Bohdans Hmeļnickis

Bohdans Hmeļnickis; Богдан Хмельницький
	Zaporižjas Armijas hetmanis
	Amatā; 1648. gada 30. janvāris — 1657. gada 6. augusts
Priekštecis	Dmitro Huņa (Дмитро Гуня); (kā Zaporižjas Sečas hetmanis)
Pēctecis	Ivans Vihovskis (Іван Виговський)
Dzimšanas dati	1595. gada 27. decembrī; Subotivas ciems pie Čihirinas, Reča Pospoļita; (Čerkasu apgabals, Ukraina)
Miršanas dati	1657. gada 6. augustā (61 gada vecumā); Čihirina, Hetmanāts; (Čerkasu apgabals, Ukraina)
Tēvs	Mihailo Hmeļnickis (Михайло Хмельницький)
Māte	Ahafija Hmeļnicka (Агафія Хмельницька)
Dzīvesbiedrs(-e)	Hanna Somko (Ганна Сомко); Motrona Čaplinska (Мотрона Чаплинська); Hanna Zolotarenko (Ганна Золотаренко);
Bērni	4, to skaitā Jurijs Hmeļnickis (Юрій Хмельницький)
Reliģija	grieķu katolisms
Paraksts

Bohdans Zinovijs Hmeļnickis (ukraiņu: Богдан Зиновій Хмельницький; dzimis 1595. gada 27. decembrī (tradicionāls uzskats), miris 1657. gada 6. augustā) bija Zaporižjas kazaku hetmanis, kura vadībā 1648. gadā sākās sacelšanās pret Polijas-Lietuvas kopvalsts varu mūsdienu Ukrainas teritorijā. Kazaku karaspēks ar Krimas hanistes atbalstu spēja sakaut poļu karaspēku un nodibināt faktiski neatkarīgu ukraiņu valsti - hetmanātu. Tomēr 1654. gadā Hmeļnicka vadītās Perejaslavas radas lēmumu rezultātā hetmanāts kļuva par Krievijas caristes vasali.

Dzīvesgājums

Dzimis 1595. gadā (precīzs dzimšanas datums ir vēsturnieku diskusiju objekts) Žečpospolitas hetmaņa Staņislava Žulkevska galminieka un Čihirinas stārasta Mihailo ģimenē. Jaunībā mācījās jezuītu skolā, tomēr saglabāja pareizticību. 1617. gadā iestājās kazaku dienestā. Karoja Moldāvijas magnātu karos, kur 1620. gada 17. septembrī Cecoras kaujā līdz ar nākamo Žečpospolitas hetmani Staņislavu Koņecpolski tika sagūstīts un divus gadus pavadīja osmaņu gūstā Stambulā, bet Hmeļnicka tēvs kaujā krita. Pēc gūsta Hmeļnickis atgriezās dzimtas īpašumā Subotivā, kur apprecējās un viņa ģimenē piedzima vairāki bērni.

1646. gadā pēc magnāta Staņislava Koņecpolska, kurš bija labvēlīgi noskaņots pret kazakiem, nāves viņa dēls Aleksandrs izteica pretenzijas pret Hmeļnicka īpašumiem, kuras apstiprināja vietējais stārasts. Kaut arī Hmeļnickis personīgi tikās ar Polijas karali Vladislavu IV, tam nebija panākumu. Nesaņēmis atbalstu no Žečpospolitas amatpersonām, Hmeļnickis to saņēma no kazaku līderiem. Kad Žečpospolitas varas iestādēm Hmeļnicka darbība sāka viest aizdomas, viņš kopā ar 300 - 500 atbalstītājiem ieradās Zaporižjas Sečā un 1648. gada janvārī ieguva varu pār apmetni.

