ne'e Seidauk maduru, Entaun Seidauk
bele halo Oan. no Nia Mos servisu hodi armazena esperma maduru Hodi transforma Ba vas deferens.
• Vas deferens Mos nia Modelu Hanesan tabung Hotu no Nia funsaun atu liga epidedimis Ho uretra no
Ho Nia funsaun Mos atu Hatutan esperma ne'ebé maduru.
- Sistema Reprodusaun Feto ne'ebé Presiza Iha relasaun seksual, gravida no partu Mak Hanesan, Vajina,
uteru, ovarium no trompa de falopiu. Nia Orgaun reprodusaun Mak Hanesan interna no externa.
Externa mak vulva, labios no Kanal genital.

• Vulva katak Lokaliza entre labia Nia klaran. Vulva ne'e Liga Ba Iha Kanal rua, mak Ida Kanal Se uretra
no Ida seluk kanal vajina.

• Labia katak Lokaliza Iha vulva Nia Sorin Sorin, Sorin husi eskerda no Sorin husi Direita. Labia Iha rua: Iha
labia Maior Mak Iha Liur no labia Memoria Mak lulun Iha Laran Oituan.

• Kanal jenital Mak Vajina kuak ne'ebé ho Nia funsaun sai hanesan Kanal ligasaun husi parte Liur Ba
Laran. Orgaun ne'e Mak parte Hotu Hotu husi Sistema reprodusaun nia.

• klitoris Mak parte Ida Ho nia forma ne'ebé ki'ik ne'ebé Lokaliza Iha parte leten husi Vajina ne'ebé Ita
Haree Hanesan menonjol (Bubu). Ho Nia funsaun atu sente hasoru estimulasaun Sira, Tamba eziste
Nervo barak iha neba.

• Glandula Bartholon Mak Lokaliza Iha Kulit Okos Halo Ita labele Haree Ho Matan, ne'ebé ho Nia funsaun
atu produs likidu vajina ne'ebé halo ita nia vajina Baibain Senti Bokon Bokon.

Parte Externa Mak Hanesan:

• Vajina mak hanesan parte Ida ne'ebé mak liga entre serviks parte kraik no parte externa nian. Vajina
nia Mak sai hanesan Orgaun ne'ebé vital Liu Iha Sistema reprodusaun Nian. Tamba vajina ne'e mak sai
hanesan Dalan hodi tama ba Iha Orgaun interna nian, Dalan menstrusaun sai nain Liu Husi Mos vajina,
Dalan esperma Tama ba parte interna no Mos sai hanesan dalan ba partus bebe Nian.

• Ovariu Mak Lokaliza Iha parte Direita no eskerda husi cavidade pelvika, ne'ebé mak Iha entre uteru
parte Leten Nia Sorin Sorin. Orgaun ne'e Mak Ho nia funsaun atu produs estrogen (funsaun atu hasai
karakter Feto Nian Hanesan Orgaun patudarah no pinggul), progesterone (funsaun servisu Iha prosesu
menstruasaun no fertilizasaun Feto, Hanesan Prepara Uteru Ba Fetu) no hanaran ovulu. Iha Funsaun
Vital kona ba menstrusaun no fertilizasaun.
• trompa de falopiu Mak Modelu Hanesan Kanal funil, ne'ebé Belit Iha parte Leten husi Uterus eziste Iha
eskerda no Direita. Ho Nia funsaun Atu liga ovariu Ho uteru, hodi lori ovulu ne'ebé tolun Tona ba Iha
uteru nia kulit okos. No Nia moos sai hanesan fatin ba esperma Ho ovulu Hasoru Malu hafoin tolun Tiha
Mak transporta ba Fali Uterus. Nia Modelu funil ne'e nia Leten hodi fui ne'e Mak ba uteru no nia Ikun
ne'e Mak ba vajina.

