Šuiski
Šuiski (krievu: Шуйские, poļu: Szujscy) bija sena krievu un poļu augstmaņu (kņazu) dzimta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimta cēlusies no Rurika dinastijai piederošā Suzdaļas kņaza Vasilija Dmitrijeviča Kirdjapas (ap 1350-1403; valdīja 1364—1382). 1394. gadā Maskavas lielkņazs Vasilijs I Dmitrijevičs Suzdaļas kņazisti pievienoja saviem īpašumiem un tās kņazu nometināja Šujas pilsētā, no kā cēlies dzmtas nosaukums. Caru Fjodora I un Borisa Godunova valdīšanas laikā 1587. gadā Šuisku dzimta nonāca cara nežēlastībā un tika izsūtīta trimdā. 1591. gadā Šuiskiem tika atļauts atgriezties Maskavā un Vasilijs IV Šuiskis bija Krievijas cariste valdnieks no 1606. līdz 1610. gadam. 1610. gadā Maskavas bajāri atcēla Vasiliju Šuiski no troņa un viņš kā gūsteknis mira ieslodzījumā Polijā.
Dzimtas pārstāvji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pjotrs Šuiskis, krievu karavadonis, nogalināts kaujā pie Ullas (kaujā pie Čašņikiem, 1564)
- Mihails Skopins-Šuiskis (1586—1610), krievu karavadonis, kurš organizēja sacelšanos pret Viltusdmitriju II
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Krievijas cars Vasilijs IV Šuiskis
-
Krievijas cars Vasilijs IV Šuiskis
-
Karavadonis Mihails Skopins-Šuiskis (1586—1610)
-
Mihaila Skopina-Šuiska noindēšana