1648. gadā janvāra beigās sasauktā kazaku rada ievēlēja Bohdanu Hmeļnicki par Ukrainas hetmani un, meklējot atbalstu, tika izsūtīti emisāri uz Krimas hanisti. Hmeļnickis saprata, ka, lai arī kazaki ir lieliski kājnieki, tiem būs grūti cīnīties pret poļu kavalēriju, tolaik uzskatītu par labāko pasaulē, tāpēc Krimas tatāru kavalērijas atbalsts bija vitāli nepieciešams. Krimas tatāri atbalstu apsolīja un nodrošināja. Iesākumā pasīvi reaģējot uz Hmeļnicka izaicinājumu, poļi 1648. gada pavasarī sūtīja karaspēku stārasta Stefana Potocka vadībā, lai ieņemtu Zaporižjas Seču. Atšķirībā no citām kazaku sacelšanās reizēm, Hmeļnickis aktīvi devās kaujā un, palīdzot Krimas tatāru karaspēkam Tugaijbeja vadībā, sakāva poļu spēkus 1648. gada aprīlī Žovti Vodu kaujā un maijā Korsuņas kaujā. Sacelšanās ātri izplatījās un 1648. gadā Hmeļnickis triumfāli iegāja Kijivā un deklarēja sevi par Krievzemes (Rusj) atbrīvotāju no poļu jūga.

Tomēr vēlāk poļi pamazām sāka pārņemt iniciatīvu, zināmā mērā Krimas hanistes politikas dēļ, jo tā bija ieinteresēta, lai abas karojošās puses pēc iespējas novājinātos. 1651. gadā Berestečko kaujā poļi guva uzvaru un starp pusēm tika parakstīts Bilacerkvas miera līgums. Sarežģītajā situācijā Bohdans Hmeļnickis vispirms tuvinājās Osmaņu impērijai, lai noslēgtu ar to līgumu par aizsardzību, līdzīgu kā osmaņiem ar Valahiju, tomēr šai politikai, reliģisku iemeslu dēļ, bija opozīcija kazaki vidū. Iespēja, ka kazaki noslēgs līgumu ar osmaņiem lika aktivizēties Krievijas caristei.

Pēc diplomātikas sagatavošanās darbiem 1654. gada 18. janvārī tika sasaukta kazaku Perejaslavas rada, kura pieņēma hetmanāta pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat Kreisā krasta Ukrainas iekļaušanu Krievijā.

Pēc Perejaslavas līguma noslēgšanas, ģeopolitiskā situācija reģionā izmainījās. Krimas haniste kļuva par hetmanāta ienaidniekiem un Žečpospolitas sabiedrotajiem, kas noveda pie vēl daudzu gadu kariem un haosa. Bohdans Hmeļnickis mira 1657. gadā, un tika apglabāts baznīcā Subotivā. Kad 1664. gadā poļu hetmanis Stefans Čarņeckis ieņēma Subotivu, Hmeļnicka kaps tika apgānīts.

Vērtējums

Bohdana Hmeļnicka lomas tradicionālais vēsturiskais vērtējums ir stipri pretrunīgs. Ukrainā viņu uztver dažādi, no vienas puses kā "nācijas tēvu", bet no otras puses kā apstākļu radītāju Ukrainas iekļaušanai Krievijā. Polijā tradicionāli Hmeļnickis tika rādīts kā nodevējs un Žečpospolitas "zelta laikmeta" beigu sākums. Krievijā un vēlāk PSRS Hmeļnickis parādās kā Krievijas un Ukrainas "brālīgo tautu" atkalapvienotājs. Ebreju tautas uztverē Hmeļnickim ir ļaundara tēls, jo viņa vadītie kazaki izvērsa plašas represijas pret Ukrainā dzīvojošajiem ebrejiem, tūkstošiem tos nogalinot.

1943. gadā PSRS tika nodibināts Bohdana Hmeļnicka kara ordenis. Pēc PSRS sabrukuma, 1995. gadā Ukrainā šis ordenis citā izskatā tika atjaunots.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bohdans Hmeļnickis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Dmitro Huņa (kā Zaporižjas Sečas hetmanis)	Zaporižjas Armijas hetmanis 1648—1657	Pēctecis: Ivans Vihovskis