• Uteru Mak Hanesan Orgaun Feto ne'ebé Kuak no Nia Modelu Hanesan ai Fuan pera. Uteru Mak sai
hanesan Uma ba fetus ne'ebé Iha faze dezenvolvimentu Nia Laran. Uteru Iha parte rua, mak hanesan:
Serviks katak: uteru Nia kakorok ne'ebé mak eziste Iha parte KraiK husi Uteru. Ne'ebé sai hanesan Dalan
ba vajina. Serviks Iha parte Rua Mak serviks Kakorok Laran no serviks Kakorok Liur (ninin) husi Uterus.
Serviks produs Muko ka lendir sei troka durante menstruasaun, Ho Nia funsaun atu Sata Ka tahan hodi
labele akontese gravida.

Ezemplu Mak wainhira ita Iha menstrusaun ne'ebé regular, Liu Husi 14 Dias Maka Ita Nia Massa subur
ne'e sei la akontese gravida Tamba Ita Nia serviks Mak Halo Nia funsaun Iha ne'eba. No Korpus Mak
Parte Isin husi Uterus Nian, ne'ebé fleksibelidade Tamba Bele dezenvolve Halo Boot Tuir fetus ne'e
dezenvolve. No Nia Mos sai hanesan Dalan ba menstruasaun no esperma.

6. Sistema urogenital Mak kompostu husi Rim (produs urina), Ureter (Kanal Urina ba
bexiga), bexiga (Urina nia fatin) no uretra (urina sai fatin ). Sistema ne'e nia funsaun atu hasai Ka elimina,
Racun, likidu no elektrolit ne'ebé barak liu hanesan Potassio Ho Sodio Iha ran laran, Liu Husi Urina.
Depois Tais Hotu, Ran Nee Sei fila Fali Ba Isin hodi halo sirkulasaun. No Foer Ka Mikroorganismu Sira
ne'ebé Tais Iha rim, Sei hasai Liu Husi Urina. Alem de funsaun Sistema urogenital hasai urina, Nia Moos
servisu hodi netraliza elektolika Iha Ita nia isin. Elektrolika Sira ne'e Mak Hanesan, kalsio, magnesiu,
sodio, potassio no sst. Nbe nia funsaun atu Suporta funsaun selula no tesidu Hanesan nervo no muskulu.
No Mos Bele determina Ph ran Iha Ita nia Isin Ho Kondisaun Ka Grau ne'ebé normal. Sistema Urogenital
externa Feto Ho mane Ketak Ketak. Feto Mak Hanesan Vagina, uteru no ovariu no mane Mak penis,
testikulu no Skrotum.

7. Sistema nervoso no muskulueskeletiku. Sistema Nervo zu kompostu husi nervo Sira


ne'ebé eziste Iha Isin, Hanesan nervo sensorika no motorika. Sistema nervoza ne'e nia funsaun atu Halo
Ema Iha Sente, Kompreende no Fo responde ba Ambiente ne'ebé besik. Alem de Ida ne'e Sistema
nervoza Moos servisu Iha Isin hodi halo movimentu hamutuk ho Sistema muskulu eskeletiku. Sistema
muskulueskeletiku ne'e Mak kompostu husi muskulu no Eskeletiku Ka Ruin. Em Jeralmente Sistema ne'e
Iha Funsaun atu Halo Isin book an, Halo Isin balansu nafatin, produs manas Iha Isin Liu Husi metabolismu
no proteje Orgaun interna Isin Nian.

