Urāna pavadoņi: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 10. novembris, plkst. 14.24

Urānam ir zināmi 28 pavadoņi.^[1] Pavadoņi, kuriem piešķirti nosaukumi, nodēvēti Viljama Šekspīra un Aleksandra Poupa darbu varoņu vārdos.^[2]

Pirmos divus pavadoņus, Titāniju un Oberonu, 1787. gadā atklāja angļu astronoms Viljams Heršels. Nākamos divus pavadoņus (Arielu un Umbrielu) 1851. gadā atklāja britu astronoms Viljams Lasels. Pēc gandrīz gadsimtu garas pauzes, 1948. gadā Džerards Koipers atklāja Mirandu. Pārējos pavadoņus atklāja pēc 1985. gada, kad Urāna sistēmu pētīja starpplanētu zonde „Voyager 2”, kā arī, izmantojot teleskopus.

Urāna pavadoņi ir mazākie starp pārējo Saules sistēmas gāzu planētu pavadoņiem, tā piecu lielāko Urāna pavadoņu kopējā masa veido mazāk kā pusi no Tritona masas. ^{[P 1]} Titānija ir lielākais no Urāna pavadoņiem. Tā rādiuss ir 788,9 km vai mazāk kā puse no Mēness rādiusa. Titānija pēc izmēra ir astotais lielākais pavadonis Saules sistēmā. Kopumā Urāns ir apmēram 10 000 reižu masīvāks par visu savu pavadoņu kopējo masu.

Urāna pavadoņi nosacīti tiek iedalīti trīs grupās: iekšējie pavadoņi (13), lielie pavadoņi (5) un neregulārie pavadoņi (10). Iekšējie un lielie pavadoņi rotē tajā pašā virzienā kā Urāns, kamēr neregulārajiem pavadoņiem (izņemot Margaretu) rotācijas virziens ir vērsts pretēji.

Saraksts

Tabulā norādīti Urāna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).

	Nr.	Nosaukums^{[P 2]}	Orbītas lielā pusass (km) ^[3]	Izmēri (km) ^[3]	Redzamais spožums (mag)^[3]	Apriņķošanas periods (dienas) ^[3]^{[P 3]}
1.	VI	Kordēlija	49 800	40	23,1	0,335
2.	VII	Ofēlija	53 800	42	22,8	0,376
3.	VIII	Bjanka	59 200	51	22,0	0,435
4.	IX	Kresīda	61 800	80	21,1	0,464
5.	X	Dezdemona	62 700	64	21,5	0,474
6.	XI	Džuljeta	64 400	93	20,6	0,493
7.	XII	Porcija	66 100	135	19,9	0,513
8.	XIII	Rozalinda	69 900	72	21,3	0,558
9.	XXVII	Kupidons	74 392	10	26	0,613
10.	XIV	Belinda	75 300	80	21,0	0,624
11.	XXV	Perita	76 417	20	24	0,638
12.	XV	Paks	86 000	162	19,2	0,762
13.	XXVI	Meba	97 736	10	26	0,923
14.	V	Miranda	129 900	471	15,3	1,41
15.	I	Ariels	190 900	1158	13,2	2,52
16.	II	Umbriels	266 000	1169	14	4,14
17.	III	Titānija	436 300	1578	13	8,71
18.	IV	Oberons	583 500	1522	13,2	13,46
19.	XXII	Francisko	4 276 000	22	25	(R) 266,6
20.	XVI	Kalibans	7 231 000	72	22,4	(R) 579,7
21.		S/2023 U 1	7 999 500	8	26,7	(R) 679,4
22.	XX	Stefans	8 004 000	32	24,1	(R) 677,4
23.	XXI	Trinkuls	8 504 000	18	25,4	(R) 759,0
24.	XVII	Sikoroksa	12 179 000	150	20,8	(R) 1288,3
25.	XXIII	Margareta	14 345 000	20	25,2	1694,8
26.	XVIII	Prospers	16 256 000	50	23,2	(R) 1977,3
27.	XIX	Seteboss	17 418 000	47	23,3	(R) 2234,8
28.	XXIV	Ferdinands	20 901 000	21	25,1	(R) 2823,4

Piezīmes

↑ Tritona masa ir apmēram 2,14 x 10²² kg, bet piecu lielāko Urāna pavadoņu masa tikai 0,92 x 10²² kg
↑ Pavadoņu latviskie nosaukumi ņemti no žurnāla Zvaigžņotā debess, 2009. gada pavasaris
↑ Pavadoņiem ar pretēji vērstu rotācijas virzienu uz to norāda (R) pirms apriņkošanas perioda

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Urāna pavadoņi.

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[3] Tritona masa ir apmēram 2,14 x 10²² kg, bet piecu lielāko Urāna pavadoņu masa tikai 0,92 x 10²² kg

[4] Pavadoņu latviskie nosaukumi ņemti no žurnāla Zvaigžņotā debess, 2009. gada pavasaris

[6] Pavadoņiem ar pretēji vērstu rotācijas virzienu uz to norāda (R) pirms apriņkošanas perioda

[1] Satellites of Uranus: 28

[2] Uranian System

[P1-5] 3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 Uranus moons

[1]

[2]

[P 1]

[P 2]

[3]

[P 3]