Bejs

	Osmaņu impērijas valsts iekārta
Osmaņu nams (sultāns)
Lielvezīrs (1320—1922) Divāns (1586—1908)
Impērijas valdība (1908—1920)
Skatīt arī:	Administratīvais iedalījums — Millets — Lielā porta

Bejs arī begs, beks bija tituls, militāra un administratīva amata apzīmējums. Cēlies no tjurku valodu varda beg - cilts vadonis, karadraudzes vadītājs, viduslaikos pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu kņazs vai grāfs. Tjurku valstīs - kaganātos, sultanātos, bija viens no militāri administratīvās hierarhijas tituliem. Kā tas pierasts tjurku valodās, jēdzienam ir paralēles arī ģimenes dzīvē, kur bejs nozīmē: vīrs, laulātais, dzimtas galva.

Vēsture

7. gadsimtā rakstītos avotos bejus, kuri no cilts vadoņa vai provinces vietvalža bija kļuvuši jau par vairāku valstu valdniekiem, kuru tituls jau bija beglerbeg (burt. "beju bejs" - pēc ranga jau atbilstošs suverēnam monarham, sk. bejlerbejs). Vēsturē sastopami monarhi, kuri pēc statusa bija daudz augstāki, taču titulu nemainīja, vai arī iegājuši vēstures annālēs pamatā ar šo titulu - piemēram, viens no dižākajaiem valdniekiem 15. gadsimtā Centrālāzijā, Ulugbeks no Timurīdu dinastijas.

Osmaņu beji

Osmaņu impēriju dibināja osmaņu beji, un šis tituls saglabājās pirmajiem trim osmaņu valdniekiem - osmaņu teritorija bija viena no vairākām turku gazi Anatolijas bejlikiem, kuros Anatolija bija sašķēlusies pēc seldžuku Ikonionas sultanāta sabrukuma. Valsts galvaspilsēta bija Bursa un līdz 1336. gadam tā bija spējusi anektēt tikai Karasijas bejliku (rietumos pie Marmora jūras). 1383. gadā bejam Muradam I Kairas ēnu kalifs piešķīra sultāna titulu.

Beja tituls saglabājās arī turpmāk - rangu tabulā bija starp pašā un aga - tas bija bijušo galvaspilsētu Bursas un Edirnes vietvalžiem, Samas salas vietvaldim, Valahijas un Moldovas gospodariem. Province vai teritorija, kuru pārvaldīja bejs, bija bejlika.

Beja titulu lietoja tiem virsniekiem un amatpersonām, kurām pēc sociālā ranga nevarēja dot tik augstu titulu kā pašā un šis tituls līdz ar to kļuva par apzīmējumu nedaudz zemākai pakāpei par pašā, bet augstāks par "aga" un efendi. Tomēr, šie divi zemākie tituli bieži tika lietoti kopā bejs efendi, ar ko apzīmēja imperatoriskās princeses vīru (pilns apzīmējums: Damadi Šahjari (vārds) bejs efendi) un dēlu (Sultanzade (vārds) bejs efendi), bet viņu dēlus sauca par bejzade (beja dēls), kas faktiski bija apzīmējums princeses mazdēlam.

19. gadsimtā Osmaņu impērijā ar bejs apzīmēja pilsoņus, tāpat kā britu sers. Saskaņā ar turku valodas tradīcijām, apzīmējums bejs seko pēc uzvārda, tāpat kā latviešu valodā kungs. Mūsdienās Turcijā un Azerbaidžānā par beju sauc pieklājības formā jebkuru vīrieti.

Skatīt arī

Bejlerbejs

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bejs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)