8. Sistema endokrina kompostu husi glandula hipotalamu (pituitaria), tiroide, paratiroide,


adrenal, Pankreas, testikulu no ovarium. Sistema endokrina ne'e nia funsaun atu produs hormonio no
husik hormonio ba Isin lolon Sira. Ezemplu Hanesan: • glandula
Hipotalamu ne'e Hanesan glandula ida ne'ebé eziste Iha Kakutak Iha parte klaran entre Glandula
pituitaria Ho talamos Ho nia funsaun atu kontrola sistema hormonio iha Isin. Glandula hipotalamu ne'e
produs hormonio Ho Naran Growth hormone-releasing Hormone (GHRH). hormonio ne'e servisu hodi
estimula gladula pituitari ne'ebé eziste Iha Kakutak Okos, Ho Nia funsaun atu Husik hormonio ba vaso
Sanguinea hodi Kontrola prosesu metabolismu no dezenvolvimentu Iha Isin Nian.
• glandula tiroide Mak Lokaliza Iha Kakorok Iha parte Trakea Nian ne'ebé ho Nia forma Hanesan Kupu
kupu. Glandula tiroide ne'e Mak produs hormonio Ho Naran tiroide Hotu, Ho Nia funsaun atu kontrola
metabolismu Isin, Metabolismu Nia objetivu atu Fo energia Ba Isin. Energia Nebe Produz Uza hodi
proteje sistema Isin Nian. Atu bele halo Isin servisu ho Diak Nafatin.

• glandula paratiroide Mak Lokaliza Iha tiroide nia Okos. Glandula paratiroide produs hormonio ho
Naran paratiroide Mos, ne'ebé ho Nia funsaun atu kontrola elektrolika kalsio Iha ran. Kalsio Nia servisu
Importante Iha Ruin, Halo Ruin ne'e toos.

• glandula adrenalina Mak glandula Ida ne'ebé Lokaliza Iha Orgaun Rim nia Leten Iha parte Kabun Leten.
Glandula adrenalina ne'e Mak produs hormonio ho Naran Aldosterone no Kortisol. Hormonio
aldosterone Nia funsaun atu kontrola elektrolika Iha Isin Laran no Presaun arterial Iha Isin. No hormonio
kortisol nia funsaun atu kontrola Nivel ran midar Iha Isin no metabolismu Isin Nian.

• glandula Pankreas Lozakaliza Iha estomak Nia Kotuk Ituan no sai Ituan Iha estomak nia Okos. Glandula
Pankreas Iha Sistema endokrina ne'e produs hormonio insulina no glukogon. Hormonio insulina nia
funsaun atu Halo ekilibriu glikose Iha Ita Nia Isin. Hanesan transformaBa Tesidu Sira Iha Isin no Nia restu
Bele armazena Iha glikogenio ne'ebé eziste Iha tesidu muskulär Ho figadu Nia Laran. Glikojenio ne'e nia
funsaun Hanesan armazenasaun enerjia restu ba, wainhira enerjia Iha Isin barak liu Bele armazena Iha
glikojenio. Hormonio Glukagon ne'e nia funsaun Mak Halo nakfera glikojenio wainhira ita nia isin Presiza
esktra enerjia. Hodi nune'e Bele Fo Fali enerjia Ba Ita.

• glandula testikulu Nee Mak produs esperma.

• glandula Ovario ne'e Mak produs ovolu. Sira rua nia funsaun Mak Iha Sistema reproduksaun Nian.

9. Sistema eskresaun Mak Sistema Ida ne'ebé ho Nia funsaun atu elimina substansia restu
Husi metabolismu no substansia seluk ne'ebé konsidera Hanesan infeksaun Iha Isin. Sistema eskresaun
ne'e Mak kompostu husi:

• Isin kulit Mak Hanesan Kosar. Kosar Hanesan foer ne'ebé kontem masin. Estrutura kulit Mak Hanesan
hiporderme, derme no epiderme.

• Figadu Lokaliza Iha diafragma Okos Iha parte Direita Nian. Figadu Nia funsaun produs likidu empedu
hodi estimula lipidu, karbohidratu no proteina Husi nurtisaun ne'ebé Ita konsumu, Ho Nia objetivu hodi
halo medida Hahan ne'e sai kiik Liu tan, atu nune'e Bele hafasil Liu tan prosesu metabolismu isin nian.
Figadu nia funsaun Iha Sistema eskresaun Mak atu elimina substansia la Diak Sira no metabolismu restu
Iha Ita nia Isin Liu Husi Fezes.

