Birzava
| Birzava | |
|---|---|
 Berzava
|
rumāņu: Bârzava |
 Brzava
|
serbu: Брзава |
 | |
| Izteka | Banātu kalni Rumānijā |
| Ieteka | Tamiša pie Botošas, Serbijā |
| Baseina valstis | Rumānija Serbija
|
| Caurteces valstis | Rumānija Serbija
|
| Garums | 166 km |
| Baseina platība | 1190 km² |
Birzava (rumāņu: Bârzava, Bêrzava (19. gs.)[1]) vai Brzava (serbu: Brzava/Брзава) ir upe Rumānijā un Serbijā. Birzava ir 166 km gara. Tās baseina platība ir 1190 km² (daļa no Melnās jūras sateces baseina). Tā ietek Tamišas (Timišas) upē.
Vārda izcelme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes nosakums ir dāku cilmes un nozīmē 'bērzupe', skat. arī Bērzupes, Latvijā. Birzavas vārdā ir nosaukta arī kopiena Arādā, kā arī ciems Hargitas apriņķī.
Rumānija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Birzava iztek no Banātu kalniem, kas ir daļa no Karpatiem, Rietumrumānijā, uz austrumiem no Rešicas (Rečicas) pilsētas. Upe plūst uz ziemeļaustrumiem, netālu no Pjatra Goznei ('Gozneju klints') virsotnes, cauri Veļugas ciemam, sasniedzot Banātu kalnu ziemeļdaļu, kur tā pagriežas uz ziemeļrietumiem. Tā tek cauri Rešicas un Bokšas pilsētai, kas ir lielākās apdzīvotās vietas tās tuvumā, un turpina savu tecējumu netālu no Bērzavijas un Šosdejas ciemiem, kur Bērzava pamet Banātu kalnu reģionu un plūst cauri līdzenumam, kur, savukārt upe pagriežas uz dienvidrietumiem, sadalās vairākās paralēlās upēs un plūst garām Skulijas, Gātājas, Senžoržas, Rovinicamares un Dentas ciemam. No šīs vietas līdz pat Bērzavas ietekai Tamišā upes gultne ir sadalīta kanālos. Tālāk upe tek garām Partošas ciematam, dažus kilometrus veidojot Rumānijas un Serbijas robežu, un pēc 127 km gara plūduma cauri Rumānijai Bērzava ietek Serbijas Vojvodinas provincē netālu no Markovičevas ciema.
Serbija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brzava plūst garām Konakas (Sečaņas apriņķī) un Mazās Margitas (Banatskas Dubicas) ciemam, kur tā kļūst par Serbijas lielākās kanālu sistēmas (Donavas—Tisas—Donavas kanāls) daļu. Vienīgā apdzīvotā vieta upes lejtecē ir Jarkovacas ciems, kas atrodas netālu no upes ietekas Tamišā, dienvidos no Botošas ciema. Viss upes 39 km garais posms Serbijas teritorijā nomenklatūriski tiek klasificēts kā Brzavas kanāls, taču tas nav kuģojams.
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērzavai ir šādas pietekas:
- Kreisā krasta: Krivajamare, Grindieša, Veļuga, Līškovumare, Alba, Seku, Rankinu, Sodola, Domāna, Bērzavica, Morāvica (augštecē), Gārliste, Moskādina, Fizeša, Boruga, Gorova, Čopa, Morāvica.
- Labā krasta: Bērzovica, Alibega, Izvoru (strauts), Beilormari, Bolnoveca, Gozna, Izvoru (upe), Čiresna, Breazova, Gropozu, Pjetrozu, Cerova, Vornika, Smida, Stoikonika, Birdanka (Birda).
Apdzīvotas vietas upes apkārtnē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rumānijā: Veļuga, Rešica, Bokša, Bērzavija, Gātāja, Denta
Serbijā: Markovičeva, Konaka, Mazā Margita, Jarkovaca
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Telegraful Roman». 4. lpp.[novecojusi saite]
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jovan Đ. Marković (1990): Enciklopedijski geografski leksikon Jugoslavije; Svjetlost-Sarajevo; ISBN 86-01-02651-6
- Atlas svijeta, Fifth edition (1974); Jugoslavenski leksikografski zavod
- Administrația Națională Apelor Române – Cadastrul Apelor – București
- Institutul de Meteorologie și Hidrologie – Rîurile României – București 1971
- Trasee turistice – județul Caraș
- Trasee turistice – județul Timiș