Pještjani
Pještjani | ||
---|---|---|
Piešťany | ||
| ||
Koordinātas: 48°35′41″N 17°49′33″E / 48.59472°N 17.82583°EKoordinātas: 48°35′41″N 17°49′33″E / 48.59472°N 17.82583°E | ||
Valsts | Slovākija | |
Apgabals | Trnavas apgabals | |
Apriņķis | Pještjanu apriņķis | |
Rakstos | 1113 | |
Pilsētas tiesības | 1642 | |
Platība | ||
• Kopējā | 44,2 km2 | |
Augstums | 162 m | |
Iedzīvotāji (2023) | ||
• kopā | 26 668 | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
Pještjani Vikikrātuvē |
Pještjani (slovāku: Piešťany) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Pještjanu apriņķa centrs pie Vāhas upes. Viens no pazīstamākajiem Slovākijas kūrortiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1113. gadā, 1642. gadā ieguva pilsētas tiesības. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Pještjani līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Peštjēna (Pöstyén). Pilsēta attīstījusies ap minerālūdens avotiem, kuri pirmoreiz aprakstīti 1549. gadā. 1917. gadā Pještjanos tikās Vācijas, Austroungārijas un Bulgārijas monarhi, lai vienotos par Pirmā pasaules kara turpināšanu. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada - neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā absolūtais vairākums (96,3 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (72,65 %), nereliģiozi (16,71 %) un luterticīgie (5,96 %).
Pještjanos dzimuši - tenisiste Ļudmila Cervankova (Ľudmila Cervanová, 1979), futbolists Filips Hološko (Filip Hološko, 1984), airētājs Slavomīrs Kņazovickis (Slavomír Kňazovický, 1967), tenisists Lukāšs Lacko (Lukáš Lacko, 1987), peldētāja Martina Moravcova (Martina Moravcová, 1976) un hokejists Branko Radivojevičs (Branko Radivojevič, 1980).
Pilsētā uzaudzis opārta klasiķis Viktors Vazareli (Victor Vasarely, 1906 - 1997).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pještjani.
|