• Pulmaun Nia funsaun Iha Sistema eskresaun Mak atu elimina gazes Foer Iha Ita nia laran Hanesan
CO2. Liu Husi Sistema respirasaun.
• Rim Nia funsaun Iha Sistema eskresaun Mak atu elimina infeksaun Hanesan Virus, bakteria no
parasitas Sira ne'ebé Lori Husi ran Mai Iha rim hodi halo filtrasaun no hasai infeksaun Sira ne'e Liu Husi
Sistema urinaria.

10. Sistema Imunidade ou Baibain Bolu sistema imonolojiku ne'ebé mak kompostu husi
selula espesial Sira, Hanesan leukositu, linfositu no Sistema linfatika. Ne'ebé eziste Iha Orgaun Baço nia
forma Hanesan bola kiik Oan Ida, ne'ebé Lokaliza Iha Kabun parte Karik Ho nia funsaun atu proteje Isin
Husi substansia deskoñesidu sira, figadu Nia funsaun Iha Sistema imunidade Mak atu oho antijene Sira
ne'ebé Tama figadu Liu Husi Intestinu. glandula T (Timus) no glandula B (Getah Bening) no amigdalas Nia
Lokaliza Iha ibun Laran Liu Besik Faringan, Ho Nia funsaun atu proteje antijene Hodi Labele Tama Ba Isin
Laran. Sistema imunidade Iha nia servisu Importante Mak hodi detekta lokalizasaun substansia
infeksaun ou perigozu Sira, Hanesan selula Kanker, Virus, bakteria no parazita.

No Sistema Imunidade Mos sei produz antibody Hodi hafera Ka kontra substansia no selula perigozu
refere. Antibody Sira Nee Mak Hanesan: Sistema Linfatika no linfositu.

• Sistema Linfátika katak Sistema sirkulasaun Segunda Iha Isin, Ho Nia funsaun hodi lori Linfa Ba Isin
lolon interna, Liu Liu Mak Lori glandula linfa. Linfa Nee Mai Husi Plasma ran ne'ebé sai Husi Sistema
kardiorespiratoriu Ba Tesidu Sira nia laran ne'ebé Besik. Linfa kontem leukositu, trombositu no
fibrinogen. Fibrinogen no trombositu nia funsaun Hanesan de'it, katak hodi halo ran Fatuk durante
hemorajia ran mutin.

 Leukosito Nia Funsaun Mak Atu Proteje Isin Husi Infeksaun Hanesan Virus, Bakateria parazita Hodi
La Bele Haleu Iha Isin lolon tomak. Linfa ne'e eziste Iha Ita Nia Isin lolon Laran Tomak, No Nia la
eziste De'it Iha Vena Linfa, Tamba ne'e Mak Ita hanaran Ran Nakloke.

Ezemplu Ita Kanek Ruma Biasa Ita Hetan ran Mutin Mak sai uluk Laos mean, Ida ne'e Mak linfa.

• Linfositu Katak Tipu Ida Husi tan mutin ne'ebé ho Nia funsaun Hanesan parte Ida Husi Sistema
imunidade. Linfositu ne'e Rasik Mos Iha Tipu rua, mak hanesan: Linfositu B (Linfa (getah Bening)) no
Linfositu T (Timus).

- Linfositu Selula B Nia funsaun Mak proteje Isin Husi infeksaun pathogenio Hanesan Bakteria, Virus no
parazita. Selula B Ne'e Hanesan Hormonio Ida, ne'ebé ho Nia funsaun atu Oho Patogen ne'e.
Linfositu B Mos Iha Tipu Tolu Mak Hanesan Linfositu B plasma Mak Nia servisu atu produs antibody.
Linfositu B Defensor Mak Nia servisu hodi Aumenta plasma refere no Linfositu Memoria Mak Nia servisu
atu Fo Hanoin fali antijene ne'ebé mak Tama Tona Iha Isin Laran ne'e. - Linfositu T Nia funsaun Mak atu
oho selula foun ne'ebé mosu Husi Virus, bakteria no parazita Sira. Ka Selula Ida ne'ebé mak infeksaun
Tona Ho Virus, Bakteria no parasitas refere, Hanesan Selula Kanker. Linfositu T ne'e Hanesan Selula Ida.

También podría gustarte