Akvitānijas Eleonora

Akvitānijas Eleonora Alienora Aliénor, Éléonore Eleanor
Francijas karaliene konsorte
1137. gada 1. augusts — 1152. gada 21. marts
Anglijas karaliene konsorte
1154. gada 25. oktobris — 1189. gada 6. jūlijs
Dzimusi	1122. gadā Puatjē (Vjenna, Francija)
Mirusi	1204. gada 1. aprīlī (81—82 gadu vecumā) Puatjē (Vjenna, Francija)
Apglabāta	Fontevro abatija (Abbaye Notre-Dame de Fontevraud), Mēna un Luāra, Francija
Dzīvesbiedrs	Luijs VII (no 1137. gada, laulības anulētas 1152. gadā) Henrijs II (no 1152. gada)
Bērni	no Luija: Francijas Marija Francijas Aliksa no Henrija: Puatjē Viljams IX Henrijs Jaunais Anglijas Matilde Ričards I Lauvassirds Bretaņas Džefrī II Anglijas Eleonora Anglijas Joanna Džons Bezzemis
Dinastija	Ramnulfīdu dinastija
Tēvs	Akvitānijas Giljoms X
Māte	Aenora de Šatelro
Reliģija	katolisms

Akvitānijas Eleonora (latīņu: Alienora, franču: Aliénor, Éléonore, angļu: Eleanor; dzimusi 1122. gadā, mirusi 1204. gada 1. aprīlī) bija viena no ietekmīgākajām sava laika politiķēm, Francijas karaliene konsorte no 1137. līdz 1152. gadam un Anglijas karaliene konsorte no 1154. līdz 1189. gadam. Trīs Anglijas karaļu, kā arī Kastīlijas un Sicīlijas karalieņu māte. Atbalstīja māksliniekus, to skaitā Vāsu, Benuā de Sentmoru un Bernardu de Ventadornu.

1137. gadā, no tēva mantojot Akvitānijas hercogisti, Eleonora kļuva par vienu no bagātākajām līgavām kontinentā. Trīs mēnešus pēc tam, kad kļuva par hercogieni, Eleonora apprecējās ar Francijas karali Luiju VII. Kopā ar vīru piedalījās Otrajā Krusta karā. Drīz pēc atgriešanās no krusta kara pāris 1152. gadā izšķīrās, pamatojoties ar to, ka Eleonora ir Luija asinsradiniece (ceturtās pakāpes māsīca).

Tūlīt pēc tam Eleonora apprecējās ar Normandijas hercogu Henriju II, kurš bija trešās pakāpes brālēns un 1154. gadā kļuva par Anglijas karali. Bez divām meitām no Francijas karaļa Luija, Eleonorai vēl piedzima 5 dēli un 3 meitas. 1173. gadā Henrijs II Eleonoru ieslodzīja, jo viņa atbalstīja dēla Henrija Jaunā sacelšanos pret tēvu. Ieslodzījumā pavadīja laiku līdz 1189. gadam, kad pēc Henrija nāves par karali kļuva Eleonoras dēls Ričards I Lauvassirds.

Eleonora darbojās kā reģente laikā, kad Ričards bija devies Trešajā Krusta karā, kā arī, kad bija ieslodzījumā kontinentā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Akvitānijas Eleonora.