Albaja (filipīniešu: Lalawigan ng Albay, angļu: Province of Albay, bikolu: Probinsya kan Albay) ir viena no Filipīnu provincēm valsts vidusdaļā, Bikolas reģionā. Administratīvi dalās 3 pilsētās un 15 municipalitātēs un sīkāk 720 barangajās. Provinces centrs un lielākā pilsēta ir Legaspi. Apdzīvo galvenokārt bikoli.
Province izvietojusies Bikolas pussalas dienviddaļā, kā arī vairākās salās piekrastē, lielākās no kurām ir Kagraraja, Batana, Rapurapu un Sanmigela. Ziemeļos robežojas ar Dienvidkamarinesas provinci, dienvidos — ar Sorsogonu. Austrumu krastus apskalo Filipīnu jūrasAlbajas un Lagonojas līči, bet rietumu — Sibujanas jūrasBuriasas šaurums. Reljefs lielākoties kalnains ar vairākiem auglīgiem līdzenumiem un upju ielejām. Provinces teritorijā paceļas vairāki vulkānu masīvi — aktīvais Majons (2462 m vjl) un snaudošā Masaraga (1328 m vjl) ziemeļos, kā arī Pokdols (1102 m vjl) dienvidaustrumos.
Pirmā Spānijas koloniālā administratīvā vienība Ibalona (Ibalon) tika izveidota 1579. gadā; tā iekļāva lielāko daļu mūsdienu Bikolas reģiona. Provinces dienviddaļas administratīvais centrs bija Albajbajas (Albaybay) pilsētiņa (pueblo), kuras nosaukumu vēlāk saīsināja kā Albaja (Albay). 1636. gadā sākotnējā Ibalona tika sadalīta, nodalot atsevišķi Kamarinesu (mūsdienu Ziemeļkamarinesa un Dienvidkamarinesa) un Ibalonu ar centru Sorsogonā. 1846. gadā atsevišķā provincē tika nodalīta Masbate, bet provinci sāka dēvēt tagadējā vārdā. 1894. gadā patstāvīgā provincē tika nodalīta Sorsogona, bet 1945. gadā — Katandvanesa.
Filipīnas
Albaja Vikikrātuvē
