Pještjani

Pještjani
Piešťany
Ģerbonis
Pještjani
Koordinātas: 48°35′41″N 17°49′33″E
Valsts	Slovākija
Apgabals	Trnavas apgabals
Apriņķis	Pještjanu apriņķis
Rakstos	1113
Pilsētas tiesības	1642
Platība
• Kopējā	44,2 km2
Augstums	162 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	26 668
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.piestany.sk
Pještjani Vikikrātuvē

Pještjani (slovāku: Piešťany) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Pještjanu apriņķa centrs pie Vāhas upes. Viens no pazīstamākajiem Slovākijas kūrortiem.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1113. gadā, 1642. gadā ieguva pilsētas tiesības. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Pještjani līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Peštjēna (Pöstyén). Pilsēta attīstījusies ap minerālūdens avotiem, kuri pirmoreiz aprakstīti 1549. gadā. 1917. gadā Pještjanos tikās Vācijas, Austroungārijas un Bulgārijas monarhi, lai vienotos par Pirmā pasaules kara turpināšanu. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada - neatkarīgās Slovākijas pilsēta.

Cilvēki

2001. gadā absolūtais vairākums (96,3 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (72,65 %), nereliģiozi (16,71 %) un luterticīgie (5,96 %).

Pještjanos dzimuši - tenisiste Ļudmila Cervankova (Ľudmila Cervanová, 1979), futbolists Filips Hološko (Filip Hološko, 1984), airētājs Slavomīrs Kņazovickis (Slavomír Kňazovický, 1967), tenisists Lukāšs Lacko (Lukáš Lacko, 1987), peldētāja Martina Moravcova (Martina Moravcová, 1976) un hokejists Branko Radivojevičs (Branko Radivojevič, 1980).

Pilsētā uzaudzis opārta klasiķis Viktors Vazareli (Victor Vasarely, 1906 - 1997).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pještjani.