adclamo

Latín

adclāmō
clásico (AFI)	[atˈklaː.moː] [akˈklaː.moː]
rima	ad.kla.mo

Verbo transitivo e intransitivo

presente activo adclāmō, presente infinitivo adclāmāre, perfecto activo adclāmāvī, supino adclāmātum.

1

Variante de acclāmō.

Conjugación

Flexión de adclāmōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	adclāmō	adclāmās	adclāmat	adclāmāmus	adclāmātis	adclāmant
	imperfecto	adclāmābam	adclāmābās	adclāmābat	adclāmābāmus	adclāmābātis	adclāmābant
	futuro	adclāmābō	adclāmābis	adclāmābit	adclāmābimus	adclāmābitis	adclāmābunt
	perfecto	adclāmāvī	adclāmāvistī	adclāmāvit	adclāmāvimus	adclāmāvistis	adclāmāvērunt, adclāmāvēre
	pluscuamperfecto	adclāmāveram	adclāmāverās	adclāmāverat	adclāmāverāmus	adclāmāverātis	adclāmāverant
	futuro perfecto	adclāmāverō	adclāmāveris	adclāmāverit	adclāmāverimus	adclāmāveritis	adclāmāverint
pasivo	presente	adclāmor	adclāmāris, adclāmāre	adclāmātur	adclāmāmur	adclāmāminī	adclāmantur
	imperfecto	adclāmābar	adclāmābāris, adclāmābāre	adclāmābātur	adclāmābāmur	adclāmābāminī	adclāmābantur
	futuro	adclāmābor	adclāmāberis, adclāmābere	adclāmābitur	adclāmābimur	adclāmābiminī	adclāmābuntur
	perfecto	adclāmātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	adclāmātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	adclāmātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	adclāmem	adclāmēs	adclāmet	adclāmēmus	adclāmētis	adclāment
	imperfecto	adclāmārem	adclāmārēs	adclāmāret	adclāmārēmus	adclāmārētis	adclāmārent
	perfecto	adclāmāverim	adclāmāverīs	adclāmāverit	adclāmāverīmus	adclāmāverītis	adclāmāverint
	pluscuamperfecto	adclāmāvissem	adclāmāvissēs	adclāmāvisset	adclāmāvissēmus	adclāmāvissētis	adclāmāvissent
pasivo	presente	adclāmer	adclāmēris, adclāmēre	adclāmētur	adclāmēmur	adclāmēminī	adclāmentur
	imperfecto	adclāmārer	adclāmārēris, adclāmārēre	adclāmārētur	adclāmārēmur	adclāmārēminī	adclāmārentur
	perfecto	adclāmātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	adclāmātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	adclāmā	adclāmātō	adclāmātō	adclāmāre	adclāmātor	adclāmātor
	plural	adclāmāte	adclāmātōte	adclāmantō	adclāmāminī	—	adclāmantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		adclāmāre	adclāmāvisse	adclāmātūrus -a,-um esse	adclāmārī	adclāmātus -a,-um esse	adclāmātum īrī
participios		adclāmāns (adclāmantis)	—	adclāmātūrus -a,-um	—	adclāmātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		adclāmandum	adclāmandī	adclāmandō	adclāmandus -a,-um	adclāmātum	adclāmātū

Flexión de adclāmōprimera conjugación, perfecto con v, intransitivo

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	adclāmō	adclāmās	adclāmat	adclāmāmus	adclāmātis	adclāmant
	imperfecto	adclāmābam	adclāmābās	adclāmābat	adclāmābāmus	adclāmābātis	adclāmābant
	futuro	adclāmābō	adclāmābis	adclāmābit	adclāmābimus	adclāmābitis	adclāmābunt
	perfecto	adclāmāvī	adclāmāvistī	adclāmāvit	adclāmāvimus	adclāmāvistis	adclāmāvērunt, adclāmāvēre
	pluscuamperfecto	adclāmāveram	adclāmāverās	adclāmāverat	adclāmāverāmus	adclāmāverātis	adclāmāverant
	futuro perfecto	adclāmāverō	adclāmāveris	adclāmāverit	adclāmāverimus	adclāmāveritis	adclāmāverint
pasivo	presente	—	—	adclāmātur	—	—	—
	imperfecto	—	—	adclāmābātur	—	—	—
	futuro	—	—	adclāmābitur	—	—	—
	perfecto	adclāmātum* est (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	adclāmātum* erat (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
	futuro perfecto	adclāmātum* erit (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	adclāmem	adclāmēs	adclāmet	adclāmēmus	adclāmētis	adclāment
	imperfecto	adclāmārem	adclāmārēs	adclāmāret	adclāmārēmus	adclāmārētis	adclāmārent
	perfecto	adclāmāverim	adclāmāverīs	adclāmāverit	adclāmāverīmus	adclāmāverītis	adclāmāverint
	pluscuamperfecto	adclāmāvissem	adclāmāvissēs	adclāmāvisset	adclāmāvissēmus	adclāmāvissētis	adclāmāvissent
pasivo	presente	—	—	adclāmētur	—	—	—
	imperfecto	—	—	adclāmārētur	—	—	—
	perfecto	adclāmātum* sit (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	adclāmātum* esset (part. perf. nom. sg. neutro seguido de la 3.pers.sg. del presente indicativo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	adclāmā	adclāmātō	adclāmātō	—	—	—
	plural	adclāmāte	adclāmātōte	adclāmantō	—	—	—
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		adclāmāre	adclāmāvisse	adclāmātūrus -a,-um esse	—	—	—
participios		adclāmāns (adclāmantis)	—	adclāmātūrus -a,-um	—	adclāmātum*	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		adclāmandum	adclāmandī	adclāmandō	adclāmandum*	adclāmātum	adclāmātū
* Verbos intransitivos o verbos usados intransitivamente solo emplean el participio perfecto pasivo y el gerundivo en construcciones impersonales en el nominativo singular neutro.