Āfrikas zalkšu dzimta
Āfrikas zalkšu dzimta Lamprophiidae (Fitzinger, 1843) | |
---|---|
Āfrikas mājas čūska (Boaedon lineatus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
Infrakārta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
Virsdzimta | Zalkšu virsdzimta (Colubroidea) |
Dzimta | Āfrikas zalkšu dzimta (Lamprophiidae) |
Āfrikas zalkšu dzimta Vikikrātuvē |
Āfrikas zalkšu dzimta jeb mājas čūsku dzimta (Lamprophiidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas izveidota balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem. Tā ir māsas taksons zalkšu dzimtai, odžu dzimtai un pārējām zalkšu virsdzimtas (Colubroidea) dzimtām.[1] Saskaņā ar Starptautisko rāpuļu datu bāzi (angļu: Reptil Database) šajā dzimtā apvienotas 306 sugas, kas tiek iedalītas 7 apakšdzimtās un 60 ģintīs.[2] Dzimta izveidota, apvienojot vairākas kādreizējās zalkšu dzimtas apakšdzimtas, kā arī dažas kobru dzimtas ģintis.[1] Iegūstot arvien jaunus DNS pētījumu rezultātus, dzimtas taksonomija ik pa laikam papildinās ar jaunām sugām un ģintīm.[3][4]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā daļa Āfrikas zalkšu dzimtas sugas dzīvo Āfrikā un Madagaskarā, lai gan dažas sugas sastopamas arī Eiropas dienvidos, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā.[5] Šīs dzimtas sugu aizvēsturiskie priekšteči dzīvoja Āfrikas kontinentā, sākot ar eocēna beigām.[1][3][5]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā jau lielai dzīvnieku grupai raksturīgs, Āfrikas zalkšu dzimta ir ļoti daudzveidīga. Atkarībā no apakšdzimtas un ģintīm šīm sugām ir atšķirīga morfoloģija, ķermeņa formas, krāsas un ieradumi. Liela daļa šīs dzimtas sugu nav indīgas un tām ir raksturīga nakts aktivitāte.[4] Tomēr ir arī indīgas sugas, kuru inde ir vāja un cilvēkam nav bīstama,[6] kā arī ir sugas, kuru inde cilvēkam ir bīstama.[7] Atkarībā no sugas vairojas, gan dējot olas, gan dzemdējot dzīvus mazuļus, kas nozīmē, ka šīs sugas ir oldzīvdzemdētājas un olas attīstās mātītes ķermenī.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Āfrikas zalkšu dzimta (Lamprophiidae)[2][8]
- Āfrikas kurmjčūsku apakšdzimta (Pseudaspidinae)
- Āfrikas kurmjčūskas (Pseudaspis)
- Rietumāfrikas ķīļmugurzalkši (Pythonodipsas)
- Kurmjčūsku apakšdzimta (Atractaspidinae)
- Āfrikas arlekīnčūskas (Homoroselaps)
- Kurmjčūskas (Atractaspis)
- Lāpstdeguna zalkšu apakšdzimta (Prosymninae)
- Lāpstdeguna zalkši (Prosymna)
- Madagaskaras zemesčūsku apakšdzimta (Pseudoxyrhophiinae)
- Āfrikas baltkakla čūskas (Elapotinus)
- Āfrikas gliemjēdājčūskas (Duberria)
- Betsileo baltjoslas kokuzalkši (Parastenophis)
- Daudzpunktu zalkši (Amplorhinus)
- Fiherenanas baltpunktu zalkši (Brygophis)
- Madagaskaras cūkšņukura zalkši (Leioheterodon)
- Madagaskaras gludenās čūskas (Liophidium)
- Madagaskaras joslotie kokuzalkši (Phisalixella)
- Madagaskaras kaķčūskas (Madagascarophis)
- Madagaskaras kokuzalkši (Lycodryas)
