Pāriet uz saturu

Kresīda (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Kresīda
Porcija, Kresīda un Ofēlija Voyager 2 attēlā
Atklāšana
Atklājējs/i Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1986. gada 9. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 61 766,730 ± 0,046 km [1]
Ekscentricitāte 0,00036 ± 0,00011 [1]
Apriņķojuma periods 0,463569601 ± 0,000000013 d [1]
Slīpums 0,006 ± 0,040° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 92 x 74 x 74 km[2]
Vidējais rādiuss 41 ± 2 km[3]
Masa ~3,4×1017 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0,069 ± 0,007[3]
Redzamais spožums 21,58 ± 0,11[3]

Kresīda, arī Urāns IX[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir ceturtais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 9. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U3[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Kresīda. Kresīda ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Troils un Kresīda”.

Orbīta un fizikālie parametri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kresīda ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 82 ± 4 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Dezdemona, Džuljeta, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Kresīda ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2”attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa virsma izskatās pelēka. [2]

Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Kresīda var sadurties ar Dezdemonu.[7]