Urāna pavadoņi: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2016. gada 9. oktobris, plkst. 11.03

Urānam ir zināmi 27 pavadoņi. ^[1] Tie visi ir nodēvēti Viljama Šekspīra un Aleksandra Poupa darbu varoņu vārdos.^[2]

Pirmos divus pavadoņus, Titāniju un Oberonu, 1787. gadā atklāja angļu astronoms Viljams Heršels. Nākamos divus pavadoņus (Arielu un Umbrielu) 1851. gadā atklāja britu astronoms Viljams Lasels. Pēc gandrīz gadsimtu garas pauzes, 1948. gadā Džerards Koipers atklāja Mirandu. Pārējos pavadoņus atklāja pēc 1985. gada, kad Urāna sistēmu pētīja starpplanētu zonde „Voyager 2”, kā arī, izmantojot teleskopus.

Urāna pavadoņi ir mazākie starp pārējo Saules sistēmas gāzu planētu pavadoņiem, tā piecu lielāko Urāna pavadoņu kopējā masa veido mazāk kā pusi no Tritona masas. ^{[P 1]} Titānija ir lielākais no Urāna pavadoņiem. Tā rādiuss ir 788,9 km vai mazāk kā puse no Mēness rādiusa. Titānija pēc izmēra ir astotais lielākais pavadonis Saules sistēmā. Kopumā Urāns ir apmēram 10 000 reižu masīvāks par visu savu pavadoņu kopējo masu.

Tabulā norādīti Urāna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).

Nosaukums^{[P 2]}	Lielā pusass	Apriņķojuma periods
Kordēlija	49 751 km	0,335034 dienas
Ofēlija	53 764 km	0,376400 dienas
Bjanka	59 165 km	0,434579 dienas
Kresīda	61 766 km	0,463570 dienas
Dezdemona	62 658 km	0,473650 dienas
Džuljeta	64 360 km	0,493065 dienas
Porcija	66 097 km	0,513196 dienas
Rozalinda	69 927 km	0,558460 dienas
Kupidons	74 800 km	0,618 dienas
Belinda	75 255 km	0,623527 dienas
Perita	76 420 km	0,638 dienas
Paks	86 004 km	0,761833 dienas
Meba	97 734 km	0,923 dienas
Miranda	129 390 km	1,413479 dienas
Ariels	191 020 km	2,520379 dienas
Umbriels	266 300 km	4,144177 dienas
Titānija	435 910 km	9,705872 dienas
Oberons	583 520 km	13,463239 dienas
Francisko	4 276 000 km	267,12 dienas
Kalibans	7 231 000 km	579,39 dienas
Stefans	8 004 000 km	677,48 dienas
Trinkuls	8 504 00 km	748,83 dienas
Sikoroksa	12 179 000 km	1285,62 dienas
Margareta	14 345 000 km	1654,32 dienas
Prospers	16 256 000 km	1962,95 dienas
Seteboss	17 418 000 km	2196,35 dienas
Ferdinands	20 901 00 km	2805,51 dienas

Piezīmes

↑ Tritona masa ir apmēram 2,14 x 10²² kg, bet piecu lielāko Urāna pavadoņu masa tikai 0,92 x 10²² kg
↑ Pavadoņu latviskie nosaukumi ņemti no žurnāla Zvaigžņotā debess, 2009.gada pavasaris

Atsauces

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[3] Tritona masa ir apmēram 2,14 x 10²² kg, bet piecu lielāko Urāna pavadoņu masa tikai 0,92 x 10²² kg

[4] Pavadoņu latviskie nosaukumi ņemti no žurnāla Zvaigžņotā debess, 2009.gada pavasaris

[1] Satellites of Uranus: 27

[2] Uranian System

[1]

[2]

[P 1]

[P 2]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 [[Urāns (planēta)|Urānam]] ir zināmi 27 [[dabiskais pavadonis|pavadoņi]]. <ref>[http://ssd.jpl.nasa.gov/?sat_discovery Satellites of Uranus: 27]</ref> Tie visi ir nodēvēti [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] un [[Aleksandrs Poups|Aleksandra Poupa]] darbu varoņu vārdos.<ref>[http://planetarynames.wr.usgs.gov/Page/Planets Uranian System]</ref>
-Pirmos divus pavadoņus, [[Titānija (pavadonis)|Titāniju]] un [[Oberons (pavadonis)|Oberonu]], 1787. gadā atklāja [[Anglija|angļu]] [[astronoms]] [[Viljams Heršels]]. Nākošos divus pavadoņus ([[Ariels (pavadonis)|Arielu]] un [[Umbriels (pavadonis)|Umbrielu]]) 1851. gadā atklāja britu astronoms [[Viljams Lasels]]. Pēc gandrīz gadsimtu garas pauzes, 1948. gadā [[Džerards Koipers]] atklāja [[Miranda (pavadonis)|Mirandu]]. Pārējos pavadoņus atklāja pēc 1985. gada, kad Urāna sistēmu pētīja [[starpplanētu zonde]] „[[Voyager 2]]”, kā arī, izmantojot [[teleskops|teleskopus]].
+Pirmos divus pavadoņus, [[Titānija (pavadonis)|Titāniju]] un [[Oberons (pavadonis)|Oberonu]], 1787. gadā atklāja [[Anglija|angļu]] [[astronoms]] [[Viljams Heršels]]. Nākamos divus pavadoņus ([[Ariels (pavadonis)|Arielu]] un [[Umbriels (pavadonis)|Umbrielu]]) 1851. gadā atklāja britu astronoms [[Viljams Lasels]]. Pēc gandrīz gadsimtu garas pauzes, 1948. gadā [[Džerards Koipers]] atklāja [[Miranda (pavadonis)|Mirandu]]. Pārējos pavadoņus atklāja pēc 1985. gada, kad Urāna sistēmu pētīja [[starpplanētu zonde]] „[[Voyager 2]]”, kā arī, izmantojot [[teleskops|teleskopus]].
 Urāna pavadoņi ir mazākie starp pārējo [[Saules sistēma]]s [[gāzu planēta|gāzu planētu]] pavadoņiem, tā piecu lielāko Urāna pavadoņu kopējā masa veido mazāk kā pusi no [[Tritons (pavadonis)|Tritona]] masas. <ref group="P">Tritona masa ir apmēram 2,14 x 10<sup>22</sup> [[kilograms|kg]], bet piecu lielāko Urāna pavadoņu masa tikai 0,92 x  10<sup>22</sup> kg</ref> [[Titānija (pavadonis)|Titānija]] ir lielākais no Urāna pavadoņiem. Tā [[rādiuss]] ir 788,9 [[kilometrs|km]] vai mazāk kā puse no [[Mēness]] rādiusa. Titānija pēc izmēra ir astotais lielākais pavadonis Saules sistēmā. Kopumā Urāns ir apmēram 10 000 reižu masīvāks par visu savu pavadoņu kopējo masu.