- Madagaskaras ķīļmugurzalkši (Alluaudina)
- Madagaskaras lapdegunzalkši (Langaha)
- Madagaskaras lielgalvas zalkši (Compsophis)
- Madagaskaras nakts čūskas (Ithycyphus)
- Madagaskaras pundurzalkši (Heteroliodon)
- Madagaskaras svītrainie zalkši (Dromicodryas)
- Madagaskaras ūdenszalkši (Thamnosophis)
- Madagaskaras zemesčūskas (Pseudoxyrhopus)
- Melnvēdera zemesčūskas (Pararhadinaea)
- Sokotras nakts čūskas (Ditypophis)
- Ševrončūskas (Micropisthodon)
- Mājas čūsku apakšdzimta (Lamprophiinae)
- Āfrikas mājas čūskas (Lamprophis)
- Āfrikas vilku zalkši (Lycophidion)
- Centrālāfrikas joslotie zalkši (Dendrolycus)
- Dienvidāfrikas ūdenszalkši (Lycodonomorphus)
- Dzeltenie meža zalkši (Hormonotus)
- Etiopijas zalkši (Pseudoboodon)
- Joslotie zalkši (Chamaelycus)
- Mājas čūskas (Boaedon)
- Melnie zalkši (Bothrolycus)
- Sarkanmelni svītrotie zalkši (Bothrophthalmus)
- Svazi klinšu zalkši (Inyoka)
- Vīlesčūskas (Gonionotophis)
- Simtkājēdājčūsku apakšdzimta (Aparallactinae)
- Āfrikas smaildeguna zalkši (Xenocalamus)
- Āfrikas čūskēdājzalkši (Polemon)
- Āfrikas melngalvas zalkši (Micrelaps)
- Āfrikas simtkājēdājčūskas (Aparallactus)
- Ķīļdeguna zemesčūskas (Hypoptophis)
- Melnidzeltenās zemesčūskas (Chilorhinophis)
- Natalas melnās čūskas (Macrelaps)
- Somālijas īsās čūskas (Brachyophis)
- Violetspīdīgās čūskas (Amblyodipsas)
- Smilšu čūsku apakšdzimta (Psammophiinae)
- Āfrikas savannas zalkši (Psammophylax)
- Knābjčūskas (Rhamphiophis)
- Madagaskaras smilšu čūskas (Mimophis)
- Mazās knābjčūskas (Dipsina)
- Mizas čūskas (Hemirhagerrhis)
- Moila čūskas (Rhagerhis)
- Monpeljē čūskas (Malpolon)
- Smilšu čūskas (Psammophis)
- Āfrikas kurmjčūsku apakšdzimta (Pseudaspidinae)
Incertae sedis
- Āfrikas meža zalkši (Buhoma)
- Āzijas viltus odzes (Psammodynastes)
- Filipīnu zemesčūskas (Oxyrhabdium)
- Punktotie kalnu zalkši (Montaspis)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Arhivēts 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 Reptile Database: Lamprophiidae
- ↑ 3,0 3,1 Molecular systematics of the African snake family Lamprophiidae Fitzinger, 1843 (Serpentes: Elapoidea), with particular focus on the genera Lamprophis Fitzinger 1843 and Mehelya Csiki 190
- ↑ 4,0 4,1 Resolving an enigma by integrative taxonomy: Madagascarophis fuchsi (Serpentes: Lamprophiidae), a new opisthoglyphous and microendemic snake from northern Madagascar
- ↑ 5,0 5,1 «The Lamprophiidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. maijā. Skatīts: 2015. gada 15. februārī.
- ↑ «Мадагаскарская листоносая змея». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 15. februārī.
- ↑ «Family Lamprophiidae; Sub-family Atractaspidinae; Genus Atractaspis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. februārī. Skatīts: 2020. gada 5. februārī.
- ↑ «Naturwindow: Colubridae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2015. gada 14. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āfrikas zalkšu dzimta |